Re:Check: Vai valstī ir krīze kā 2009. gadā?

Tiekoties ar valdības sadarbības partneriem, ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) izteicās, ka ir krīzes laiks un šobrīd esam turpat, kur bijām 2009. gadā. Taču valsts ekonomiskie rādītāji un prognozes to neapstiprina. Latvijā ir un tiek paredzēta ekonomiskā izaugsme, savukārt 2009. gada krīzes rezultātā iekšzemes kopprodukts saruka par 16% un budžeta izdevumi bija jāsamazina par vairākiem IKP procentiem.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 30.septembrī ministri ar arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvjiem sprieda par 2025. gada valsts budžetu. Sēdes noslēgumā Siliņa izteicās:

“Kopumā, kolēģi, jāsaprot, šis nav viegls budžets. Un jūs minējāt, krīzes laikā bija grūti un visi to atceraties. Šis ir krīzes laiks. Mēs diemžēl esam turpat. Es runāju arī ar [kādreizējo premjeru] Valdi Dombrovski. Mēs izgājām cauri vairākām lietām, ko viņš darīja tajā 2009. gadā. Nu mēs esam turpat diemžēl. Tā nesaucas finanšu krīze, šī ir izraisīta krīze no tā kara, kas ir blakus, diemžēl mūs skar visus, visu Eiropu.”

Siliņas teikto ziņu virsrakstos atspoguļoja arī portāls LSM un Delfi. Taču Siliņa būtiski pārspīlē.

Pēc ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma 2008. gadā pasaulē sākās finanšu krīze. Latvija iepriekš īstenotās neapdomīgās “gāzi grīdā” politikas dēļ bija viena no vissmagāk cietušajām valstīm. Lai glābtu valsti no ekonomikas sabrukuma, starptautiskie partneri aizdeva vairākus miljardus eiro un Latvijai bija būtiski jāsamazina izdevumi. 

IKP kritums 2009. gadā – 16%

Premjerministres piesauktajā 2009. gadā bija lielākais IKP kritums atjaunotās Latvijas valsts vēsturē – mīnus 16%, liecina CSP revidētie dati.  

Pašlaik tiek prognozēts nevis IKP kritums, bet pat neliels pieaugums. Finanšu ministrijas augustā publicētajās jaunākajās prognozēs paredzēts, ka šogad tas pieaugs par 1,4%, bet nākamgad – par 2,2%.

Tātad šī brīža situācija ar IKP ne tuvu nav salīdzināma ar to, kāda bija 2009. gada krīzes laikā.

Toreiz būtiska algu griešana, tagad – kāpuma griesti

Siliņa sēdē teica, ka runājusi ar Valdi Dombrovski par to, kas viņam toreiz kā premjeram bija jādara, un tagad mēs esot turpat. Taču pašlaik plānotie taupības pasākumi nav pielīdzināmi 2009. gadā īstenotajiem.

Tolaik strādājošajiem pensionāriem par 70% samazināja pensiju, bet nestrādājošajiem – par 10%. Dombrovskis tolaik to nosauca par valsts glābšanu no bankrota. Šobrīd par pensiju samazināšanu nav runas. Valdība plāno uz četriem gadiem no otrā pensiju līmeņa uz pirmo pārnest 1% iemaksu.

Tāpat 2009. gadā ievērojami samazināja  algas. Valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā strādājošajiem par 15% un 20%, savukārt pedagogiem – pat par 30%.

Arī nekas tāds tagad netiek plānots. Paredzēts noteikt atalgojuma pieauguma griestus – tas valsts sektorā nedrīkstēs būt lielāks par 2,6%. Ministrijām un to padotības iestādēm šogad bija jārod kopumā 50 miljonu eiro ietaupījums, plānots arī nepalielināt darbinieku skaitu valsts sektorā. Salīdzinājumam 2009. gada oktobrī Dombrovskis ziņoja, ka Latvijai budžeta izdevumi jāsamazina par 500 miljoniem latu, kas tolaik bija 4% no IKP.

Bezdarbnieku skaits dubultojās

Ekonomiskā krīze izraisīja ievērojamu bezdarba līmeni – gada laikā tas no 7,7% uzkāpa līdz 17,5%. Algu samazinājuma un bezdarba dēļ Siliņas nosauktajā 2009. gadā no Latvijas izbrauca vairāk nekā 38 tūkstoši cilvēku, liecina CSP dati. Gadu vēlāk valsti pameta vēl tikpat. Pašlaik nekas tāds netiek prognozēts. 

Avots: CSP

Ko atbildēja Siliņa?

Re:Check jautāja Siliņas preses sekretāram Aleksim Zoldneram, kāpēc premjere pielīdzina šī brīža situāciju 2009. gadam. Zoldners rakstiskā atbildē skaidroja, ka salīdzinājums minēts “tieši saistībā ar nepieciešamību mazināt izdevumus valsts pārvaldē”, nevis publiskajā sektorā kopumā. Valdība jau šogad esot sākusi izdevumu samazināšanu, un Siliņa norādījusi, ka nākamgad to turpinās, meklējot iespējas samazināt pārvaldes izdevumus par 5%. “Attiecīgi abas situācijas nav vienādotas, bet salīdzinātas kontekstā ar nepieciešamo soļu speršanu, lai samazinātu valsts pārvaldes izdevumus,” norādīja Zoldners.

Taču no konteksta un citāta redzams, ka premjere runāja par budžetu kopumā. Turklāt, kā minēts iepriekš, arī valsts pārvaldes izdevumi 2009. gadā tika mazināti daudz būtiskāk nekā tiek plānots pašlaik, tajā skaitā ievērojami mazinot algas valsts pārvaldē.  

Secinājums: Ministru prezidente Evika Siliņa būtiski pārspīlē, pielīdzinot šī brīža situāciju valstī 2009. gada krīzes laikam. Situācija ekonomikā ir daudz labāka, nekā bija 2009. gadā, kad budžeta izdevumi bija jāsamazina par vairākiem procentiem no IKP.