Alūksnes novada pašvaldība mainīs kurināmā veidu iecerētajā veselības veicināšanas pakalpojumu centrā. Pašvaldībā atteikušies no sākotnējās ieceres būvēt ar šķeldu kurināmu katlu māju blakus Alūksnes slimnīcai un jaunas trases ierīkošanu līdz tai – tā vietā sildīsies ar sašķidrināto dabasgāzi.
Aktuālākā informācija par centra projekta gaitu izskanēja šonedēļ tautsaimniecības komitejas sēdē. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers komitejas deputātiem prezentēja sašķidrinātās gāzes priekšrocības un uzsvēra, ka tas būs lētāk nekā jaunas šķeldas katlu mājas un siltumtrases izbūve.
Iebildes katlu mājas
būvniecībai
“Pašlaik turpinās centra tehniskā projekta izstrāde. Pirms vairākiem mēnešiem bija karstas diskusijas par ieceri katlu māju būvēt slimnīcas teritorijā. Uz pašvaldību zvanīja iedzīvotāji, bija sarunas ar slimnīcu, bija iebildes par jaunu katlu māju, teritorijas piegružošanu un citu. Jāuzsver gan, ka šajā variantā bijām iecerējuši vairākus ieguvumus – ar siltumu no šīs katlu mājas apgādātu ne tikai veselības centru, bet arī slimnīcu un tuvāko māju iedzīvotājus, kuri to vēlētos. Par kurināmo izmantotu šķeldu, jo tai ir ļoti zema pašizmaksa, 25 – 30 eiro par megavatstundu. Katlu mājā nodarbinātu divus, trīs cilvēkus. No Madonas reģionālās vides pārvaldes līdz ar tehniskajiem noteikumiem nāca iebildes šādai iecerei slimnīcas teritorijā – acīmredzot arī šajā iestādē kāds bija paudis neapmierinātību. Tad arī pašvaldība aizdomājās un sāka meklēt alternatīvas,” stāsta Dz. Adlers.
Viņš uzsver, ka apzinājis granulu, propāna gāzes, ogļu, sašķidrinātās dabasgāzes un termālo apkures veidu izmaksas. “Labākais, pie kā nonācu, bija sašķidrinātā dabas gāze. Pašlaik projektētājs šo apkures veidu iekļauj centra projektā, saskaņo dokumentāciju un drīz tas būs izdarīts,” saka Dz. Adlers.
Sasaldē un transportē
Komitejā viņš prezentēja Igaunijas uzņēmuma “Eesti gaas” piedāvājumu, kas starptautiskajos tirgus strādā ar preču zīmi “Elenger”, un izglītoja deputātus par sašķidrināto dabasgāzi.
“Uzņēmums apgādā daudzus klientus, tam ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums, vairākas gāzes uzpildes vietas Eiropā, mums tuvākās – Pleskavā, Klaipēdā, Skandināvijā. Dabasgāzi uzņēmums piegādā no Pleskavas. Līdz šim to ir bijis grūtāk transportēt, bet jaunākās tehnoloģijas to ir atvieglojušas: gāzi atdzesē līdz mīnus 162 grādiem pēc Celsija, kā rezultātā tā saraujas 600 reizes un ir ērti transportējama. Atvedot līdz objektam, gāzei ir mīnus 152 grādi, kad to uzpilda tvertnēs. Tvertnē gāzi nevar glabāt ilgāk kā mēnesi – tā jāizlieto, pretējā gadījumā uzsilst, izplešas un iztvaiko, tādēļ svarīgs ir regulārs patēriņš, ko centrs noteikti nodrošinās. Kopumā šī apsildes sistēma ir vienkārša, turklāt katlu mājas darbinieki nebūs nepieciešami – sistēma strādās autonomi,” skaidro Dz. Adlers.
Līgumu slēgs nomnieks
Viņš uzsver – veselības veicināšanas centra apkurei sašķidrinātajai dabasgāzei cena būšot par megavatstundu un nebūs tīkla transportēšanas izmaksu, kā tas ir, piemēram, “Sadales tīkliem” par elektrību. “Arhitekts Andris Kokins ir mēģinājis noslēgt provizorisku nodomu protokolu, kur paredzētas izmaksu svārstības, balstoties uz biržas cenu. Aptuveni tie varētu būt 30 eiro par megavatstundu, līdz ar to izmaksas būtu salīdzinoši mazas. Par pamatu šim aprēķinam ir veiksmīgi Latvijas gadījumi, piemēram, rūpnīca Lizumā, kas ražo mēbeles, kur jau izmanto sašķidrināto gāzi kā kurināmo, un apliecina, ka tas ir izdevīgi. Turklāt ir dažādi varianti, kā to padarīt vēl izdevīgāku, piemēram, uzstādot koģenerācijas iekārtas. Tiesa, līgums ar gāzes piegādātāju būs jāslēdz veselības centra nomniekam,” saka Dz. Adlers.
Kāpēc ne savu kurināmo?
Deputāts Laimonis Sīpols rosināja iecerētā centra apkurei tomēr izmantot Latvijā pieejamu kurināmo. “Drosmīgu lēmumu esi pieņēmis – es uz to noteikti neietu. Kāpēc mums nauda vienmēr jāatdod projām no sava novada, ja runājam par uzņēmējdarbību? Alūksnes novads ir mežiem bagāts, šeit ir koksne un šķelda, būtu uz vietas pieejams kurināmais,” saka L. Sīpols. Deputāts Modris Lazdekalns L. Sīpolam gan retoriski atjautāja, vai pašreizējā tirgus situācijā viņš šķeldu vispār gatavotu? “Pašlaik šķeldai tirgus cenas ir lejā,” saka M. Lazdekalns.
Dz. Adlers atzīst, ka nākotnē pašvaldība var domāt arī par to, kā no veselības centra ierīkot trasi līdz slimnīcai, lai arī medicīnas iestādē kā kurināmo varētu izmantot sašķidrināto dabasgāzi.
Uzziņai
Alūksnes novada pašvaldībā rēķina, ka jaunas šķeldas katlu mājas izbūve pie Alūksnes slimnīcas un jaunas siltumtrases izbūve 850 metru garumā līdz tai no veselības veicināšanas pakalpojumu centra izmaksātu 1,4 miljonus eiro (ar PVN). Lai ierīkotu sašķidrinātās dabasgāzes tvertni 50 metru attālumā no ēkas un apkures sistēmu centrā – 0,5 miljoni eiro. Tā kā projektēšana šķeldas katlu mājas izbūvei jau bija sākta, bet vēlāk apkures veids mainīts, tad projektēšanai papildus nepieciešami 19 723 eiro.
