Šogad 1. decembrī kristīgajā pasaulē sākas Advents. Tas ir simboliem bagāts četru nedēļu periods, kurā ticīgie aicināti sagatavoties Kristus piedzimšanas svētkiem un Dieva Dēla atnākšanai šī laika beigās. Taču Adventa laiku atzīmē gan ticīgie, gan laicīgās dzīves pārstāvji un tam kā simbolu izmanto vainagu ar četrām svecēm. Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību, bet kristiešiem – Kristus gaismu, kas sagaidīta līdz ar Viņa ierašanos pasaulē. Tomēr arī pārējie katru svētdienu iededz pa svecei, līdz vainags kļūst gaišāks, tā skaitot nedēļas līdz ziemas saulgriežiem.
Lai nu kā arī tur nebūtu ar ticību vai neticību augstākiem spēkiem, kas ir katra paša ziņā, mums katram Advents ir laiks, kad klusās pārdomās gaidām Ziemassvētkus. Mājās arvien biežāk sāk smaržot pēc mandarīniem un karstvīna, palēnām sākam domāt par piparkūku cepšanu un svētku rotājumiem, ko daudzās ģimenēs vecāki gatavo kopā ar saviem bērniem, neatkarīgi no vecuma un pieredzes. Izraugāmies eglīti, izrotājam to, gatavojam dāvaniņas, kādu savas sirds daļiņu atvēlam labdarībai. Līdz pat ziemas saulgriežiem aiz loga ir tik drūms un miglains, ka reizumis jau pusdienlaikā šķiet, ka zemei uzlikts kāds tumsas vāks, tādēļ patiesi, ja arī kādā sirsniņā neiedegsies cerība un gaidas pēc lielā Ziemassvētku brīnuma, tad vismaz saulīte, kas arvien vairāk parādīsies pie apvāršņa gadu mijā, nesīs prieku un labāku garastāvokli ikvienam.
Tiklīdz atskanēs “Klusa nakts, svēta nakts…”, ko pārraida praktiski visas pasaules radiostacijas un televīzijas, kas dzirdama visos dievnamos un pat tirdzniecības centros, arī Ziemassvētki būs sagaidīti. Šīs dziesma, kuras vārdi nejauši radušies kādas baznīcas vikāram Jozefam Moram, kad pirms Ziemassvētkiem viņš bijis panikā par peļu sagrauztajām ērģelēm, bet viņa drauga mācītāja ērģelnieka Franca Grūbera tiem radītā mūzika, ir tik vienkārša un tā silda, ka izkausē pat visskarbākos Ziemassvētku noliedzējus un atbrīvo prātu. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks!
