Saeimas deputāti ir apņēmušies strādāt pie risinājumiem jauniešu
piekļuves augstākajai izglītībai uzlabošanai, lai šajā jautājumā
palīdzētu ģimenēm ar bērniem, mazturīgajiem un audžuģimenēs
dzīvojošajiem, šāda pozīcijā šodien iezīmējies parlamenta abu atbildīgo
komisiju kopsēdē.
Kopā ar atbildīgajām ministrijām strādāt pie konkrētu soļiem sola gan
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), gan Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Dzintars pēc sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka nepieciešams strādāt pie
papildus sociālo budžeta vietu izveidošanas, ko varētu piešķirt ģimenēm
ar bērniem un mazturīgajiem jauniešiem. Skride aģentūrai LETA pauda, ka
risinājums jārod arī komisijas sēdē aktualizētajām problēmām, tajā
skaitā, ar ko sastopas jaunieši audžuģimenēs.
Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe komisijas sēdē vērsa
uzmanību absurdiem gadījumiem, kad jauniešiem nepienākas maznodrošinātā
statuss, jo tiek rēķināti vidējie ienākumi no visiem, kas ir deklarēti
īpašumā. Viņa norādīja uz kādu konkrētu situāciju, kad lielākos
ienākumus saņem viens no deklarētajiem ģimenes locekļiem, kurš strādā
ārvalstīs. Līdz ar to šajā īpašumā jeb mājsaimniecībā dzīvojošs bārenis
nevar saņemt maznodrošinātā statusu un viņam nepienākas nedz sociālie
pabalsti, nedz līdzekļi mācībām, norādīja Diķe.
Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs aģentūrai LETA apstiprināja,
ka varētu izstrādāt skaidrākus nosacījumus par to, ka maznodrošinātā
statuss tiek vērtēts, rēķinot mājsaimniecības ienākumus, kas praktiski
ir pieejami cilvēkam, nevis ienākumus, ko saņem vairāk tikai formāli
deklarēti cilvēki, bet praksē neattiecas uz citu deklarēto labklājību.
Kā vēl vienu problēmu Vītolu fonda vadītāja norādīja uz atsevišķām
audžuģimenēm, kurām pieņemtais bērns, piemēram, bārenis pēc pilngadības
sasniegšanas “vairs nav interesants”, jo pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas
audžuģimene vairs par nesaņem pabalstu.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Justīne Širina
norādīja, ka nabadzības riskam ir pakļauta piektā daļa jauniešu.
Studentu pārstāve norādīja, ka, nerēķinot tikai studentus, bet kopumā
starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā 8000
personām ir invaliditātes statuss, savukārt par garīgo veselību
informācija nav pieejama. Arī šiem cilvēkiem ir nepieciešams valsts
atbalsts, vērš uzmanību studenti.
Širina norādīja uz dažādiem veidiem, kā varētu tikt sniegts
finansiālais, materiālais un psiholoģiskais atbalsts. Attiecībā uz
lētākajām kopmītnēm studentiem var dažkārt nākties rēķināties ar žurkām,
prusakiem vai pelējumu, cita starpā norādīja LSA vadītāja.
Uzklausot informāciju par mazo doktora grāda ieguvēju skaitu, Skride
pauda, ka varētu spriest par kādas daļas atbalsta doktorantūras
iegūšanai samazināšanu, lai attiecīgos līdzekļus izlietotu lietderīgāk.
Tomēr komisijā arī izskanēja pozīcija, ka jau pašlaik Latvijā ir pārāk
mazs doktorantu skaits.
