Kustība “Lielā Talka” jau 11 gadus katru pavasari rīko
vides uzkopšanas talkas, kurā tiek savāktas vairākas tonnas
atkritumu, kas tiek izmestas vidē. Diemžēl joprojām risinājuma
kā cīnīties ar šo problēmu nav. Piedāvātie risinājumi
atkritumu šķirošana vai depozīt-sistēmas ieviešana, šo
problēmu risina tikai nelielā mērā, jo tiek nodoti tikai
“vērtīgie” atkritumi, bet visam pārējam ir potenciāls nonākt
dabā. Tāpēc Lielās Talkas projekta “Ideju Talka” ietvaros,
Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme piedāvā jaunu ideju par
atkritumu vērtības nodokļa (AVN) ieviešanu, kas būtu jauns
atkritumu apsaimniekošanas modelis, kura pamatā ir bezmaksas
atkritumu izvešana un atkrituma vērtības nodokļa ieviešanu
preces cenā.
AVN sistēma paredz, ka cilvēkiem iegādājoties jebkura veida
preci, kurai ir iepakojums, tai jau sākotnēji tiek pievienots
nodoklis ar kuru iedzīvotājs samaksā par preces un iepakojuma
izvešanu un noglabāšanu. Līdz ar to, cilvēkiem vairs nebūtu
jāmaksā apsaimniekotājiem par atkritumu izvešanu, jo par to jau
tiks samaksāts no AVN.
Tātad patērētājs jau pērkot preci avansā norēķinās par
preces un tās iepakojuma legālu izvešanu. Šādu sistēmu
ieviešot, tiek izskausta cilvēku vēlme izvest atkritumus dabā,
nelegāli tos dedzināt, aprakt vai kā savādāk utilizēt. Šī
sistēma nodrošina sociālā taisnīguma principu, jo tie, kuri pērk
mazāk, piemēram, maznodrošinātie, vai tie kuri izvairās no
iepakojuma iegādes, piemēram, “zero waste” piekritēji,
attiecīgi maksās mazāk.
Vita Jaunzeme, Lielās Talkas organizatore: “Mēs ļoti labi
zinām, kāda ir pašreizējā situācija – daudzi, jo īpaši
privātmāju iedzīvotāji, nemaz nepasūta konteinerus, bet savus
atkritumus bez maksas izmet citur, tostarp publiskajos konteineros,
vai rīkojas daudz vienkāršāk – aizved uz mežu. Tā ir problēma
ar kuru cīnāmies jau gadiem! Neapšaubāmi, 11 gadu laikā
situācija nedaudz uzlabojusies, taču, ar to ir krietni par maz.
Ieviešot AVN tiktu panākts maksimāls rezultāts, lai īstenotu
atkritumu apsaimniekošanu, saglabātu tīru dabu un ierobežotu
nelegālo uzņēmējdarbību. Ieguvēji būs arī atkritumu
apsaimniekotāji, kuriem būs samērā skaidrs finansējums ar kuru
viņi var rēķināties, līdz ar ko arī droši attīstīt savu
uzņēmējdarbību, investējot inovācijās utt. Ienākošie
līdzekļi tiktu pārvaldīti caur Valsts kasi, tālāk nodrošinot
pašvaldības ar atkritumu apsaimniekopšanai paredzēto finansējumu.
Savukārt pašvaldības uz līgumu pamata veidotu izvedēju un
poligonu koordinētu un līdzsvarotu sadarbību. Faktiski tās ir
iedzīvotāju investīcijas, lai nodrošinātu legālu, efektīvu,
dabai un cilvēkiem draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu.”
Ja runājam par depozīt-sistēmu, kurai
vajadzētu samazināt atkritumu nonākšanu dabā, jo dārgākie
iepakojumi varētu tikt lielākoties savākti, tad tā Latvijā
joprojām nav ieviesta. Taču arī pēc tās ieviešanas, liela daļa
atkritumu paliktu brīvajā plūsmā, kas nozīmētu, ka resursu
efektīva otrreizēja izmantošana un apgalvojumi, ka šāda sistēma
nodrošinātu nepiemēslotu vidi, neatbilst patiesībai. To arī
apliecina “Gateway & Partners” pētījums – “”Industrijas
ietekmes pētījums depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā
Latvijā”. Jāpiebilst. Ka šī ideja – AVN – nenoliedz,
piemēram, dažādus depozītsistēmas modeļus vai atkritumu
šķirošanu. Piedāvātais nodoklis paredz atkritumu nenonākšanu
dabā, bet kā iedzīvotāju bonusu sistēma – depozīts – var
darboties paralēli. Līdzīgi arī atkritumu šķirošana, kurai
būtu jāsaglabājas, nodrošinot iedzīvotājiem šķirošanas
iespējas.
“No personīgās komunikācijas ar Igauniju un Lietuvu, esmu
guvusi apliecinājumu, ka dabas piesārņojums būtiski nemazinās,
pateicoties depozītsistēmas ieviešanai. Lai netiktu piesārņota
vide un cilvēki neizmestu savus atkritumus brīvi dabā, ir
nepieciešama cita sistēma vai arī ārkārtīgi augsts cilvēku
apziņas līmenis. Pētot, piemēram, Zviedrijas pieredzi, kur
šķirošana paralēli ar sabiedrības izglītošanu iet roka rokā
jau ļoti ilgi, var secināt, ka ilgtermiņa darbs ar sabiedrību un
maksimāls nodrošinājums šķirošanai un depozīt-sistēmai dod
sekmīgus rezultātus. Tomēr jāatzīmē, ka mūsu sabiedrība vēl
nav izaugusi līdz šādam apziņas līmenim un var paiet laiks,
kamēr tas notiks. Bīstamība ir tajā, ka gaidot un ļoti
pakāpeniski ieviešot maz efektīvas sistēmas, rezultāts summēsies
kā negatīvs, jo būs zaudēts laiks un līdzekļi. Turklāt straujā
tehnoloģiju attīstība ietekmē to, ka jau pirms pāris gadiem
izstrādātas idejas, ir novecojušas un var nedarboties efektīvi,
tās realizējot,” uzsver Vita Jaunzeme.
Ja skatāmies uz šā brīža situāciju Latvijā, tad iezīmējas
vairākas problēmas:
-
neefektīva resursu otrreizēja izmantošana, kas būtiski
ietekmē kopīgo dabas resursu pārtēriņu un planētas kopīgo
noplicināšanās veicināšanu; -
dabas piesārņojums – redzamais un neredzamais, kas
akumulējas, ja ātri un operatīvi netiek likvidēts (piemēram,
plastmasas un indīgo vielu mikrodaļu pieaugums gaisā, augsmē un
dzeramajā ūdenī) -
dzeramā ūdens un pārtikas kvalitātes pasliktināšanās,
kas rezultējas ar dzīvo organismu – to skaitā cilvēku,
veselības problēmām, tajos akumulējoties kaitīgām vielām; -
klimata izmaiņu pastiprināšanās ar visām no tām
izrietošajām sekām;
Par mērķi izvirzot visas dabas sanāciju un tālāku tās
nepiesārņošanu, jārada jauna, inovatīva atkritumu
apsaimniekošanas sistēma, kas jau pašos pamatos izslēgtu
maksimālu ne- ieinteresētību izmest atkritumus brīvā dabā.
“Manuprāt tieši AVN ieviešana varētu būt ātrs un efektīvs
risinājums ne vien Latvijas gadījumā, bet arī citās pasaules
valstīs. Ieviešot šo modeli tiktu nodrošināts 100% visa
iepakojuma un preču legāla un kontrolēta izvešana, kā arī tiktu
izskausts nelegālais atkritumu izvešanas bizness. Mazinātos arī
iedzīvotāju vēlme izvest atkritumus nelegāli dabā, kā arī
tiktu ieviests taisnīguma princips – jo vairāk pērku, jo vairāk
maksāju par izvešanu, jo mazāk pērku – jo mazāk maksāju. Tādā
veidā mēs varētu veicināt arī beziepakojuma preču apriti, kā
arī veicināt jauna iepakojuma integrēšanu – kas nodrošinātu
maksimālu preču cenu izlīdzināšanos, neradot ekonomisko šoku
sākotnējam cenu kāpumam – jo precē un tās iepakojumā būtu
jau “ieliktas” izvešanas un noglabāšanas izmaksas,” skaidro
Vita Jaunzeme.
AVN ieviešanas modeļi varētu būt vairāki, izvērtējot
ekonomiski izdevīgāko un efektīvāko. Piemēram, tiktu veidoti
virtuāli uzkrājumu konti, uz kuriem cilvēkiem, iepērkoties, tiek
uzrēķināts uzkrājums. No šī konta, jeb tam piesaistītas kartes
katrs var norēķināties ar atkritumu izvedējiem. Tikai sertificēti
izvedēji būtu tiesīgi izvest atkritumus.
Otrs veids paredz valsts un pašvaldību pārvaldību pār
ienākošajiem atkrituma nodokļa līdzekļiem. Aprēķinot preces un
tās iepakojuma atkritumu cenu iespējams veidot uzkrājumus, jo ne
vienmēr iegādātā prece tiek izmesta uzreiz, bet gan tiek lietota
ilgtermiņā, piemēram mēbeles vai sadzīves tehnika. Tādā veidā
cilvēka samaksātais AVN varētu tikt uzkrāts un izmantots nākotnē.
“Vissarežģītākais šajā sistēmā ir sabalansēt izmaksas
un preces cenas, to pieaugumu, inflācijas u.c. faktorus, tomēr tas
ir iespējams, atbilstoši ieguldot ražotāju, iepakotāju un valsts
līdzekļus šādas programmas izstrādē, kas būtu efektīvs
ilgtermiņa risinājums, lai mēs saglabātu savu apkārtējo vidi
tīru un risinātu dabas piesārņojuma cēloņus.
Turklāt tikko kā notikušajā Pasaules talkā jeb “World
Cleanup Day” piedalījās 179 valstis un teju 20 miljoni cilvēku,
kas pierāda, ka planētas piesārņojums ir ļoti aktuāla tēma.
Turklāt laika gaitā piesārņojuma problēmas tikai pieaug, kas
vedina uz domām par drošāku un efektīvāku dabas piesārņojuma
apkarošanas ideju īstenošanu. Lai saglabātu planētu zaļu un
tīru mūsu nākamajām paaudzēm, ir jāsper droši un pārliecinoši
soļi,” ,” ir pārliecināta Vita Jaunzeme.
