Katrai no skolām ejams atšķirīgs ceļš

“Divus pēdējos mācību gadus Alūksnes novada skolēnu klupšanas akmens ir centralizētie eksāmeni matemātikā, bet matemātikas mācīšana – prioritāte Alūksnes novada skolotājiem,” saka Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes (Pārvalde) vadītāja Gunta Kupča. Lai izzinātu zemo rādītāju izraisošos faktorus, Pārvalde veikusi pētījumu un apkopojusi informāciju par pēdējo divu gadu 9. un 12. klašu centralizēto eksāmenu rezultātiem un tos ietekmējošiem faktoriem.

Ne mazāk kā četras balles

Centralizēto eksāmenu rezultāti ir tikai viens no aspektiem, pēc kā vērtē 9. un 12. klašu skolēnu zināšanas. Divos pēdējos mācību gados to saturā un uzbūvē ir ievērojamas pārmaiņas, stāsta G. Kupča. 9. klašu skolēni centralizētos eksāmenus kārtojuši latviešu valodā, matemātikā un angļu valodā, bet 12. klašu beidzējiem bija iespēja pēc mācību satura apguves līmeņa kārtot eksāmenus optimālajā vai augstākajā līmenī, kur noteikts, ka diviem no šiem eksāmeniem ir jābūt augstākajā satura apguves līmenī.

Arī šogad 9. klašu skolēniem bija jāsasniedz 10 % zināšanu slieksnis. Pārvaldes un novada skolu administrācijas izpratnē desmit procenti ir sasniegti tad, ja bērns par uzdevumu izpildi ir saņēmis ne mazāk kā četras balles. “Piemēram, pagājušajā gadā 9. klases skolēnam izpildei eksāmenā bija noteikti 160 maksimāli iegūstamie punkti. Saskaitot punktus, ko bērns no tiem bija spējīgs izpildīt, attiecīgi noteica procentus. Taču tā ir tikai mūsu interpretācija par rezultātiem, jo konkrēti norādījumi, kā tos rēķināt, nav sniegti,” saka G. Kupča.

Varētu būt augstāka

Centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā Alūksnes novada skolēniem pēdējos divos gados ir pat nedaudz zemāki kā valstī kopumā. “Lai saprastu tā iemeslu, 9. klašu skolēnu mācību rezultātus, vadoties no e – klases datiem, analizējām, sākot jau no laika, kad šie bērni mācījās 2. klasē.

2. klasē šiem skolēniem kopumā vidējā atzīme bija 6,79 balles, bet 9. klasē vidējais sekmju rezultāts 6,48 balles, tātad tikai neliels kritums. Savukārt konkrēti matemātikā otrklasnieka vidējā atzīme bija 6,79 balles, bet 9. klasē šiem pašiem skolēniem – vidēji tikai 5,58 balles,” atklāj G. Kupča.

Pārvalde analizējusi arī skolēnu skaitu, kuri mācās pietiekamā un nepietiekamā līmenī. Pietiekamā līmenī (līdz 6 ballēm), esot 2. klasē, mācījās tikai 22 % skolēnu, bet, beidzot 9. klasi, tie jau bija 56 % skolēnu. “To skolēnu, kuri mācās augstākajā un optimālajā līmenī, ir palicis ļoti maz, bet, pēc skolotāju prognozēm, apmēram pusei pietiekamo līmeni apguvušo skolēnu vidējā atzīme tomēr varētu būt augstāka,” saka Pārvaldes vadītāja.

Iemesli dažādi

Turpinot zemo sasniegumu iemeslu analīzi, Pārvalde nonākusi pie secinājuma, ka daļa šī gada 9. klašu audzēkņu Alūksnes novada izglītības reformas ietekmē mācījušies vienā, divās vai pat trīs skolās, kas neapšaubāmi ietekmēja viņu sniegumu eksāmenos. “Taču sekmes ietekmēja arī tas, ka daļa mazo skolu skolēnu krietnu laiku mācījās apvienotajās klasēs. Konstatējām arī to, ka nereti, skolēnam pārnākot uz citu skolu, uzskatīts, ka iepriekšējā skolā viņa sniegums bija pārvērtēts, un konkrēti matemātikā bija par augstu. Grūti panākt, ka skolotāji skolēnu vērtēšanas sistēmu uztver līdzīgi un tā to pielieto savā darbā. Pastāv interpretācija,” stāsta G. Kupča.

Šī gada 9. klašu audzēkņi ir arī tie skolēni, kuri, būdami ceturtklasnieki, koronavīrusa pandēmijas ietekmē bija spiesti 5. un 6. klasē mācīties attālināti. “Analizējot šo gadu rezultātus, redzam, ka no 26 % līdz 49 % palielinājās to skolēnu skaits, kuri, turpinot mācības 7. klasē, var mācīties tikai pietiekamā līmenī, kaut gan vidējie rezultāti bija augstāki, nekā mācoties 3. un 4. klasē,” skaidro Pārvaldes vadītāja.

Lai skolēnu zināšanas matemātikā uzlabotu, katra no skolām atbilstoši savam sniegumam eksāmenos ir meklējusi iespējas. Par to skolotāji runājuši arī metodiskajās apvienībās.

Iemesls – novecojuši mācību līdzekļi

Vērtējot 9. klašu skolēnu zināšanas centralizētajos angļu valodas eksāmenos, Pārvalde atklāj, ka pirms diviem gadiem piecās novada skolās atsevišķiem skolēniem vērtējums bija zemāks par 10 %, bet šobrīd tas tāds ir tikai vienā skolā. “2023. gada eksāmenā skolēna sniegumu vērtēja piecās pozīcijās. Viszemākais bija saņemts lasīšanas prasmē – komplicēts teksts, nepietiekams vārdu krājums. Otra zemākā prasme bija runāšana, lai gan daļai skolēnu tā ir ļoti augstā līmenī,” atklāj Pārvaldes vadītāja. “Pēc skolēnu zināšanu vērtējuma svešvalodās secinājām, ka daudzās skolās to apguvei bija ļoti novecojuši mācību līdzekļi, kas visas piecas eksāmenā noteiktās prasmes neattīstīja. Pēc Alūksnes novada izglītības reformas skolās, kas turpina darbu, arī pašlaik šie mācību līdzekļi nav ideāli, bet ir atbilstoši, lai veicinātu visas prasmes valodas apguvē,” saka G. Kupča.

Runājot par eksāmenu rezultātiem latviešu valodā, G. Kupča norāda vien to, ka jāturpina strādāt, domāt par efektīvām mācību stundām, jo šajos eksāmenos mūsu novada skolēniem nav būtisku atšķirību no kopējiem rādītājiem valstī. Bet vēl zemāks vērtējums 9. klašu skolēniem par matemātiku ir zināšanām dabaszinībās, kas arī atkārtojas jau vairākus gadus pēc kārtas.

Vairāki ierosinājumi

Pārvalde norāda, ka, lai tuvotos valsts vidējiem rādītājiem matemātikā, katrai no skolām ejams atšķirīgs ceļš. “Ierosinājums būtu noteikti atjaunot diagnosticējošos darbus matemātikā, kas pašlaik 3. un 6. klasē vairs nenotiek. Tas nepieciešams, lai atrastu tēmas, kurās skolēniem izpratne nav veidojusies, lai spētu saprast, kuriem skolēniem ir nepieciešams padziļināts atbalsts mācībās. Jaunākajās klasēs pastāv iespēja apmeklēt fakultatīvu nodarbības padziļinātai mācību priekšmetu apguvei, kuras pašlaik finansiālu apsvērumu dēļ vai cita iemesla pēc ne visi izmanto. Jāpārskata individuālo konsultāciju iespējas matemātikā, jo viena konsultācija nedēļā, iespējams, ir par maz,” norāda vadītāja. Ja uz konsultāciju vienlaicīgi atnāk astoņi skolēni no dažādām klasēm un ar dažādām vajadzībām, skolotājs nevar sniegt to atbalstu, ko bērns sagaida un kas viņam ir nepieciešams, kā piemēru tam min G. Kupča.

Tāpat viņa uzskata, ka matemātikas mācību saturā nepieciešams lielāks to uzdevumu īpatsvars, kas prasa spriešanu, jaunu sakarību veidošanu starp zināmiem satura elementiem. “Tā ir skolotāja izvēle, kādus uzdevumus, cik un kādā apmērā izvēlēties un ar skolēniem strādāt mācību stundās. Svarīgs ir arī mācību stundu skaits, individuālais darbs, cik katrs skolēns ir spējīgs kritiski domāt, risināt problēmsituācijas, mācīties pašvadīti. Vai ir radīti instrumenti, ar kuriem skolēns var nesaprasto tēmu pats atkārtot vai vingrināties? Protams, uzdevumi ir pieejami interneta vietnē www.uzdevumi.lv, bet ne vienmēr viena uzdevuma atrisināšana sniedz izpratni par konkrēto tēmu kompleksi,” saka Pārvaldes vadītāja.

Rezultātu līmenis augstāks

12. klašu skolēnu centralizēto eksāmenu līmenis bija augstāks. “Liecību saņēma tikai viens vidusskolas skolēns, bet Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā atestātus ieguva visi absolventi,” saka G. Kupča. Viņa neanalizē 12. klašu skolēnu eksāmenu rezultātus, vien uzsver, ka aina ir krietni labāka arī valstiskā līmenī nekā 9. klašu absolventiem. “Rezultātus ietekmē mācību process, skolēna attieksme, vēlme mācību priekšmetus apgūt, kā arī svarīga ir vecāku ieinteresētība sava bērna panākumos,” saka Pārvaldes vadītāja.

Pēc Izglītības ministrijas sniegtajiem datiem ikviens pats var izvērtēt, kāds ir līmenis skolēnu sniegumam matemātikā tiem, kuri mācās tālmācībā, privātajās, valsts skolās un citās. “Alūksnē pašlaik neakreditē tālmācības piedāvājumu, jo mēs novērtējam klātienes izglītības prioritāti, mūsu mērķis ir bērnu pārliecināt, ka mācīties sakārtotā vidē ir prioritāte,” saka G. Kupča.

UZZIŅA
Pēc galīgo rezultātu apstrādes un apelācijai iesniegto darbu pārvērtēšanas 9. klases centralizēto eksāmenu rezultātus Valsts izglītības satura centrs (VISC) vēl precizēs. Sagaidāms, ka oficiālie statistikas dati par skolēnu sniegumu eksāmenos 2023./2024. mācību gadā būs zināmi augusta beigās, sola VISC.