Ne pirmo reizi savu redakcijas sleju rakstīšu par Alūksnes pilsētas bibliotēku,kas līdzās Alūksnes Kultūras centram un Alūksnes muzejam ir viena no vadošajām kultūras iestādēm un arī novada bibliotēku metodiskais centrs.
Pārdomas šajā sakarā uzjundīja Jaunlaicenes pagasta bibliotēkas jauno telpu atklāšana kādreizējā Jaunlaicenes pamatskolas ēkā. Vispirms jau prieks, ka skolas ēka ir sākusi savu otro dzīvi un tās telpas nepaliks tukšas, ka to ieraugot, nevējos tukšuma sajūta, kā tas bija šovasar, paveroties uz Annas pamatskolas vēsturisko ēku, kad Alūksnes pilsētas bibliotēkas rīkotā Alūksnes novada desmitgadei veltītā novadpētniecības konkursa noslēgumā tā dalībniekiem un uzvarētājiem tika rīkota ekskursija uz Annas pagastu.
Arī pašiem jaunlaiceniešiem bibliotēkas pāriešana no trīsistabu dzīvokļa, kur tās atradās pēdējos 14 gadus, uz jaunajām telpām, kas ir plašas, gaišas un mājīgas, ir patīkama un ilgi gaidīta pārmaiņa. Būtiska jebkurā iestādē ir vides pieejamība, un Jaunlaicenes bibliotēkā tagad tāda ir ikvienam apmeklētājam. Nav pirmā reize, kad rakstu par stāvajām kāpnēm, kas ved uz Alūksnes pilsētas bibliotēkas otro stāvu. Liela laime, ka līdz šim nav neviena cietušā, taču pašai reiz gadījās dzirdēt, ka kāds no bibliotēkas apmeklētājiem ar būkšķi “noripoja” pa šīm kāpnēm. Liela daļa cilvēku, kuri nāk uz bibliotēkā rīkotajiem pasākumiem, ir jau cienījamā vecumā un, domāju, ikvienam ir saprotams, kāda spēku piepūle viņiem ir vajadzīga, lai uzkāptu pa tām. Arī visās aptaujās, ko bibliotēkas darbinieki rīkojuši, izzinot apmeklētāju viedokli un ieteikumus bibliotēkas darba uzlabošanai, vides pieejamība tiek uzsvērta kā viens no svarīgākajiem aspektiem.
Svarīgākais, ar ko tiek piepildīta bibliotēka, ir saturs, un Alūksnes bibliotēkā tas ir daudzveidīgs – tikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem, kuru darbi ir aktuāli literāro procesu kontekstā, ar radošiem alūksniešiem, tematiskas izstādes, kas ceļ gaismā novada kultūrvēsturiskās vērtības, vietējo mākslinieku un radošo personību darbu izstādes. Dažkārt pasākumi notiek dzimtsarakstu nodaļas telpās, kas būtībā nav paredzētas šim mērķim.
Galvenais, lai risinātu Alūksnes pilsētas bibliotēkas telpu jautājumu, ir, kā mēdz sacīt, politiskā griba. Taču tā nav vietējo politiķu prioritāšu sarakstā, jo neveicina Alūksnes popularitāti. Manuprāt, tas ir kļūdains uzskats, jo bibliotēka katrā pilsētā ir inteliģentas un gudras vietējās sabiedrības vizītkarte.
