“Lūdzam padalīties un saucam palīgā visu Latviju!” tā sociālajos tīklos aicināja karavīru meklēšanas vienība “Leģenda”, kas no 1. līdz 4. augustam Blīdenes pagasta bijušo “Guļauces” māju tuvumā atrada un pacēla sešdesmit sešu 308. latviešu strēlnieku divīzijas karavīru pīšļus. Daudzi no šiem cilvēkiem tika atpazīti, un jau 14 karavīriem atrasti tiešie piederīgie. Par šo notikumu 13. augusta numurā vēstīja arī laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”, jo viens no kritušajiem karavīriem, kam noskaidroti piederīgie, bija veclaicenietis Viktors Rezgariņš.
Izlasījusi laikrakstā publikāciju par grupas “Leģenda” ekspedīciju, redakcijai piezvanīja Emīlija Līdzekste, kura dzīvo “Rožulejās”, septiņu kilometru attālumā no Liepnas Pededzes virzienā.
Viņa pastāstīja, ka pirms aptuveni desmit gadiem nepazīstami cilvēki bija atbraukuši un lūdza viņai parādīt tās apbedījumu vietas, kur pēc kaujām Liepnā Lielā Tēvijas kara laikā tika apbedīti kritušie karavīri. “Gāju un ar kūjiņu arī parādīju, kur pēc kaujām Liepnas pusē lidmašīnu bumbu izsistās bedrēs tika apbedīti kritušie – gan krievu, gan vācu karavīri. Norādīju, kur atradās apbedījumi, bet viņiem interesēja tikai vācu karavīra kaps, pie krieviem pat nepiegāja paskatīties. Kaut ko meklēja ar metāla detektoriem, bet neko jau neatrada. Manuprāt, viņi bija atbraukuši vienīgi mantkārīgos nolūkos, mirušo karavīru personība viņiem neinteresēja,” pastāstīja E. Līdzekste.
Emīlijas kundze, kura nu jau ir ļoti cienījamos gados, atcerējās, ka kara laikā, ejot tēvam uz lauka līdzi, bija redzējusi nogalinātos karavīrus. “Kā tagad atceros, viens no viņiem bija jauns vācu puisis, kuram mans tētis no apģērba iekškabatiņas izņēma nelielu grāmatiņu ar mazas, aptuveni trīs četrus gadus vecas meitenītes fotogrāfiju. Man viņa bija ļoti žēl un es šausmīgi raudāju. Tēvs bija katolis, ticīgs cilvēks, tādēļ grāmatiņu ar dokumentiem un fotogrāfiju atkal atlika atpakaļ kabatiņā un ar to visu puisi apglabāja. Tāpat, lai kritušo karavīru ķermeņi nemētātos laukos, tēvs apbedīja arī trīs krievu karavīrus. Tagad domāju, varbūt tomēr vajadzēja tos dokumentus paņemt un noglabāt, varbūt vēlāk varētu atrast karavīra piederīgos, pārapbedīt viņa mirstīgās atliekas. Tā meitiņa, kas bija redzama fotogrāfijā, tagad droši vien ir vēl dzīva, jo varētu būt nedaudz jaunāka par mani. Iespējams, viņas bērni vai mazbērni savu vectēvu būtu ieinteresēti sameklēt, zināt, ka viņš palicis kara laukā, zināt, kur atdusas viņa mirstīgās atliekas,” atceroties senos notikumus, saka Emīlijas kundze.
E. Līdzekste karavīru meklēšanas vienību “Leģenda” aicina pārmeklēt Liepnas apkārtni, kur pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados notika lidmašīnu uzlidojums un intensīva spridzināšana. Tur bija nopostītas mājsaimniecības, cieta cilvēki, bojā aizgāja mājdzīvnieki un mājlopi. Emīlijas kundze labprāt solās parādīt, kur kritušie karavīri tika apbedīti, pastāstīt, kas un kā tolaik noticis, un, iespējams, atkal kāds tuvinieks rastu sirdsmieru, atrodot savulaik karā aizgājušo tēvu, brāli vai vīru.
