Agita Bērziņa
Latvijā skolu tīkls ir gandrīz sakārtots un maz ir izglītības iestāžu, kas būtu jāslēdz vai jāreorganizē. Tas gan nenozīmē, ka izglītības sistēmā nav problēmu. To risināšanā aktīvi iesaistās arī Latvijas Pašvaldību savienība.
“Nereti publiskajā telpā izskan, ka pašvaldības skolu tīklu kārto nepietiekoši. Dati rāda gan ko pavisam citu. Kopš 2019. gada skolu skaits sarucis no 711 līdz 600 skolām 2024. gadā. Tas nozīmē, ka piecu gadu laikā slēgta 121 izglītības iestāde, kur īstenoja vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas. No tām 111 ir tieši pašvaldībām piederošas skolas,” skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure un piebilda, ka iepriekšējā mācību gadā pārmaiņas skāra 93 izglītības iestādes. Ne visas skolas slēdza, bet mainīja izglītības pakāpes. “Pašvaldībās visā Latvijā ir 522 skolas, kas nozīmē, ka optimizāciju varētu skart vien dažas, jo jānodrošina bērniem izglītības iestādes pieejamība. Vai bērnam labāk ir braukt stundu līdz attālajai skolai, vai tomēr saglabāt skolu tuvāk mājām. Protams, jāvērtē gan demogrāfija, gan vietas nākotnes attīstība, iedzīvotāju struktūra, sastāvs,” stāsta I. Dundure un norāda, ka skolu tīkls Latvijā ir praktiski sakārtots.
Skolēnu skaits nemainīgs
Skolēnu skaits pašvaldību skolās būtiski nemainās. 2019./ 2020. mācību gadā 1. līdz 12. klasē pašvaldību skolās mācījās 205 455 skolēni, bet jaunajā mācību gadā skaits ir palielinājies par trim tūkstošiem – 208 057. To skaitā ir arī bērni no Ukrainas, kuri mācās skolās Latvijā. I. Dundure teic, ka šobrīd skolēnu skaita līdzsvars tiek saglabāts, un pauž cerību, ka tā tas būs arī nākotnē. Tomēr skolu darbs nav iedomājams bez skolotājiem, tādēļ svarīgs ir arī to skaits. “Skolotājs ir atslēgas vārds gan izglītības kvalitātei, gan tam, vai skolēns izvēlas tuvējo skolu vai tomēr labāk brauc tālāk un ilgāk pavada ceļā, jo tur ir labāks, piemēram, matemātikas skolotājs. Augustā veiktā aptauja atklāja, ka skolās vakantas bija 876,8 likmes, pašvaldību izglītības iestādēs – 793,5. Varbūt šobrīd situācija ir labāka, jo pašvaldības meklē risinājumus, proti, skolotāji brauc strādāt no blakus novadiem, strādā vairākas slodzes, tomēr vidējais iztrūkums nemazinās. Visvairāk trūkst pedagogu pirmsskolas izglītības iestādēs, īpaši lielajās pilsētās – Rīgā un Pierīgā, jo tur izvēles iespējas ir lielākas un pedagogi izvēlas strādāt citās nozarēs,” skaidro I. Dundure.
Trūkst skolotāju
Tāpat arī trūkst latviešu valodas, matemātikas, svešvalodu skolotāju. “Tie ir mācību priekšmeti, kuros, beidzot 9. klasi, jākārto eksāmeni. Jauna tendence, arvien vairāk vakantu ir mūzikas skolotāju vakanču, tādēļ esam piedāvājuši iniciatīvu ļaut pasniegt mūzikas stundas mūzikas vidusskolu pēdējās klases audzēkņiem. Šobrīd gan šim piedāvājumam atbalsta nav. Kārtojot skolu tīklu, skola attālinās no bērna, bet bērnu skaits klasēs pieaug, tādēļ ļoti svarīgs ir atbalsta personāls. Ja no šīm 876,8 vakantajām likmēm 516 bija tieši skolotāju likmes, tad 280 bija vakances atbalsta personālam. Tas nozīmē vien to, ka lielāka slodze ir uz pedagogiem, jo galā ir jātiek un jāuz-
ņemas kādas atbalsta personāla funkcijas. Tie ir izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas izglītības jomā. Risinājumi ir jārod,” pauž I. Dundure un norāda uz problēmu – atbalsta personālu, speciālās izglītības speciālistus, piemēram, negatavo Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē. “Tas būtu jāatjauno. Atkārtoti prasām un prasām, bet neesam sadzirdēti. Sociālais darbinieks un sociālais pedagogs ir divi dažādi amati, atšķiras arī zināšanas, kas jāapgūst,” norāda I. Dundure. 81 vakance bija citos amatos, piemēram, administrācijā, interešu izglītībā vai tehniskajam personālam.
Projektu iespējas
Padomniece vērš uzmanību, ka, sākoties jaunajam plānošanas periodam, varēs saņemt dažādu fondu finansiālu atbalstu vispārējai izglītībai. “Katrs struktūrfondu projekts prasa papildu kapacitāti arī pašvaldībās – ir jābūt darbiniekiem, kuri pašvaldības pusē strādā tieši ar izglītības jomas projektiem, turklāt šim darbam jābūt finansētam, jo ne visos projektos finansējums ir paredzēts. Tā ir arī papildu slodze pedagogiem. Tomēr mēs to saskatām vairāk kā iespēju – var sakārtot infrastruktūru, iegādāties jaunu aprīkojumu, arī uzlabot interneta tīklu,” skaidro I. Dundure. Jau zināms, ka jaunajā periodā atbalstu varēs saņemt metodisko materiālu izstrādei. To saņems gan Valsts izglītības satura centrs, lai izveidotu metodisko atbalstu, kas 2009. gada krīzē tika likvidēts, bet atbalstu saņems arī pašvaldības. “Izdarīs to darbu, ko neizdarīja, pārejot uz kompetencēs balstītu izglītības saturu. Netika izstrādāti materiāli, kas tagad ir jāizdara. Nevar uzlikt slogu pedagogiem pašiem meklēt materiālus,” ir pārliecināta LPS pārstāve.
Atbalsta jaunos skolotājus
Turpināsies arī 2014. gadā sāktie atbalsta pasākumi jauniešiem, kuri nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā. “Projektam ir ilgtspēja, jo bieži vien, kad beidzas struktūrfonda finansējums, tālāka projekta virzība tiek pārlikta uz pašvaldību pleciem. Labu piemēru netrūkst. Valstī šobrīd ir 27 tūkstoši jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, vecumā no 14 līdz 29 gadiem. Projektu turpināsim,” skaidro I. Dundure. Cits projekts paredz finansējumu izglītības kvalitātes monitoringam. “Par to var debatēt, tomēr, ja sistēmu apgūst un ar to strādā, ļoti palīdz pašvaldībām – redz, kāda ir izglītības kvalitāte, un var salīdzināt,” pauž I. Dundure. Tāpat arī turpināsies datoru iegāde skolotājiem, turklāt datorus varēs saņemt pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāji, kuriem iepriekš šādas iespējas nebija.
Vairāki atbalsta pasākumi paredzēti arī jauno pedagogu sagatavošanai kvalitatīva mācību procesa īstenošanai. “Svarīgs jaunums – ar šo mācību gadu valsts budžeta finansējums ir arī nepilna laika studijām, nevis tikai pilna laika. Var saņemt 300 eiro stipendiju 12 mēnešu periodā STEM un valodu pedagogiem. Tāpat arī jaunos skolotājus var iesaistīt indukcijas gada atbalsta pasākumos. Galvenais mērķis ir sekmēt pedagoģijas studiju absolventu iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicināt palikšanu skolotāja profesijā,” norāda I. Dundure un piebilst, ka pašvaldībām nav pienākums jaunos darbiniekus atbalstīt ar dzīvesvietu vai segt transporta izdevumus. To var darīt, bet tas nav obligāti.
Pāreja uz citu svešvalodu
2024./2025. mācību gads ir pirmais, kad var atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, tās vietā izvēloties kādu no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, piemēram, ukraiņu, ivrits. “Pāreja ir pakāpeniska, un skolotājiem piedāvās iespējas apgūt mācīt citu svešvalodu. Tas ir ļoti liels izaicinājums. Skolēni atsakās no krievu valodas, bet daudzas skolas nevar nodrošināt citu valodu. Atsakās, bet vietā nav ko piedāvāt,” saka I. Dundure un norāda, ka saistībā ar valodu maiņu problēma varētu būt vērtēšana – viens būs mācījies piecus gadus, bet otrs tikai četrus. Tas ir jautājums, kas nākotnē būs jārisina. Pakāpenisko pāreju plānots pabeigt 2030./2031. mācību gadā. Latvijas skolās mācās arī Ukrainas civiliedzīvotāji. Jaunākie dati – pirmsskolā tie ir 1000 bērni, vispārējā izglītībā – 2561, profesionālajā izglītībā – 149. Studē 348 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet par pedagogiem strādā 31. Pašvaldību savienībai ir arī precīzi dati par novadiem – Alūksnes novadā mācās 13 Ukrainas bērni, bet Smiltenē – 14. Lielākais skaits ir Rīgā – 1979.
UZZIŅA
Izsludina pieteikšanos pedagogu balvai “Latvijas Gada skolotājs”, kas pirmo reizi 11 individuālās un divās komandu nominācijās tiks pasniegta šā gada 20. novembrī. Balvas mērķis ir godināt talantīgus pedagogus, apliecinot skolotāja darba izšķirošo nozīmi Latvijas sabiedrības un valsts attīstībā. Pretendentus balvai iespējams nominēt līdz 15. oktobrim.
Balvai iespējams izvirzīt pirmsskolu un vispārizglītojošo skolu skolotājus un skolu komandas, sūtot pieteikumus uz e-pasta adresi: gada.skolotajs@lu.lv. Konkursa nolikums un nominācijas kārtība atrodami tīmekļvietnē www.lu.lv ( https://www.lu.lv/sadarbiba/latvijas-gada-skolotajs/). Balvu organizē Latvijas Universitāte, sadarbojoties arī ar Latvijas Pašvaldību savienību.
Reklāma