Mazāk nekā puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ārstēšanās
gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, liecina
jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
Speciālisti norāda – tā nav unikāla Latvijas problēma, ar šādu
pacientu rīcību saskaras mediķi visā pasaulē. Cilvēki riskē ar
savu veslību, lai gan ir pierādīts, ka neatbilstoša medikamentu
lietošana vai atteikšanās no to lietošanas ir tieši saistīta ar
palielinātu komplikāciju skaitu.
Lai gan joprojām pārāk daudz cilvēki vieglprātīgi attiecas
pret ārsta noteiktajām ārstēšanās rekomendācijām, kopumā
situācija palēnām uzlabojas. Veselības indekss liecina, ka visus
ārstu nozīmētos medikamentus lieto arvien vairāk pacientu, proti
– 2016.gadā tikai 41% respondentu bija apzinīgi un lietoja visus
ārstu noteiktos medikamentus, 2017. gadā šādu cilvēku bija jau
44%, un, kā norādīts iepriekš – šogad rādītājs ir 47%.
Izpaltītākie iemesli – izpratnes tūkums, saslimšanas
noliegums, depresija
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis,
ģimenes ārsts Jelgavas novadā un Staļģenē Ainis Dzalbs stāsta,
ka iemesli šādai pacientu rīcībai ir daudz un dažādi. “Pirmais,
kas nāk prātā, ir finansiāli šķēršļi, taču dažādu
pētījumu dati liecina, ka pat gadījumos, kad medikaments cenas
ziņā ir pieejams, adekvāta un regulāra medikamentoza terapija
tiek realizēta vien 50-60% gadījumu. Tātad medikamentu dārdzība
un finansiāla to nepieejamība ne vienmēr mēdz būt vadošais
iemesls,” saka A. Dzalbs. Pēc viņa teiktā, potenciālos
šķēršļus varētu sadalīt trīs grupās: pacienta faktori,
terapijas faktori un citi.
Analizējot iespējamos pacienta faktorus, izrādās, ka biežāk
tiek minēti motivācijas un izpratnes trūkums, saslimšanas
noliegums, depresija, kognitīvi traucējumi vai atkarību stāvokļi.
Tāpat atbilstoša iesaistīšanās ārstēšanās procesā ir
saistīta ar pacienta izglītības līmeni, statistiski pārliecinoša
esot pacientu ar augstāku izglītības līmeni pilnvērtīga
iesaistīšanās terapijā. To pierāda arī Veselības indeksa dati
– visus ārsta noteiktos medikamentus lieto 54% respondentu ar
augstāko izglītību, kamēr personu ar pamata izglītību vidū šis
rādītājs ir tikai 33%.
Tāpat kā iemeslus nelietot medikamentus dakteris A. Dzalbs min
arī kultūras un tradīciju aspektus, mītus un stigmas sabiedrībā,
alternatīvus viedokļus par saslimšanas iemesliem, cēloņiem un
norisi. Tāpat ne mazāk svarīga ir iespējamo medikamentu
blakusparādību atpazīšana, novēršana vai terapijas nomaiņa.
Svarīgs ir arī terapijas ērtums – kad un cik bieži medikaments
jālieto, vai jāievēro kādi režīma ierobežojumi.
Liela nozīme ir ģimenes ārsta spējai sadarboties ar pacientu
Kā norāda ģimenes ārsts A. Dzalbs, ne mazāk svarīgs aspekts
ir cieņpilnas, uz pacientu orientētas un uzticamas ārsta un
pacienta attiecības, kas bieži vien nosaka vai minētais
medikaments tiks vispār lietots.
“Universālas metodes būtiskai
līdzestības uzlabošanai nav, dažādas atgādnes viedtālruņos
vai medikamentu individuāla iepakošana patēriņam nav izrādījušās
efektīvas. Vienīgais daudz maz efektīvais risinājums ir pacienta
un ārsta sadarbība, iesaistot arī ārsta palīgus un medicīnas
māsas, kuras arī pārrunā regulāras terapijas ieguvumus, motivē
un uzslavē par sasniegtiem mērķiem, pārrunā jautājumus, kas
satrauc pacientu, saņemot noteiktus medikamentus,” viedokli pauž
ģimenes ārsts. “Attīstoties atbilstošai e-veselībai var
atpazīt nelīdzestīgus pacientus, uzrunāt viņus un pārliecināt
par ārstēšanās ieguvumiem. Tikpat svarīga ir arī farmaceitu
loma, kuri skaidro terapijas režīmu, tās nepieciešamību, pārrunā
iespējamās blaknes un iedrošina terapijas pilnvērtīgai
realizēšanai.”
“Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja
Agnese Ritene, norāda, ka farmaceitiem nereti nākas skaidrot tieši
dažādu medikamentu kompeku iedarbību un nepieciešamību tos
lietot saskaņā ar ārsta norādījumiem. “Pat ja runājam par
“vienkāršu” sasaukstēšanos, kuras ārstēšanai ārsts
noteicis, piemēram, sīrupu kaklam un medikamentus tablešu veidā.
Efekta nebūs, ja pacients izvēlēsies lietot tikai sīrupu, jo “man
taču sāp kakls, priekš kam tabletes”,” skaidro farmaceite.
A.Ritene uzsver, ka svarīgs ir arī medikanentu lietošanas
termiņš, proti – ja ārsts medikamentu kursu noteicis 10 dienas,
tad, ja arī piektajā dienā jūtamies labāk, zāles jāturpina
lietot visu noteikto laiku. “Uz savu galvu izlemjot, cik ilgi
lietot medikamentus, varam panākt arī pretējo efektu, proti –
pēc kāda laika slimība var atgriezties jau smagākā formā vai
var rasties citas sekas veselībai,” teic farmaceite. “Allaž
pārjautājam klientiem, vai zāļu lietošana process ir skaidrs,
vai ar konkrēto iepakojumu pietiks noteiktajam terapijas laikam utt.
Pat, ja pacients to visu zina, mūsu pienākums ir vēlreiz par to
pārliecināties, īpaši, ja runa ir par dārgiem vai specifiskiem
medikamentiem”.
A. Ritene aicina pacientus neklusēt un, ja nepieciešams, kaut
trīsreiz ārstam pārjautāt par medikamenta lietošanu, sagaidāmo
rezultātu, iespējamām blaknēm un jebkurām citām lietām, kas
uztrauc saistībā ar terapijas nozīmēšanu.
A. Dzalbs papildina: “Jebkurā gadījumā pacientam ar mediķi
būtu jāizrunā savas bažas par konkrētiem medikamentiem, nevis
vienpersoniski jāizlemj par terapijas pārtraukšanu. Tas tiešām
var būt saistīts ar nopietnām sekām, piemēram, nepietiekami
koriģēts asinsspiediens un holesterīns ir infarkta un insulta
iemesls, tādēļ nebūtu prātīgi bez ārsta ziņas pārtraukt
lietot asinsspiedienu vai holesterīnu pazeminošos līdzekļus.
Patlaban medikamentu izvēle ir plaša un katram pacientam var
piemeklēt tos individuāli, izvēlēties kombinētus medikamentus,
kas padara terapiju ērtāku, un sastādīt ērtu ārstēšanās
plānu.”
Gan ģimenes ārsts, gan farmaceite uzsver, ka pacientam ir
tiesības jautāt ārstam par lētākas terapijas iespējām. “Ja
kaut kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts pie ārsta, tad
viennozīmīgi te var līdzēt farmaceits, kurš pārzina pieejamo
medikamentu klāstu,” saka A. Dzalbs. “Vēlētos iedrošināt
pacientus izvēlēties cenas ziņā pieejamākos medikamentus, kas ir
pārbaudīti, droši un līdzvērtīgi dārgākiem medikamentiem.”
