Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Lauksaimnieki gatavo zemi sējai

Lai gan valstī noteikta ārkārtējā situācija, lauku darbi negaida. Lauksaimnieki steidz gatavot zemi sējai – to dara arī SIA “Jaunlāči agro” saimnieks Gints Harju no Apes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Manto zemi

Gints Harju lauksaimnieka darbam pievērsās pirms septiņiem gadiem, kad mantojumā ieguva savu vecāku zemi. Lai tās būtu vairāk, Gints zemi vēl arī nopirka, un tagad SIA “Jaunlāči agro” īpašumā pavisam ir 200 hektāri.
“Uzņēmuma pamatnodarbošanās gan ir starptautiskais transports, bet ar graudkopību sāku nodarboties, kad mantojumā ieguvu savu vecāku zemi,” stāsta G. Harju. Saimniecībā ir darbam nepieciešamā tehnika – gan padomju laikā ražotie “Belorus” tipa traktori, gan jauna – pirms pieciem gadiem projekta rezultātā iegādāts traktors.

Sējumi pārziemojuši labi

“Lauksaimnieka darbs ir smags. To noteikti nevar uztvert kā biznesu, tas vienkārši ir dzīvesveids. Pats ikdienā strādāju Rīgā transporta jomā, tādēļ ir ļoti grūti vadīt darbiniekus attālināti šeit, saimniecībā. Lai veiktos labāk, pats brīvdienās kāpju traktorā un sagatavoju laukus sējai,” laikrakstam stāsta saimnieks.
Saimniecībā sēj miežus, kviešus un ziemas kviešus. Gints atzīst, ka ziemas kvieši šogad pārziemojuši labi un aug lieliski. Tos barojoties nav izbojājušas arī savvaļas zosis. “Uz laukiem ir vairākas ūdens lāmas, tur zosis mēdz nosēsties, bet ziemas kviešu laukus tās īpaši nebojā. Viņas vairāk barojas pupu un zirņu sējumos, bet kvieši, šķiet, viņām negaršo,” domā Gints.

Lai raža būtu lielāka

Lai raža būtu lielāka, Gints nenoliedz, ka jāiegulda zināmi finanšu līdzekļi. “Tomēr, ja nebūs piemēroti laika apstākļi, nauda nelīdzēs, un gaidītās ražas tāpat nebūs. Lai sējumos neaugtu nezāles, lauki jāmiglo, taču es neesmu ķīmijas piekritējs. Uzskatu, kaut kad tā tomēr nonāk cilvēku pārtikā. Ja ne tieši, tad caur dzīvniekiem, kuri tiek ar šiem graudiem vai miltiem baroti. Pagājušajā gadā sējumus nemigloju, bet rudenī, graudus kuļot, sapratu, ka nezāles tomēr ir augušas un tagad darbu apgrūtina. Tad gan šķita, ka jārīkojas tāpat kā pārējiem, kuri rudens kulšanas darbus atvieglo, sējumus miglojot,” stāsta Gints.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Graudus pārdod un atstāj sēklai

Divi no lauksaimnieka darbā aizvadītajiem septiņiem gadiem Gintam bijuši veiksmīgi, bet citos ražu ļoti ietekmējusi aukstā un pārlieku slapjā vasara. Nokultos graudus SIA “Jaunlāči agro” realizē un sagatavo arī nākamā gada sēklai. “Sēklas graudi periodiski ir  jāatjaunina, tādēļ sēšanai izmantojam gan savus izaudzētos graudus, gan iegādājamies arī jaunus,” stāsta G. Harju.
Graudus uzņēmums realizē Valmieras agrotehniskajā kooperatīvā (VAK), kura filiāle atrodas tepat kaimiņu novadā Gulbenē. “Tas ir ļoti ērti, jo nav tālu jāved. Graudus, kad nokulti, nododam tūlīt no lauka, bet, ja mitruma procents ir liels, vispirms vedam uz savām kaltēm kaltēt. Esmu parēķinājis, ka no kaltēm, braucot “pa taisno”, graudu pieņemšanas punkts Gulbenē ir tikai 50 kilometru attālumā, un tas ir ļoti izdevīgi,” stāsta saimnieks.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.