Man gribētos domāt, ka pozitīvisms ir lipīgs, ka pozitīvi noskaņoti cilvēki daudz ilgāk paliek atmiņā un atstāj uz tevi lielāku iespaidu, nekā negatīvi noskaņotie.
Bieži nākas dzirdēt, ka daudzi latvieši ir nīgri, bēdīgi, dusmīgi un skaudīgi. Kāds to skaidro ar vēsturisko situāciju – ilgi esam bijuši citu tautu apspiesti, pietrūkst nacionālās pašapziņas un tamlīdzīgi, citi atkal ir pārliecināti: tas, kāds tu esi un kā jūties, ir atkarīgs tikai no katra paša. Jāteic, ka piekrist var abiem, bet šoreiz vairāk par tiem otrajiem.
Varbūt tas ir stāsts arī par to, ko mēs spējam ieraudzīt un novērtēt. Domāju, katrs no mums ļoti labi zina un uzreiz var nosaukt to, kā viņam nav un gribētos. Un tas nav slikti, jo cilvēkam ir jābūt sapņiem, ko piepildīt, uz ko tiekties! Bet – cik bieži mēs domājam par to, kas mums ir, un esam pateicīgi par to, kas mums jau ir dots? Vai patiesi spējam to novērtēt? Tā ir būtiska prasme – būt pateicīgiem par to, kas mums ir dots.
Esmu patiesi priecīga, ka pēdējā laikā, dodoties darba gaitās uz intervijām, satieku pozitīvi noskaņotus cilvēkus. Šķiet, ka, runājoties ar viņiem intervijas laikā, arī es pozitīvi uzlādējos. Nu kā var pozitīvi neuzlādēt savas enerģijas baterijas, ja tevī raugās ar priekpilnu, sirsnīgu acu skatienu! Tu raugies šādā cilvēkā, klausies viņa stāstījumu un priecājies: cik tas ir skaisti, ka cilvēks prot smaidīt ar acīm. Vai jūs arī zināt tādus cilvēkus? Padomājiet! Pieļauju, ka vismaz vienu atminēsieties, jo – šādus cilvēkus vienkārši nevar aizmirst. Cik jauki, ka mūsdienu steidzīgajā pasaulē vēl ir šādi līdzcilvēki – tie, kuri prot smaidīt ar acu skatienu. Mums katram tas būtu jāiemācās!
Vēl viens pozitīvs mirklis bija sestdien, apmeklējot Maestro Raimonda Paula un dziedātāja Daumanta Kalniņa koncertu Alūksnes Kultūras centrā. Smaids, prieks un pateicība alūksniešiem, kas pēc koncerta, izskanot stāvaplausiem, bija Maestro sejā, izteica visu – tajā bija tik daudz gaišuma un pozitīvisma. Vienkārši un skaisti! Tobrīd kā alūksniete sajutos ļoti lepna par to, ka mums ir tik skaista un skanīga kultūrvieta kā Alūksnes Kultūras centrs, kas gan māksliniekiem, gan klausītājiem spēj sniegt tik daudz pozitīvu emociju.
Pret līdzcilvēkiem – labiem un ne tik labiem – esot vienmēr jāizturas ar vislabākajiem un vistīrākajiem nodomiem. Reizēm tas ir ļoti, ļoti grūti… Bet tomēr vajag saņemties, jo – tas noteikti attaisnosies. Lai jums vienmēr un visur vairāk pozitīvā! Galu galā – būt pozitīvi noskaņotam nav nemaz tik grūti.
