Gandrīz
puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju diennaktī pietiekami daudz guļ,
tikmēr katrs
trešais jeb 28% cieš no miega traucējumiem, liecina
jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
Cilvēkiem
vecumā no 45 līdz pat 63 gadiem raksturīgs bezmiegs, kas vēl
vairāk palielinās pensijas vecumā no 64 līdz 75 gadiem. Lai gan
vairāk kā puse norādījuši, ka velta miegam vismaz 7 stundas
diennaktī, tas nenozīmē, ka miegam atvēlētais laiks ir
kvalitatīvs, un tā daudzums organismam pietiekams. Turklāt, no
bezmiega cieš arī 43% jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Lai arī no bezmiega visvairāk
cieš sievietes, vairāk nekā puse (51%) aptaujāto dāmu norāda,
ka miegam paredz vairāk laika nekā kungi (44%). Pie tam 15% cilvēku
nomoka krākšanas problēmas miegā, kas var būt par iemeslu
sliktam jeb “cauram” ik nakts miegam.
Pētījums
atklāj vēl kādu interesantu tendenci – visvairāk laika miegam
jeb vismaz 7 stundas diennaktī atvēl cilvēki ar augstāko
izglītību (53%), kamēr cilvēkiem ar pamata izglītību (47%)
miegs nešķiet tik būtisks un tam atvēl krietni mazāk laika.
Tikmēr laucinieki un rīdzinieki no bezmiega cieš gandrīz vienādi
– to atklāj 26-28% aptaujāto, taču vairāk kā puse rīdzinieku
(52%) naktī guļ ilgāk nekā ārpus Rīgas dzīvojošie
(42%).
Nepietiekams miegs – ceļš
uz vēlākām veselības problēmām
Miegs ir
būtisks ķermeņa atjaunošanai un imunitātes stiprināšanai,
turklāt
gulēt ieteicams iet pirms pusnakts, jo cilvēka organisms jau
izsenis pielāgots gulēt tieši naktīs, kad iestājas tumsa. Prof.
Čarlzs Morins (Charles Morin), Pasaules miega biedrības prezidents
uzsver: ““Bezmiegs ir izplatīta sabiedrības veselības
problēma, kas saistīta ar ievērojamu slogu cilvēkam, piemēram,
ar paaugstinātiem depresijas un hipertensijas riskiem.
Jau
iepriekš, analizējot “Veselības indeksa” datus iedzīvotāju
gulēšanas paradumiem miega medicīnas speciālists un neirologs
Ainārs Vecvagars norādījis, ka “Latvijā dzīvojošie tik tiešām
bieži cieš no miega traucējumiem, kas ar laiku var rezultēties
nopietnās
veselības
problēmās”.
Kā norāda speciālists, – nepietiekami
guļot, pašsajūta var pat būt laba, taču tā tas būs tikai
īstermiņā. Izturības robeža vidēji ir divi gadi, tad
nepietiekama miega dēļ var sākties dažādas
fiziskās veselības problēmas
– galvas, muguras, locītavu sāpes, pasliktinās atmiņa, krītas
darbaspējas, kā arī var attīstīties arī
mentālās veselības problēmas
–
tādas kā izdegšanas sindroms vai pat veģetatīvā distonija.
“Miega
ritma jautājums aptiekās bijis aktuāls vienmēr, turklāt tā
nozīme pakāpeniski turpina pieaugt – cilvēki arvien biežāk
vēršas pie farmaceitiem pēc konsultācijas, kā uzlabot miega
kvalitāti. Tāpat pieaug to klientu skaits, kuri mērķtiecīgi
apmeklē aptieku, lai iegādātos produktus miega uzlabošanai.
Pieprasīti ir gan nomierinošie līdzekļi stresa mazināšanai, gan
tādi, kas veicina iemigšanu,” komentē aptieku tīkla
“Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
Krākšana – iemesls
sliktam miegam
“Krākšana
ir veselības problēma, kurai vajadzētu pievērst uzmanību, jo tā
izraisa miega apnoju jeb īslaicīgu elpošanas apstāšanos miega
laikā un palielina sirds slimību risku, kā arī iespaido blakus
gulētāja miega kvalitāti. Taču kvalitatīvam miegam cilvēkam
nepieciešamas vidēji 7-8 stundas diennaktī. Tā kā krākšana un
miega apnoja var novest līdz hipoksijai jeb skābekļa badam audos,
cilvēkam būtu lietderīgi pakonsultēties ar miega apnojas
speciālistu un izmeklēties kādā no miega laboratorijām,”
ierosina “Mana
Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese
Ritene.
“Šobrīd
dienas tumšajā gadalaikā saules gaismas paliek aizvien mazāk,
tālab, lai izvairītos no liekas trauksmainības, garastāvokļa
maiņas un pielāgotu organismu jaunam miega ritmam pēc rudens laika
pārejas, es ierosinu vairāk uzturēties svaigā gaisā, īstenot
dažādas fiziskās aktivitātes, biežāk izvēdināt telpas, uzturā
lietot vairāk šķiedrvielas un sekot uzņemtā šķidruma daudzumam
organismā. Turklāt nepieciešams sabalansēt miega daudzumu
diennakts laikā un jārēķinās, ja cilvēks guļ diendusu, tad
iespējams vakarā nenāks miegs,” iesaka Agnese Ritene.
Speciāliste ierosina sekot mierīgam režīmam vakara gaitā, kas
attiecas gan uz noteikta rakstura pārraižu skatīšanos, gan
pārdomāt lasāmās literatūras saturu.
Lai
izvairītos no bezmiega, un septiņu stundu atvēlētais laiks miegam
būtu kvalitatīvs, būtiski ir divas stundas pirms došanās pie
miera atteikties no jebkādu digitālo ierīču lietošanas, kas
izstaro zilo gaismu uz acīm, lietderīgāk būtu klausīties mierīgu
mūziku un malkot kādu nomierinošo tēju – piparmētru, vai
kumelīšu.
