Aivita Lizdika
Alūksnes ezera piekrastes zona ir ceļā uz pārmaiņām, par ko esam vēstījuši iepriekš. Lai tas notiktu, kā Alūksnes novada pašvaldība iecerējusi, jāiesaistās arī piekrastē atrodošos laivu novietņu kopīpašniekiem un jāsapoš savi laivu namiņi tā, lai tie būtu piekrastes promenādes cienīgi. Lai runātu par attīstības plāniem un novietņu uzturēšanas jautājumiem, pašvaldība uz sarunu aicināja laivu novietņu “Iekšezers 7”, “Iekšezers 3” un “Iekšezers 5” kopīpašniekus. Pirmā šāda sapulce notika martā, kad tikās laivu novietņu “Iekšezers 3” un “Iekšezers 5” lietotāji. Šoreiz minētie kopīpašnieki pulcējās vēlreiz, lai novērtētu situācijas virzību un turpinātu sarunas par būvju sakārtošanu. Būvvalde veikusi arī laivu novietnes “Iekšezers 7” apsekošanu un izsūtījusi atzinumu, kā arī informatīvo vēstuli novietnes kopīpašniekiem. Labā ziņa ir tā, ka beidzot rasta iespēja laivu novietņu īpašumtiesību sakārtošanai.
Sapulcē Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons klātesošajiem prezentēja jauno ezera piekrastes attīstības plānu, iepazīstinot ar izstrādāto metu un parādot tā vizualizāciju. “Pašvaldība ir iegādājusies savā īpašumā bijušo VEF teritoriju un vēlas to sakārtot. Kā redzat attēlos, tiks savesta kārtībā arī ezera piekraste, izveidojot tur promenādi, tādēļ aicinām arī jūs, laivu novietņu lietotājus, sakārtot tās tā, lai turpmāk arī uz tām pavērtos pievilcīgs skats,” sacīja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons. Viņš norādīja, ka laivu māju sakopšana nav jāveic steidzīgi, tas jāizdara divu gadu laikā. “Tomēr, ja tas divu gadu laikā netiks izdarīts, pašvaldība nesakoptās laivu novietnes nojauks,” piebilda pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.
Gaida pretimnākšanu
Īpašumu pārvaldības un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere, Būvvaldes vadītāja Sandra Smildziņa un pašvaldības iestādes “Alja” vadītājs Māris Lietuvietis klātesošajiem pastāstīja, ka gar ezera krastu plānots izveidot promenādi, kas savienos Alūksnes Muižas parka teritoriju, Pilssalu ar jau esošo bērzu taku un Tempļakalna parku. Ar šiem plāniem kopā ar vizualizācijām esam iepazīstinājuši iepriekš. “Laivu mājas ir unikālas gan Alūksnes, gan Latvijas mērogā, tās pašvaldība negrasās nojaukt. Tādēļ viens no metu konkursa uzstādījumiem bija rast iespēju novietnes iekļaut pilsētas parka zonā.
Tas projektētājiem ir izdevies, un, nojaucot ap VEF teritoriju esošo žogu, šī teritorija savienosies ar piekrastes zonu. Izveidojot promenādi, pa kuru būs iespējams pārvietoties gan ar velosipēdiem, gan kājām, atsegsies skats uz laivu mājām, tādēļ tās jāsakārto, lai arī uz tām pavērtos pievilcīgs skats,” pastāstīja S. Smildziņa. Pašvaldība izstrādātā meta ietvaros plāno sakārtot arī pie laivu novietnēm esošās laipas, tādēļ tā gaida pretimnākšanu no laivu novietņu īpašniekiem. “Lūdzam jūs saremontēt iztrūkstošās daļas, atjaunot un nokrāsot laivu novietņu fasādi, jumtu, durvis un logus. Turklāt nepieciešams, lai katra no atsevišķajiem kooperatīviem “Iekšezers 7”, “Iekšezers 3” un “Iekšezers 5” būtu vienādi. Tādēļ esam izveidojuši krāsu pasi, kuru nepieciešams jums izmantot, veicot remontdarbus,” norādīja S. Smildziņa. “Tas ir līdzīgi, kā daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem – kopīgi jāveic kopīpašuma remontdarbi, lai tas izskatītos pievilcīgs ar vienādiem logiem un durvīm, krāsojumu,” piebilda D. Tomsons.
Beidzot var nokārtot īpašumtiesības
Labā ziņa ir tā, ka beidzot rasta iespēja arī laivu māju īpašumtiesību nostiprināšanai. “Pašvaldība lūdza Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rast iespēju nostiprināt īpašuma tiesības laivu novietņu lietotājiem. Beidzot esam saņēmuši atbildi, ka tas ir izdarāms objektam, kas nav saistīts ar zemi, pie kāda pieskaitāmas arī laivu novietnes Alūksnē. Lai to īstenotu, laivu novietnes lietotājam vispirms ir jāveic ēkas kadastrālā uzmērīšana. Pēc tam ar inventarizācijas lietu un ēkas nodošanas ekspluatācijā aktu, sabiedrības kooperācijas likvidācijas aktu, kas būs pamats īpašumtiesību reģistrācijai, jāvēršas Valsts Zemesgrāmatā,” sapulcē pastāstīja pašvaldības jurists Matīss Pūpols. Šo iespēju jau izmantojuši astoņi laivu novietņu lietotāji Alūksnē, kuri tagad kļuvuši par īpašniekiem vai vēl ir dokumentu kārtošanas procesā. “Nokārtojot īpašumtiesības, laivu mājas kļūst par legālu īpašumu, kas ierakstīts Zemesgrāmatā. Tālāk ar to var katrs rīkoties pēc saviem ieskatiem – lietot, pārdot, mantot – kā ar jebkuru citu īpašumu,” piebilda D. Tomsons. “Turklāt sakārtotas, atjaunotas tās iegūs pavisam citu vērtību, nekā tā tām ir pašlaik.”
Nav jāsteidzas
Sapulces dalībniekiem bija vairāki jautājumi, kas skāra tieši īpašumtiesību sakārtošanu. Vairāki no viņiem norādīja, ka nav dokumentu, lai uz sava vārda reģistrētu laivu novietņu īpašumu. Nav noslēpums, ka tās savulaik pirktas un pārdotas no rokas rokā. Tāpat tās no vecākiem mantojuši bērni, zina, ka laivu novietne ģimenei ir, bet, kur tā atrodas ne, jo pēdējo gadu laikā nav lietota. “Laivu māju lietotājam nepieciešams dokuments, ar kuru viņš var pierādīt savas tiesības uz šo īpašumu. Ja nav citas, tas var būt arī, piemēram, maksājuma uzdevums par nodokli, kas par būvi maksāts pašvaldībai. Ar šādiem dokumentiem iespējams vērsties rajona tiesā, lai tā apstiprina īpašumtiesības, un tad ar to tālāk vērsties Zemesgrāmatā to nostiprinājumam,” skaidroja M. Pūpols. Privatizēt laivu mājas nav obligāts pašvaldības nosacījums. Tās arī turpmāk var palikt kopīpašums, tomēr būves jāsakārto, lai būtu pievilcīgas un iekļautos kopējā ainavā. “Ja kādā no kooperatīviem tomēr nav kādas laivu mājas lietotāja, tā ir piekritīga valstij vai pašvaldībai. Tomēr sakārtot to no ārpuses ir iespējams, ja par to lemj 51 procents kooperatīva biedru,” norādīja M. Pūpols.
S. Smildziņa uzsvēra, ka ar atjaunošanu laivu māju lietotājiem nav jāsteidzas. Tas nav jāpaveic šogad, tas jādara pakāpeniski, bet visiem vienādi – saskaņoti. “Krāsošana ir pēdējais, kas jādara laivu mājām, vispirms tās jāsakārto fundamentāli. Lai nebūtu tā, ka blakām uzbūvēsim pastaigu taku, un visi, kuri to izmantos, redzēs nepievilcīgās laivu mājas,” teica D. Tomsons.
Atvērti sadarbībai
Kāds no sapulces dalībniekiem jautāja, vai kooperatīva biedri var cerēt uz pašvaldības finansiālo atbalstu laivu novietņu sakārtošanā. Process nebūs lēts, jo jumta nomaiņai vien katrai no laivu mājām nepieciešami aptuveni 500 eiro lieli izdevumi. “Tas ir iespējams. Pašvaldība ir izsludinājusi atbalstu līdzfinansējumam novada kultūrvēsturisko ēku fasāžu atjaunošanai. Laivu novietnes pie tādām pieder, tādēļ veiciet aprēķinus, izstrādājiet tāmi un iesniedziet to pašvaldībā, lai novada pašvaldības dome lemj par iespējamo atbalstu,” teica I. Berkulis.
Arī S. Adlere iedrošināja sapulces dalībniekus, aicinot vērsties pašvaldībā ne tikai pēc finansiāla atbalsta, bet arī pēc informācijas. “Pašvaldībā bieži darba vizītēs ierodas uzņēmuma SIA “Nams” arhitekti, kuri izstrādāja metu ezera piekrastes attīstībai. Viņi labprāt atbildēs uz jūsu jautājumiem, ar padomu palīdzēs risināt laivu novietņu atjaunošanas problēmas. Nāciet, jautājiet, esam atvērti sadarbībai!” teica S. Adlere.
Uzziņa
Jumta segums
Svaigi plēstas apses koka skaidas (lubiņas) Lubiņas neapstrādātas 7X700X150 mm Nepieciešamības gadījumā jumta nesošo apakškonstrukciju remonts
Fasādes apdare
Saglabājami esošie fasādes dēļi, kas attīrīti no sedzošo krāsu slāņiem līdz dabiska koka faktūrai Bojātie dēļi aizvietojami ar jauniem, saglabājot esošo dēļu dimensijas (biezumu, garumu, platumu) Mainot dēļus, jāsaglabā stiprinājuma princips Fasādes krāsa “Remmers” Tonis: HK- LASUR ANTHRAZITGRAU, ART.-NR.2267
Durvju dekoratīvā (vizuālā) apdare
Durvju ārtelpas dekoratīvās plāksnes risinājums identisks vēsturisko durvju risinājumam Durvis bez kleidām Krāsa “Remmers”
AVOTS: BŪVVALDE
Reklāma