Vairākums Latvijas krievvalodīgo kopumā ir lepni, ka dzīvo Latvijā,
liecina pētījumu kompānijas SIA “Latvijas fakti” veiktās aptaujas dati,
kas ietverti Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un
stratēģiskās pētniecības centra pētnieces Ievas Bērziņas pētījumā.
Šogad veiktajā aptaujā iedzīvotājiem ticis lūgts izteikt savu
viedokli par to, vai viņi jūtas lepni, ka dzīvo Latvijā. 61% Latvijas
iedzīvotāju, kuri ģimenē lieto krievu valodu, atzina, ka kopumā jūtas
lepni par to, ka dzīvo Latvijā. Tāpat 59% krievu valodā ģimenē runājošo
iedzīvotāju atzina, ka lepojas ar to, ka Latvija ir neatkarīga, savukārt
51% krievvalodīgo atzina, ka kopumā ir Latvijas valsts patrioti.
Būtiski augstāks ir to krievvalodīgo īpatsvars, kuri sevi uzskata par
Latvijas kā savas dzīvesvietas patriotiem – šādu viedokli kopumā pauda
83% aptaujāto.
Rādītāji, kas iegūti, aptaujājot krievvalodīgos Latvijas
iedzīvotājus, kopumā ir zemāki nekā vidējais rādītājs valstī un latviešu
valodā runājošo vidū.
Aptaujā noskaidrots, ka 80% iedzīvotāju, kuri ģimenē runā latviešu
valodā, ir lepni, ka dzīvo Latvijā, 84% respondentu lepojas, ka Latvija
ir neatkarīga valsts, 81% latviešu valodā runājošo sevi uzskata par
Latvijas patriotiem, savukārt 88% sevi uzskata par Latvijas kā savas
dzīvesvietas patriotiem.
Tāpat aptaujā noskaidrots, ka gan latviešu, gan arī krievu valodā
runājošo iedzīvotāju informētība par valsts pārvaldes iestāžu darbību ir
līdzīga. To, ka viņu rīcībā ir pietiekama informācija par Latvijas
valsts pārvaldes iestāžu darbu, atzina 28% latviešu valodā runājošo, kā
arī 29% krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju.
Atšķirīgāka ir informētība par pašvaldības darbu. To, ka viņu rīcībā
ir pietiekama informācija par savas pašvaldības darbu, atzina 45%
latviešu valodā runājošo un 34% krievvalodīgo.
Krievvalodīgie Latvijā retāk jūtas uzklausīti. Tikai 26% iedzīvotāju,
kuri ģimenē runā krievu valodā, uzskata, ka Latvija valsts iestādes ir
ieinteresētas iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanā. Latviešu valodā
runājošo vidū šis rādītājs ir nedaudz augstāks, sasniedzot 35%.
Iedzīvotāju vērtējumā pašvaldības ir ieinteresētākas uzklausīt
iedzīvotāju viedokļus.
