Studiju un studējošā kredīti vairs netiks dzēsti par darbu Ministru
kabineta noteiktās jomās un amatos, aģentūrai LETA apstiprināja
izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno studiju kreditēšanas modeli,
tika norādīts, ka jaunajā sistēmā sakarā ar bērna piedzimšanu vai
adopciju vecākiem varēs tikt dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma.
Tāpat saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes
gadījumā. Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar
darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs
jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta veidošanas procesā.
Šodien valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos par studiju un
studējošā kredīta piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz
jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par
darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos
Līdz šim uz daļēju kredīta dzēšanu varēja cerēt izglītības jomā
nodarbināti, piemēram, vispārizglītojošo skolu pedagogi, bērnudārzu
audzinātāji, kā arī sociālajā jomā strādājošie, kultūras darbinieki,
mediķi, arī valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrā un tiesā
nodarbinātie.
Šuplinska skaidroja, ka tad, kad sistēma darbosies un valsts iestādes
redzēs, ka, piemēram, pedagoģijā vai medicīnā ir bijis daudz
kredītņēmēju un šie konkrētie darbinieki ir ļoti nepieciešami
tautsaimniecības nozarei, tad iestādes varēs rosināt atsevišķu kredītu
atmaksu no valsts budžeta.
Vaicāta, vai tas nevarētu kavēt studētgribētāju piesaisti, piemēram,
pedagoģijā, ministre atzina, ka ir grūti teikt. Viņa stāstīja, ka jaunā
viengadīgā pedagogu programma paredz paaugstinātas stipendijas, savukārt
četru gadu studijām ir palielināta ierobežotā kredīta piešķiršanas
summa, lai “tā būtu adekvāta ne tikai studiju maksai, bet arī
dzīvošanai”.
Kā vēstīts, lai pilnveidotu valsts galvoto studiju un studējošo
kreditēšanas sistēmu, IZM 2018.gada rudenī izveidoja darba grupu, kurā
strādāja pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas
(FM), Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, finanšu nozares
asociācijas un Attīstības un finanšu institūcijas “Altum”.
Oktobrī valdība atbalstīja IZM izstrādāto likumprojektu par jaunu
studiju kreditēšanas modeli, kurā nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai
cits papildu nodrošinājums.
IZM sola, ka jaunais kreditēšanas modelis novērsīs kredītiestāžu
intereses trūkumu sniegt šo pakalpojumu, vienkāršojot administratīvās
procedūras, un palielinās studiju un studējošo kredītu pieejamību.
Studējošais varēs izvēlēties vienu no vairākām kredītiestādēm.
Ministrija skaidro, ka jaunajā modelī tiks noteikti procentu likmju
griesti, kas jāmaksā studējošajam, nepārsniedzot 3,5% pievienoto likmi.
Vidēji prognozējamā pievienotā likme esot 2,5% līdz 3%.
Tiek uzsvērts, ka tikšot vienkāršotas administratīvās procedūras
kredīta izsniegšanai un neatmaksāto kredītu piedziņai. Līguma
noformēšana notikšot pārsvarā attālināti ar elektronisko parakstu.
Pašreizējais modelis darbosies līdz 2020.gada 1.aprīlim, kad beigsies
termiņš valsts galvojuma apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts starp FM
un iepriekšējās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studējošajiem
kredītus ar valsts galvojumu.
