Turpinās no 1. lappuses
Kā “Zaļā visuma ceļojuma” galapunktā – Tartu observatorijā – teica Eiropas sadarbības dienas organizatori no Latvijas, Igaunijas un Krievijas, šādi braucieni ir spilgts piemērs tam, kā arī ikdienā mazās un lielās lietās būtu jāsadarbojas kaimiņvalstīm. Abu pārrobežu sadarbības programmu atbalstīto projektu ietvaros Latvijā, Igaunijā un Krievijā īstenots daudz laba uzņēmējdarbības sekmēšanā, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā, vides aizsardzībā un resursu efektīvas izmantošanas veicināšanā.
Šogad Eiropas sadarbības diena veltīta izpratnes veicināšanai par atkritumu šķirošanu, atkārtotu lietu izmantošanu un enerģijas taupīšanu. Izvēlētās aktivitātes un tēmas vienmēr ir saistītas ar programmu atbalstītajiem projektiem, labuma guvējiem – sabiedrībai – ļaujot pašiem pārliecināties par to, kas paveikts un kā tas noder. Šādi sadarbības braucieni parāda, kā lietas prot organizēt kaimiņi, aizgūstot no viņiem pozitīvo pieredzi un iedvesmojoties.
“Atdzīvina” ciematu
Ceļā uz Tartu alūksnieši viesojās Mooste (Pelvas apriņķis, Igaunijā), kur vienā mazā ciemā, 40 kilometrus no Tartu un 20 kilometrus no Krievijas robežas, jūtama pasaules elpa. Tur vienā no daudzajām muižas ēkām iekārtojusies nevalstiskā organizācija, kas interesentiem piedāvā Mooste viesu studiju – mākslas un sociālās prakses centru “MoKS”, kura nosaukums veidots no iepriekšminētā saīsinājumiem igauņu valodā. Sabiedrības centrā, kā to dēvē vietējie, nu jau gandrīz 20 gadus saimnieko mākslinieki Evelīna un Džons Grziniči (Evelyn, John Grzinich). Šis centrs ar daudzveidīgo pieeju un atvērto atmosfēru ieņem unikālu vietu Igaunijas un plašākas Eiropas kultūras kontekstā. “It kā šķietami neievērojama vieta pasaulē, mazs ciems, kas varbūt nākotnē vairs nebūtu, iedzīvotājiem izmirstot vai aizceļojot, bet mēs kopā ar citiem radošiem ļaudīm esam centušies Moosti atdzīvināt. Varbūt tādēļ, ka mākslinieki prot saskatīt lietas, ko citi neredz. Mēs redzam šai vietai nākotni,” stāsta Džons.
Atver durvis mākslai
Centrā pulcējas mākslinieki no visas pasaules, rīko kopīgus pasākumus ar vietējiem ļaudīm, īpaši aicinot ciemos bērnus un organizējot viņiem daudzveidīgas radošās nodarbības. Centrā viesojušies ne tikai mākslinieki no Igaunijas, Latvijas un Krievijas, bet arī no Japānas, ASV, Sīrijas un citām pasaules vietām. “Skolās durvis uz mākslu ne vienmēr tiek pavērtas pietiekami plaši, tad nu mēs cenšamies bērniem radīt plašāku priekšstatu par to, cik daudzpusīga un visiem pieejama ir māksla, cik zaļa un ekoloģiska tā var būt,” stāstīja Džons. Piemēram, māksliniece no Japānas savos darbos iesaistījusi pat vietējā pansionāta ļaudis, kuri pozējuši īpašām fotogrāfijām, kas vēlāk skatāmas daudzviet pasaules izstāžu zālēs.
Vairāki izglītojoši pasākumi un aktivitātes šajā pasaules projektu telpā tapuši arī ar pārrobežu sadarbības programmas atbalstu. Ja dodaties uz Tartu pusi, Pelvas apriņķi, ir vērts šeit iegriezties un redzēt mazā ciematiņa rosību.
Prom no acīm, prom no prāta?
Abi mākslinieki ir arī vieni no kuratoriem neparastai izstādei, kas pašlaik skatāma Tartu dabas mājā. Par to nākamais stāsts. Latvijas Vides risinājumu institūta un pārrobežu projekta “WasteArt” (“Atkritumu māksla”) partneru veidotā izstāde “NOT out of sight, NOT out of mind” (“Prom no acīm, prom no prāta”) aicina pievērst uzmanību mūsdienu pārmērīgajai patēriņa kultūrai un paskatīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai.
“WasteArt” vadītāja un Vides risinājumu institūta pārstāve Guna Dātava pastāstīja, ka projektā apvienojušies astoņi partneri no Latvijas un Igaunijas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par saražoto atkritumu daudzumu, to atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām. Izstādē starptautiski atzīti mākslinieki no deviņām valstīm radījuši 14 mākslas projektus no materiāliem, kas iegūti atkritumu poligonā “Daibe”, kā arī Latvijas un Igaunijas mājsaimniecībās. Mākslas darbu tapšanai mākslinieki izmantojuši saplīsušus telefonu ekrānus, vecu sadzīves tehniku, mēbeles, avīzes, ēdienu, atkritumu radīto skaņu un daudz ko citu. “Kamēr Eiropā kopumā mājsaimniecību atkritumu daudzums krītas, pēdējo gadu dati rāda, ka Latvijā un Igaunijā tas palielinās. Svarīgākais jautājums – kurā brīdī kāds materiāls kļūst par atkritumu?” Atbilde slēpjas mūsu kā patērētāju domāšanā brīdī, kad, izmetot materiālus atkritumu tvertnē, atsakāmies no atbildības un aizmirstam par tiem. “Šī “Melnā cauruma” domāšana ir jāmaina”, norāda G. Dātava, demonstrējot attēlu no kosmosa, kas parāda, kā mūsu zemeslodi pamazām pārklāj atkritumi. Arī izstādes kuratori ir pārliecināti, ka cilvēki dosies mājup ar vēlmi ierīkot dārzu, ja kādam tā vēl nav, iepirkties beziepakojumu veikalos vai neiegādāties tik daudz lietu. Kāds varbūt auto vietā izvēlēsies velosipēdu, iegādāsies elektromobili, sāks šķirot atkritumus, atjaunos kādu nolietotu mēbeli. Esmu pārliecināts, ka daļa apmeklētāju vēlēsies savā dzīvē ko mainīt, lai kļūtu laimīgāki, veselīgāki un visumam draudzīgāki,” saka Džons. Materiālus par izstādi, kā atslēgas vārdus izmantojot tās nosaukumu, var meklēt internetā vai braukt uz Tartu dabas māju, kur tā skatāma līdz 24. oktobrim.
Lietu otrā dzīve
Mooste ciemats ir īpašs ar ko tādu, ko noteikti var realizēt arī pie mums Alūksnē – lietu otrreizējās izmantošanas centru. Šī centra būtība sasaucas ar mums pazīstamajiem “Otrās elpas” veikaliņiem, kur par nelielu samaksu varam iegādāties jau lietotas, bet funkcionējošas lietas. Te saimnieko Kristi Zolgo, kura ikdienā ir optometriste Tartu, taču šis veikaliņš Mooste ciemā ir viņas sirdsdarbs un pārliecība jau sešus gadus. Tam ir arī pieņemšanas punkti vairākās vietās Igaunijā, kur var aiznest lietas, kuras mājās vairs netiek izmantotas un kļuvušas nelietderīgas. Tās nogādā Moostes centrā, kur par simbolisku samaksu (pārsvarā 50 eiro centi – red.) var iegādāties citi. Tādā veidā netiek gādātas jaunas lietas veikalos un vecās netiek izmestas, saudzējot tik svarīgos dabas resursus.
Taču pats svarīgākais ir tas, ka veikaliņam klientūra ir visā pasaulē. Jūs jautāsit – kā? Tas strādā līdzīgi kā visiem zināmā “e-bay”, izveidojot savu vietni internetā www.taaskasutuskoda.ee. Tā veikaliņu apmeklē ne vien zaļā dzīvesveida cienītāji vai cilvēki ar ierobežotiem finansiālajiem resursiem, bet arī antikvāru priekšmetu meklētāji, maksājot par iekārotajām vintāžas lietām cenu, kas vēlāk palīdz centra uzturēšanā.
Šie ir tikai daži no “Zaļajā visuma ceļojumā” gūtajiem iespaidiem, kura mērķis bija likt aizdomāties, un, kā atzina ceļojuma dalībnieki, tas ir izdevies.
Teksts un foto: Sandra Apine
