Alūksnē par 5 miljoniem eiro varētu izveidot administratīvos kompleksus, kuros atrastos iekšlietu dienesti un citas valsts iestādes, liecina valdības sēdē Alūksnē uzklausītais Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums. Atbilstoši resursu un telpu optimizācijai apsver Alūksnes policijas iecirkņa attīstību turpināt bez īslaicīgās aizturēšanas vietu izveides.
IeM Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas darba grupa rosinājusi apsvērt iespēju Alūksnē veidot jaunu, multifunkcionālu administratīvo kompleksu, kurā varētu izvietot visus Iekšlietu ministrijas dienestus, kā arī citas valsts iestādes. Šāda administratīvā centra izveides provizoriskās izmaksas varētu būt aptuveni pieci miljoni eiro. Līdzīga iecere tiek apsvērta arī Valmierā – par 13 miljoniem eiro.
Apvienojot vairākas iestādes zem viena jumta, samazinātos ar ēku uzturēšanu saistītas izmaksas, strādājošajiem būtu nodrošināti atbilstoši darba apstākļi un uzlabotos iekšlietu dienestu pakalpojumu kvalitāte.
IeM ziņojumā norāda, ka nepietiekamā finansējuma dēļ nevar veikt nepieciešamās investīcijas jaunu ēku izbūvē, renovāciju un uzlabojumu veikšanā. Tas nozīmē, ka būtisks finansējuma apjoms tiek izlietots novecojušu un energoneefektīvu ēku uzturēšanai. Lielākā daļa Vidzemes reģionā izvietoto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un Valsts policijas (VP) izmantotās ēkas ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī. To emocionālā runā valdības sēdē uzsvēra arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Piemēram, tikai trīs no septiņām Vidzemes reģiona VP iecirkņos esošajām īslaicīgās aizturēšanas vietām ir lietošanai atbilstošā stāvoklī. Līdz ar to ministrija uzskata, ka Madonas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietu infrastruktūru nepieciešams uzlabot, izveidojot to par vienu no reģionālajām īslaicīgās aizturēšanas vietām kaimiņnovados, tostarp Alūksnē, kur attīstību turpinātu bez īslaicīgās aizturēšanas vietas izveides.
“Mēs esam parakstījuši un pieņēmuši Nacionālās drošības koncepciju, un tur ir skaidri un gaiši noteikts, ka Latvijas nacionālajai drošībai ir trīs dimensijas: militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, un tam papildus pievienojas civilā aizsardzība,” uzsver iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Iecirkņos katastrofāli darba apstākļi
Viņš uzskata, ka politiķiem jābūt līdzvērtīgai attieksmei pret nacionālo drošību. “Jau Eiropas līmenī dalībvalstis saprot, ka iekšlietu sistēmas nozīme kļūst lielāka un nepārvērtējama, jo ikdienā mēs cīnāmies gan ar noziedzīgiem nodarījumiem, gan ar organizēto noziedzību, terorisma riskiem, sargājam robežas. Tuvākajā laikā mums būs jāpalielina robežsargu skaits, lai aizsargātu Eiropas Savienības ārējās robežas. Mēs risinām migrācijas jautājumus, mums ir jāveido dažādi sadarbības projekti un jāstrādā pie vienotu reģistru veidošanas… Neskatoties uz to, pašlaik ir jāiztiek ar 414 miljoniem uz 10 Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošām iestādēm,” sacīja ministrs valdības izbraukuma sēdē Alūksnē.
Viņš atgādināja, ka viena no lielākajām militarizētajiem iestādēm ir Valsts policija, kas ikdienā ir ļoti nozīmīgs spēks. “Katrreiz Ministru kabinetā, pieņemot normatīvos aktus, ar kuriem policijai uzliekam par pienākumu veikt daudz un dažādas funkcijas, aizmirstam tam paredzēt arī finansējumu. Un šie cilvēki vienalga strādā, viņiem nav tiesību apstāties, jo likums aizliedz viņiem piketēt vai streikot, kā to var darīt skolotāji vai mediķi. Taču kādas plaisas ir Valsts policijas ēkās! Nekur nevienā citā infrastruktūras objektā neesmu redzējis tik katastrofālu stāvokli, kādā ir Valsts policijas ēkas,” teica ministrs.
Problēma – motivēts
personālsastāvs
VP Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko norāda – Valsts policija acīmredzot ir vispacietīgākā iestāde valsts pārvaldē, kas bieži vien dzīvo ar solījumiem un cerībām, taču no otras puses situācija nav tik slikta, jo šis esot drošākais reģions Latvijā.
“No septiņiem Valsts policijas iecirkņiem Vidzemē lielākā daļa ēku ir celta pagājušā gadsimta sākumā, pat cara laikos, un, protams, ka ieguldījumi ēku remontā ir veikti ļoti sen. Vēlētos, lai uzlabojumi būtu daudz ātrāki un līdzvērtīgi Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, bet lielākā problēma, manuprāt, tomēr ir motivēts personālsastāvs. Pašlaik Vidzemē ir 566 darbinieki, taču drīzumā būs 73 vakantas vietas. Ierindas sastāva atalgojums – 700 eiro ar “astīti” pirms nodokļu nomaksas nemotivē jauniešus stāties dienestā policijā. Arī infrastruktūra salīdzinājumā ar NBS pagaidām mums nav tāda, kas būtu pievilcīga jaunietim,” viņš saka.
Alūksnē nav sliktākā
situācija
VP Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa priekšnieks Ilmārs Hamanis atzīst – Alūksnes iecirknī telpu ziņā nav tas sliktākais stāvoklis. “Pēdējā laikā ir veikti arī nelieli remontdarbi. Saistībā ar plānoto policijas reorganizāciju pašlaik vēl grūti spriest, kā tā ietekmēs Alūksnes iecirkņa darbu, tas arī nav manas kompetences jautājums, tādēļ par to nevaru izteikties. IeM ziņojumā visi dzirdējām par plāniem nākotnē būvēt multifunkcionālu administratīvo kompleksu visiem dienestiem. Kā šī iecere izdosies, rādīs laiks,” saka I. Hamanis.
Valsts policijas reorganizācija
● Reorganizāciju plānots pabeigt 2021. gada 1. janvārī.
● Saskaņā ar plānu, policijā iecerēts likvidēt tukšās amata vietas.
● Izmaiņas varētu skart arī iecirkņu skaitu. Reorganizācijas rezultātā iecirkņu skaitu varētu samazināt no 40 līdz 26.
● Reorganizācija arī paredz ieviest “universālā policista” principu, kurš gan reaģētu, izmeklētu, gan nodarbotos ar prevenciju.
● Policija vēlas arī atteikties no sev neraksturīgām funkcijām, piemēram, speciālo objektu apsardzes un komersantu rīkotu publisko pasākumu uzraudzīšanas.
