Balstoties uz rubrikā “Agrāk un Tagad” lasīto stāstu par Alūksnes ezera laivu būdām, redakcijā vērsās apenietis Dzintars Raibekazs, kuram ir ierosinājums šīs apbūves atdzimšanai.
Kā jau minēts publikācijā, laivu būdas, šķiet, bijis viens no pretrunīgāk vērtētajiem objektiem pilsētā, un otrās brīvvalsts laikā sabiedrībā asi diskutēts par to nojaukšanu vai saglabāšanu. Daudzi pauduši uzskatus, ka tās neiekļaujas kultūrvēsturiskajā vidē un jānojauc, bet daudzi gluži pretēji – akcentējuši laivu būdu savdabību.
“Arī man Alūksnes ezera krastā ir laivu novietne, un es šo apbūvi rosinātu dēvēt par laivu spīķeriem*. Kādēļ tā? Laivu būdas ir unikāls vēsturisks mantojums, kas, kā zināms, nav sastopams nekur citur Latvijā. Kur vēl tā ir? Mēdz būt laivu novietnes, bet uz pāļiem ir tikai Alūksnē, un tas ir ekskluzīvi.
Tādēļ man kā makšķerniekam un vienam no šo laivu novietņu īpašniekam radās doma, ka šis unikālais mantojums būtu attīstāms, un varbūt to var izdarīt arī ar Eiropas naudas palīdzību, startējot kādā projektu konkursā par Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu vai Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, vai tamlīdzīgi. Savulaik esmu strādājis arī VEF, piedzīvojis Tīklu saliņas ziedu laikus. Varbūt arī tā būtu attīstāma šajā pašā kontekstā.
Saprotu, ka katrai laivu novietnei ir savs īpašnieks, un ne visi būtu gatavi ieguldīt līdzekļus šādā projektā. To apliecinājušas arī agrāk notikušās diskusijas, un iecere atdzīvināt šo ezera malu jau piedzīvojusi neveiksmi. Bet. Es maksāju nekustamā īpašuma nodokli, par ko paziņojumu man regulāri atsūta Alūksnes novada pašvaldība, tātad pašvaldībai tomēr būtu arī tiesības vienoti par šī īpašumu kopuma attīstību domāt un to rosināt.
Man nepatīk nosaukums “laivu būdas”. Laivu spīķeri skan labāk, kaut kas līdzīgs ir arī Rīgā, piemēram, Sarkanie spīķeri, kas ir vēsturisks noliktavu komplekss Daugavas krastā. Arī Alūksnes ezera laivu mājvietas vērts saglabāt kā kultūrvēsturisku vērtību,” saka
Dz. Raibekazs.
