Kaut arī padomju zobu labošanas tehnoloģijas
palikušas pagātnē, Latvijas iedzīvotājus no vizītes pie
zobārsta aizvien vēl attur bailes no ārstiem. Pēc Latvijas
Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn dažādās vecuma
grupās no 3,6 līdz 8,9 % iedzīvotāju zobus nelaboja tieši šā
iemesla dēļ. Lietuvas Republikas Zobārstu kameras
padomes priekšsēdētājs Alvīds Šeikus pievērš uzmanību tam,
ka 30 gadus pēc Neatkarības atjaunošanas Baltijas valstīs
viedoklis par zobiem tomēr ir kardināli mainījies.
Pēc viņa teiktā, tāpat kā citās Eiropas
valstīs, Baltijas reģionā aizvien populārāka kļūst estētiskā
zobārstniecība, kas ļauj uzlabot zobu izskatu.
“Salīdzinot ar padomju laikiem, tagad jau
pavisam citādi saprotam zobu skaistumu un vairs negribam metāla
zobus, bet izvēlamies dabīga un atturīga izskata zobārstniecības
risinājumus. Padomju laikos sliktākas zobu higiēnas dēļ reti
kuram zobi bija veseli, tāpēc pie zobārstu kabinetiem bija
milzīgas rindas. Atsāpinošas zāles viņi neizmantoja un
skaistumam īpašu uzmanību nepievērsa, lika sudraba vai zelta
krāsas ne visai estētiska izskata plombas, ar metālu pārvilka
protezējamos zobus,” saka A. Šeikus.
Estētiskās zobārstniecības attīstību nosaka
arī demogrāfiskie izaicinājumi
Estētiskās zobārstniecības tirgus vērtība
iespaidīgi aug visā pasaulē. Speciālisti šādu tendenci skaidro
ar to, ka zobu estētiskas uzlabošanas pakalpojumi kļūst aizvien
pieprasītāki arī tāpēc, ka saskaramies ar bezprecedenta
demogrāfisku izaicinājumu – Rietumvalstīs sabiedrība strauji
noveco.
Tirgus izpētes un biznesa konsultāciju
sabiedrības “Reports and Data” analītiķi lēš, ka pasaules
estētiskās zobārstniecības tirgus vērtība 2018. gadā bija
18,79 miljardi ASV dolāru, bet, katru gadu augot vidēji par 7,2 %,
2026. gadā tā sasniegs 32,73 miljardus ASV dolāru. Pieprasījuma
pieaugumam pēc zobu kroņiem būtu jābūt visstraujākajam starp
kategorijām un jāsasniedz apmēram 8,2 % katru gadu.
“Pēdējo trīsdesmit gadu laikā, runājot par
materiāliem un tehniku, Baltijas valstīs viss ir radikāli
mainījies. Veiksmīgi attīstām tā saucamo zobārstniecības
tūrismu, piesaistot klientus no dārgākām zemēm, bet tehnikas,
izejvielu kvalitātes un savas profesionalitātes ziņā mēs
neatpaliekam,” stāsta Lietuvas Republikas Zobārstu kameras
padomes priekšsēdētājs.
Lai iepazītos ar pašām jaunākajām tendencēm
un dalītos savā pieredzē, zobārsti pulcēsies tematiski īpašā,
specializētā, starptautiskā zobārstniecības pasākumā “Baltic
Days of Dentistry 2019”, kas 27.–28. septembrī notiks Lietuvas
izstāžu un kongresu centrā “Litexpo”.
Finansiālais aspekts turpina būt svarīgs
Kaut arī Eiropas dati rāda, ka 22,1 % valsts
iedzīvotāju nav problēmu samaksāt par zobu labošanu, ir arī
medaļas otra puse. Pēc Eirostata datiem 2017. gadā 35,5 % Latvijas
iedzīvotāju tas bija liels finansiāls apgrūtinājums, bet vēl
42,4 % to juta daļēji.
“Daudzi sūdzas, ka neiet pie zobārsta, jo tas
ir dārgi. Esmu pārliecināts, ka mums būtu jāpalielina
zobārstniecības pakalpojumu pieejamība, ieskaitot arī valsts
izvēlēto nodokļu politiku, kurai būtu jābūt pēc iespējas
labvēlīgākai pret tik nepieciešamiem un vispārējai personas
veselībai svarīgiem pakalpojumiem,” konstatē ārsts.
Pēc viņa teiktā, ja Latvijā šiem
pakalpojumiem tiek piemērots 9 % pievienotās vērtības nodoklis
(PVN), tad Polijā tas ir 7 %, bet Lietuvā sasniedz 21 %.
