Regulāra jauna apģērba iegāde ir visai izplatīts Latvijas iedzīvotāju
paradums, jo 69% savu garderobi atjauno vai papildina vismaz reizi
gadā, bet gandrīz trešā daļa gada laikā to dara pat piecas un vairāk
reizes, noskaidrots AS “Latvijas Zaļais punkts” aptaujā.
Kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju labprāt iegādājas lietotu apģērbu un tekstīlijas, liecina aptaujas dati.
Par lietotu apģērbu ir gatavi maksāt pat 58% Latvijas iedzīvotāju.
Visbiežāk lietotu apģērbu iegādājas sievietes, iedzīvotāji 30-39 gadu
vecumā, laucinieki un iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi nepārsniedz
500 eiro.
Krietni mazāk, apmēram ceturtā daļa, ir to, kuri lietoto preču
veikalos pērk arī citus tekstilizstrādājumus, piemēram, galdautus,
gultasveļu un aizkarus. Vienlaikus 40% iedzīvotāju atzinuši, ka
iegādājas tikai jaunu apģērbu un tekstilpreces.
Aizspriedumaināki pret lietotu apģērbu iegādi ir vīrieši (49%
pretstatā 31% sieviešu), jaunieši 18-29 gadu vecumā (51% iegādājas tikai
jaunu apģērbu), rīdzinieki un iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi
pārsniedz 900 eiro mēnesī.
“Protams, iegādāties lietotu apģērbu ir daudz izdevīgāk, tāpēc šādi
aptaujas dati nav pārsteigums. Arī piedāvājums mēdz būt gana oriģināls
un atšķirīgs no masu produkcijas – no 2017.gadā Latvijā importētajām
27 000 tonnām apģērba 42% bija lietotie apģērbi. Tekstila rūpniecības
nozare visā pasaulē attīstās ļoti strauji, un līdz ar pasaules
iedzīvotāju skaita pieaugumu palielinās arī dažādu tekstila izstrādājumu
patēriņš. Taču tieši tāpēc mums ir atbildīgāk jādomā par tā otrreizēju
pārstrādi. Lietoto apģērbu veikali ir laba alternatīva, kas paildzina
apģērba mūžu un ļauj ietaupīt tā valkātājam,” sacīja “Latvijas Zaļā
punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Kopumā Latvijas tirgū ik gadu tiek importētas ap 27 000 tonnām
apģērba un tekstila izstrādājumu, no kuriem 42% jeb 11 300 tonnas veido
lietotie apģērbi. Vienlaikus Latvijā arī eksportē lietotos apģērbus un
gadā tās veido ap 5200 tonnām, liecina starptautiskās tirdzniecības
datubāzē “UN Comtrade” pieejamie dati.
Aptauja liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir ļoti atvērti idejai par
lietotā apģērba nodošanu otrreizējai pārstrādei vai izmantošanai – 89%
aptaujāto labprāt nodotu sev nevajadzīgo apģērbu. Taču gandrīz trešdaļa
(30%) iedzīvotāju nederīgo apģērbu izmet sadzīves atkritumu konteinerā,
pamatojot to ar specializētu apģērbu savākšanas punktu grūto pieejamību.
“Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025.gada ES
dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Tomēr
nevajadzīgo apģērbu otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod visai
kūtri. Mums jāstrādā ne tikai pie pieejamas infrastruktūras izveides,
bet arī jāpārliecina mainīt paradumus tos 10% Latvijas iedzīvotāju, kuri
saskaņā ar aptaujas datiem izmet lietoto apģērbu atkritumu konteineros,
jo netic, ka pārstrādei nodotais apģērbs patiešām nonāks tam
paredzētajā vietā – tiks pārstrādāts vai izmantots atkārtoti,” skaidroja
Zakulis.
Lai īstenotu ES direktīvas prasības, vides apsaimniekošanas uzņēmums
SIA “Eco Baltia vide” un AS “Latvijas Zaļais punkts” uzsācis tekstila
šķirošanas pilotprojektu, lai izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt
tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru. Projekta laikā Rīgā un
vairākās Pierīgas pašvaldībās izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu,
apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai.
Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji tiek
aicināti ievietot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu
un citus tekstila izstrādājumus. Konteineros nedrīkst izmest tekstila
izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar
ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir
slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus
atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai
derīgos apģērbus.
Konteineru atrašanās vietas var noskaidrot “Latvijas Zaļā punkta” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.
Aptauju pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veica pētījumu
kompānija “OMG Latvia”, datorizētu interviju veidā šā gada augustā
aptaujājot 701 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
