Vienmēr ar apbrīnu esmu vērojusi līdzcilvēkus – mecenātus, kuri patiesi un no sirds dalās ar sabiedrību tajā, kas pieder viņiem, un spēj būt nesavtīgi. Šeit es nedomāju labdarus, kuri dažreiz un vairāk savtīgos nolūkos kaut ko ziedo, bet tos sirds cilvēkus, kuri prot patiesi dalīties un darīt otram labu. Domāju, ka starp šiem sirds cilvēkiem noteikti ir arī mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Borisa un Ināras Teterevu labdarības fonds tika dibināts 2010. gadā un, šķiet, Latvijā gandrīz nav cilvēku, kuri nebūtu dzirdējuši par tā labajiem un nesavtīgajiem darbiem. Alūksnes un Apes novados šādu cilvēku ir ļoti daudz, jo caur Alūksnes un Apes novadu fondu arī mūsu novadu sabiedrība ir daudz laba saņēmusi. Var tikai apbrīnot, cik daudz un dažādas nozares ļoti lielā apmērā un ilglaicīgi Borisa un Ināras Teterevu fonds Latvijā – un arī pasaulē – ir atbalstījuši, kādu ieguldījumu devuši Latvijas izglītībā, kultūrā un citās nozarēs. Var pieminēt tikai dažas: atbalsts Rundāles pils restaurācijai, izglītībai un zinātnei, kultūrai, dzīvnieku aizsardzībai, maznodrošinātām un trūcīgām personām, atbalsta sniegšana kopienas organizācijām, tostarp Alūksnes un Apes novadu fondam, vientuļiem sirmgalvjiem. Boriss un Ināra Teterevi noteikti ir labdarības un kultūras mecenātisma tradīciju iedzīvinātāji Latvijā.
Savulaik kādā intervijā B. Teterevs teicis: “Cenšos uzlabot šo pasauli – veselības aprūpi, izglītību, protams, mākslu. Kāpēc? Vienkārši es tā vēlos. Patīkami, kā krieviski saka, творить добро (darīt labu). Turklāt, ir svarīgi, ka šajā jautājumā esam uz viena viļņa ar sievu Ināru.”. Darīt labu bija mecenāta dzīves kredo, katras darbības pamats un patiesa pārliecība. Tik daudzi valsts politiķi un amatpersonas, kuriem gadu gadiem “lipusi” pie pirkstiem valsts nauda un īpašumi, varētu ņemt piemēru, bet acīmredzot nespēj to izdarīt, jo vienkārši nav spējīgi saprast, ka var dzīvot arī tā – tik nesavtīgi…
Šonedēļ tapa zināms, ka pēc smagas slimības B. Teterevs devies mūžībā. Ļoti bieži līdzīgās situācijās neatbildēts jautājums ir: “Kāpēc ar šādiem cilvēkiem notiek kaut kas tāds..?” Meklējot atbildes, mēs varam izteikt tikai minējumus, kur viens no tiem varētu būt: savu misiju viņi šeit paveica un bija laiks doties tālāk. Savukārt palicēji vēl ilgi atcerēsies šādu cilvēku labos darbus un turēs viņus piemiņā, ņems piemēru labo darbu darīšanā, jo labais vairo labo.
