Pavasaris
ir mānīgs – pēc saulainām un siltām marta beigām un aprīļa
sākuma, pēdējās nedēļās gaisa temperatūra Latvijā ievērojami
pazeminājusies. Sinoptiķi arī aprīļa nogalē prognozē aukstuma
rekordus*. Līdz ar aukstajiem pavasara vējiem un gaisa temperatūras
krasu mainību, Latvijā iedzīvotājiem atkal aktuāla
saaukstēšanās. Kā sevi pasargāt no saaukstēšanās un kā to
uzveikt, ja gadījies saslimt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite
Zane Melberga.
Ārsti
šo slimību apzīmē kā ARS (akūta respiratorā saslimšana), bet
tautā to sauc vienkārši par saaukstēšanos. Slimība aktivizējas,
kad mūsu ķermenis kaut nedaudz atdziest un vīrusi, kas atrodas
augšējo elpošanas ceļu gļotādā, savairojas un izraisa slimības
simptomus. Saaukstēšanos
parasti pavada galvassāpes, šķaudīšana, aizlikts deguns, sāpes
kaklā, slikta pašsajūta, nogurums un klepus. Aprēķināts, ka
cilvēks,
kura vidējais dzīves ilgums ir 75 gadi, vidēji pārslimo vairāk
nekā 200 saaukstēšanās epizožu, kas ilgst no divām līdz sešām
dienām.
Neatkarīgi
no sezonas, imunitāte ir jāstiprina visa gada garumā. Īpaši
svarīga tā ir šobrīd, kad koronavīrusa epidēmijas laikā
strādājam un mācāmies attālināti, kas nozīmē, ka arvien mazāk
kustamies, mēdzam ēst neveselīgāk, neuzņemot pietiekoši daudz
vitamīnu.
“Euroaptieka”
farmaceite Zane Melberga iesaka vairākus padomus, kā stiprināt
imunitāti:
-
Ievēro
veselīgu uzturu. Ēdienreizēm
jābūt regulārām un veselīgām – organismam noteikti jāuzņem
nepieciešamais olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, šķiedrvielu,
vitamīnu un minerālvielu daudzums. Ja uzturs ir pilnvērtīgs un
sabalansēts, tas stiprina vispārējo veselību, tostarp arī
imunitāti; -
Sabalansē
darba un atpūtas režīmu. Lai
stiprinātu imunitāti, arī dzīvesveidam pastāvīgi jābūt
veselīgam, piemēram, sabalansētam darba un atpūtas režīmam –
noteikti ir jāvelta laiks atpūtai un pilnvērtīgam miegam, jo
hroniska neizgulēšanās un spēku izsīkums vājina imunitāti; -
Nodarbojies
ar fiziskām aktivitātēm. Svarīgi
nodrošināt atbilstošu fizisko aktivitāti – tas jo īpaši
svarīgi ir tiem cilvēkiem, kas ilgstoši laiku pavada pie datora,
kā arī nevēdinātās telpās; -
Atceries
regulāri vēdināt telpas un mitrināt gaisu
– tas palīdzēs uzlabot mikroklimatu telpās. Ja organisms netiek
pilnvērtīgi apgādāts ar skābekli, tas vājina imunitāti un var
veicināt uzņēmību pret saaukstēšanās slimību izraisītājiem; -
Lieto
multivitamīnu un minerālu kompleksu. Šo
kompleksu sastāvā ir C, A un D vitamīni, kas veicina normālu
imūnsistemas darbību. Savukārt B5 vitamīns palīdz samazināt
nogurumu, nespēku un uzturēt garīgās darbspējas. Kompleksā
esošais cinks, selēns, C un E vitamīni veicina šūnu
aizsardzību pret oksidatīvo stresu. -
Svarīgi
ir regulāri un lielās devās uzņemt omega 3 taukskābes,
no kurām svarīgākās ir DHS (dokozaheksaēnskābe) un EPS
(eikozapentaēnskābe). Tās nodrošina organisma funkcijas –
imunitāti, palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību, normālu
redzi un veicina normālu sirds darbību; -
Saaukstēšanās
slimību profilaksei rūpējies par deguna gļotādu,
jo saslimšana organismā izplatās tieši caur elpceļiem. Pavasarī
ieteicams skalot un mitrināt gļotādu, lietojot 0,9% jūras ūdeni.
Papildus tam, pirms došanās ārā deguna gļotādu var ieziest ar
speciālām ziedēm, kuras kavē mikrobu un vīrusu nokļūšanu
deguna gļotādā.
Saaukstēšanās
parasti norit bez komplikācijām, ilgst septiņas dienas, bet
ceturtajai daļai slimnieku tā var ilgt līdz pat divām nedēļām.
Visbiežāk
saaukstējas bērni, kas varētu būt saistīts ar bērnu vājo
pretestību cīņai ar vīrusiem. Tāpat biežāk ar saaukstēšanos
slimo sievietes, īpaši vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Parasti
cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma ir mazāk par vienu saaukstēšanās
gadījumu gadā.
Ja
gadījies saslimt, “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga iesaka
vairākas metodes, kā uzveikt saaukstēšanos:
-
Ar
saaukstēšanās vai elpceļu simptomiem ārpus mājas nedoties,
bet pašizolēties un novērot savu veselības stāvokli,
medikamentu un pārtikas produktu iegādi uzticot tuviniekiem vai
kaimiņiem. Jāņem vērā, ka arī vīrusa Covid-19 saslimšanas
simptomi parasti
ir
viegli vai vidēji smagi un skar augšējos elpošanas ceļus,
līdzīgi kā saaukstēšanās, tāpēc aizdomu gadījumā jāsazinās
ar savu ģimenes ārstu; -
Jau
pie pirmajiem jūtamajiem saaukstēšanās simptomiem, ieteicams
uzņemt daudz šķidruma
– vismaz 2-3l dienā, īpaši zāļu tējas, kas cīnās ar
saaukstēšanās simptomiem: mārsilu, mežrozīšu augļu, aveņu
lapu, pelašķu un liepziedu tējas. Siltām zāļu tējām
ieteicams pievienot ingveru, medu un citronu, kā arī upeņu
ievārījumu. Papildus ieteicams uzņemt C vitamīnu, kas var
palīdzēt atveseļošanās procesā; -
Kakla
sāpes visefektīvāk iespējams uzveikt ar speciālām bezrecepšu
sūkājamajām tabletēm,
kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas mazina iekaisumu un sāpes.
Tās var lietot arī antiseptiskos nolūkos. Lai aktīvās vielas
iedarbotos, svarīgi atcerēties – nepieciešams ievērot
intervālu starp zāļu lietošanu un ēdienreizēm (10–15 minūtes
pēc zāļu lietošanas nav ieteicams ēst un dzert); -
Cīņā
ar klepu var lietot Islandes ķērpi
– tas mīkstinās sausu klepu. Lai šķīdinātu krēpas, var
lietot dabīgus ekstraktus – efejas vai ceļtekas ekstraktu.
Papildus jādzer daudz ūdens, lai veicinātu krēpu izvadīšanu no
elpceļiem; -
Ja
saaukstēšanos papildina temperatūra un galvassāpes, var
izvēlēties karsto dzērienu ar vielām, kas uzveic saaukstēšanos.
Par konkrētu līdzekli konsultēties ar farmaceitu. -
Paaugstinātas
temperatūtas gadījumā, ko papildina svīšana un kaulu laušana,
sāpes krūtīs, muskuļu sāpes, ieildzis klepus (ilgāk nekā 2
nedēļas), nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Saaukstēšanās izraisīts sauss klepus parasti neilgst ilgāk par
nedēļu, tāpēc ir būtiski konsultēties ar ārstu, ja sauss
klepus ir ilgstošs vai saglabājas pēc tam, kad pārējie
saaukstēšanās simptomi ir mazinājušies.
*Pēc
meteorologa Jāņa Traļļa sniegtajām
meteoziņām:https://twitter.com/meteozinas/status/1251017946803179520?s=21
