“Nākamgad vairs valsts neturpinās maksāt par sākumskolas skolēnu brīvpusdienām, ietaupīto naudu novirzot zinātnei un, iespējams, arī pedagogu algām”, tieši ar šādu ziņojumu aizvadītajā nedēļā nāca klajā mūs valsts varas pārstāvji. Tas mani satricināja “līdz kaulam”. Pēc šī lēmuma izskanēšanas es domāju, cik aprobežotiem cilvēkiem jābūt, lai iedomātos, ka jātaupa tieši uz bērnu ēdināšanu. Vai nav tā, ka, iespējams, valsts līdzekļi pārāk daudz tiek tērēti infrastruktūru izveidē, grandiozos, pompozos svētkos, salūtos un vēl aktivitātēs, bez kurām tiešām varētu iztikt? Iespējams, skolās nav nepieciešami tūkstošus vērti pulksteņi, vai miljonus vērts klases iekārtojums.
Vai ēdināšana skolās tiešām ir tas, uz ko ietaupīt? Varbūt skolās nevajadzētu ēst vispār? Lai katrs ņem līdzi savu pauniņu. Es, protams, dramatizēju. Bet kāds laikam ir aizmirsis, ka tieši sākumskolas vecums ir laiks, kad bērnam jāmācās un pilnvērtīgi jāaug. Būsim atklāti, kādam šī ēdienreize skolā, iespējams, ir vienīgā. Esmu runājusi ar sākumskolas pedagogiem citviet Latvijā. Jā, ir bērni, kuriem silti kartupeļi un kotlete skolā ir vienīgā normālā ēdienreize dienā. Uzskatu, ka tā vietā, lai valsts un pašvaldības veidotu kopēju atbalsta politiku ģimenēm ar bērniem, sekmējot bērnu skaita pieaugumu, tiktu panākts tieši pretējais efekts. Šādā veidā tiktu uzspiesti nepārdomāti instrumenti, kas radītu vēl lielāku sociālo netaisnību, diskriminējot trūcīgākos un daudzbērnu ģimenes. Sekojot līdzi diskusijām, Pierīgas pašvaldību apvienība ļoti labi izskaidroja, ka sākumskolu bērnu bezmaksas ēdināšana vēsturiski nav bijusi pašvaldību autonomā funkcija, un valsts šo funkciju uzņēmās līdz ar Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm. Tāpēc tagad valsts bez finansējuma nedrīkst uzspiest pašvaldībām valsts uzņemto funkciju izpildi.
Pēc spraigām diskusijām varēju nedaudz atslābt – valsts tomēr piedalīsies 1.- 4. klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, par ko liecina valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020. gada valsts budžeta prioritātēm. Bet faktiski no jaunā gada skolēnu brīvpusdienu izmaksas tiks segtas gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem, proti, valsts un pašvaldības proporcionāli sadalīs brīvpusdienu izmaksas. Tātad jārēķinās ar to, ka arī pašvaldību budžets kļūs mazāks un uz kaut ko atkal būs jātaupa.
