Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” mainījusi sākotnējo ieceri par Alūksnes ezera iekšezera attīrīšanu no dūņām. Iepriekšējā gadā projekts konkursā neguva atbalstu “Life” programmā finansējuma piesaistei, tādēļ šogad mēģinās atkal, bet ar citādāku pieeju.
Uzsvars uz inovācijām
Pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis atgādina – iepriekš paredzēja, ka daļu no iekšezera izsūknētajām dūņām pārvestu uz kādu karjeru vai izstrādātu kūdras purvu un zinātniskos nolūkos audzētu noteiktas kultūras uz šīm dūņām. “Izrādījās, ka šajā projektu konkursā bija ļoti liela konkurence, un Alūksnes projekts netika atbalstīts. Toties saņēmām norādes un ieteikumus, kā citādāk attīstīt iecerēto Alūksnes ezera iekšezera tīrīšanu. Šos ieteikumus esam ņēmuši vērā, projektu pārveidojuši un gribam iesniegt citā aktivitātē. Tajā lielākā uzmanība vairs nav pievērsta zinātniskajai izpētei un CO2 samazināšanai, bet gan inovācijām,” septembra finanšu komitejas sēdē klāstīja M. Lietuvietis.
Viņš atklāj – jaunais projekts paredz, ka no iekšezera izsūknētās dūņas nekur netransportēs. “Tā ietaupīsim līdzekļus uz transporta izmaksām. Izsūknētās dūņas gribam izmantot tepat, ezera piekrastē, un piesārņojumu noārdīt ar speciālām baktērijām, kuras iepildītu izsūknēto dūņu maisos,” saka M. Lietuvietis.
Izsūknēs vairāk
M. Lietuvietis uzsver – projekta jaunā versija ir darbu ziņā apjomīgāka, līdz ar to kopējās projekta izmaksas lielākas (4,7 miljoni eiro), nekā pirmajā reizē (3,3 miljoni eiro). No “Life” programmas atbalsta gadījumā Alūksnes novada pašvaldība cer piesaistīt vairāk nekā četrus miljonus eiro. “Ja mūsu projekts gūs atbalstu, tad lielu daļu finansējuma varēsim izmantot tieši teritorijas labiekārtošanai. Jaunajā projekta versijā ir palielināts arī izsūknējamo dūņu apjoms. No “Life” programmas puses liels uzsvars likts uz sabiedrības informēšanu, līdz ar to šajā projektā paredzētas 12 aktivitātes, lai sabiedrībai skaidrotu piesārņojuma cēloņus,” saka M. Lietuvietis.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsver – pieredze ir gūta un norādes ņemtas vērā. “Naudas summa, ko pašvaldībai būs jāiegulda kā projekta līdzfinansējums, būs sadalāma uz četriem gadiem, nevis jāsamaksā gada laikā. Ja projekts gūs atbalstu, tā būs iespēja risināt iekšezera problēmas,” norāda A. Dukulis.
Vecā tilta vietu neaiztiks
Deputāte Līga Langrate atzina, ka viena no iekšezera problēmām ir tā aizaugšana. “Vai ilgtermiņā mēs neesam to veicinājuši, ierobežojot satiksmes kustību iekšezerā?” viņa jautāja. M. Lietuvietis uzsver – tas ir padomju laika mantojums: blakus esošā katlu māja, ko apkurināja ar mazutu, un notekūdeņu pludināšana ezerā. “Teritorija, kurā paredzēts izsūknēt dūņas, ir no salas uz pilsētas pusi. Tur ūdens satiksmes ierobežojumu nav un arī nevajag, jo laivu kustība iekšezeru aerē. Stūrī pie “Simones” dūņu slānis ir pat 12 metri,” saka M. Lietuvietis.
Deputāts Ainars Melders interesējās, vai, tīrot iekšezeru, arī vecā tilta un pāļu vietā notiks darbi? M. Lietuvietis atbild noraidoši. “Lielākās problēmas iekšezerā ir pie tā dēvētā policijas grāvja, kas ietek ezerā gar “Simoni”, virzienā uz Miera ielu,” saka M. Lietuvietis. A. Dukulis norāda – ja darbus gribētu veikt arī vecā tilta vietā, vajadzētu papildu saskaņojumus, jo Livonijas ordeņa pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. A. Melders gan uzskata, ka nākotnē tomēr arī šajā vietā vajadzētu veikt izpēti un atrasto eksponēt Alūksnes muzejā.
