“Mīļā Emmij, vai Jums jau ir nācis prātā, ka mēs viens par otru nezinām absolūti neko? Mēs radām virtuālus fantāzijas tēlus, darinām iluzorus fantomus, iztēlojoties viens otru. Mēs uzdodam jautājumus, kuru pievilcība ir tā, ka tie paliek bez atbildes. (..) Mēs komunicējam bezgaisa telpā. (..) Mēs dzīvojam nekurienē. Mums nav vecuma. Nav sejas. Nav atšķirības starp dienu un nakti. Mēs dzīvojam ārpus laika. Mums – katram atsevišķi un pilnīgi slepeni – ir datora ekrāns un kopīgs vaļasprieks: mēs katrs interesējamies par pilnīgi svešu cilvēku. Bravo!”
Vai kādreiz esat iepazinies internetā? Droši vien, jā, mūsdienās tas vairs nav nekas neparasts. Bet, vai esat uzturējis saraksti, tās biedru iztēlojoties vien virtuāli? Tas, pieļauju, tik bieži nemēdz būt. Bet, ja šī sarakste ir tik aizraujoša kā vācu rakstnieka Daniela Glatauera grāmatā “Sargies Ziemeļvēj@” (“Zvaigzne ABC” 2009. gada izdevums), tad tas ir to vērts. Pirmo reizi, kad šo grāmatu paņēmu rokās, biju pārsteigta, taču lasot, sapratu, ka tā ir ģeniāla ideja – uzrakstīt grāmatu kā e-pasta dialogu! “Ne reizi vien man bija jānobāl aiz skaudības par lieliskajām idejām un formulējumiem,” atsauksmēs teic kāda vācu lasītāja. Jāpiekrīt, šo grāmatu ir vērts lasīt kaut jau tikai valodas dēļ vien, katra nākamā vēstule pārtrumpo iepriekšējo asprātības un šarma ziņā.
Emmijas Rotneres un Leo Leikes vārdu divkauja e-paskastītē ir tik pievilcīga, ka lasot izvilina smaidu un emocionālākam lasītājam draud arī kāda asara. Lai gan lasītājam ļauts ieskatīties tikai sarakstē, tā ļauj spilgti iztēloties arī abu varoņu dzīvi, kas norit ārpus šīs “bezgaisa telpas”, un tas ir meistarīgi. Un, ko es novērtēju īpaši – Glatauers prot aprakstīt īstu mīlestību, nekļūstot sentimentāls. Tādēļ man, tāpat kā grāmatas tulkotājai Silvijai Bricei, jāsaka, ka es apskaužu lasītājus, kurus vēl tikai gaida šis piedzīvojums. Jo jums ir paveicies divtik – uzreiz pēc pirmās grāmatas varēsit lasīt tās turpinājumu – “Visi septiņi viļņi”. Abas kļuvušas par vienām no manām mīļākajām grāmatām. Pēc to izlasīšanas uzreiz meklēju vēl kādus Glatauera darbus, taču latviski pagaidām izdots tikai vēl viens. Par to citreiz.
