Priecē, ka Alūksnē gan vietējiem, gan viesiem ir vietas, kur ar bērniem pavadīt laiku, ir vietas, kur iestiprināties, tāpat arī ir iespējams apmeklēt pienācīgas sabiedriskās tualetes. Taču aktualizējies jautājums par to, vai tiek padomāts par vismazākajiem alūksniešiem un viesiem un vai arī viņiem ir pieejamas optimālās vajadzības sabiedriskajās tualetēs.
Pilssalā nav pārtinamā galda
“Alūksnes un Malienas Ziņu” laikrakstam savu viedokli pauda jaunā māmiņa Diāna Lozko no Alūksnes: “Manuprāt, Alūksnē trūkst vietu, kur sabiedriskajās tualetēs bērniņiem nomainīt pamperu. Ir mazliet absurdi, ka pie bērnu laukuma Alūksnes Pilssalā, kur vecāki dodas ar bērniem, kuri ir jaunāki par trīs gadiem, nav tualetē pārtinamā galdiņa. Arī tālākajā bezmaksas sabiedriskajā tualetē šādas iespējas nav. Vai projektētājiem jau savlaicīgi nebūtu jāiedomājas, ka pie bērnu laukuma to vajadzētu? Zinu, ka Alūksnes Kultūras centrā šāda iespēja ir, kas priecē. Rodas arī jautājums, vai atjaunotajā administratīvajā ēkā būs pārtinamais galdiņš. Ja tomēr tas nav ieplānots, domāju, ka ir vērts par to padomāt. Man šķiet, ja Alūksne vēlas būt tūristiem draudzīga pilsēta, tad ir jāpadomā arī par vismazākajiem tūristiem. Galu galā liela daļa tūristu ir tieši ģimenes ar bērniem no zīdaiņu vecuma.”
Tiek prasīta maksa
Savukārt kāda cita alūksniete pauž viedokli par kafejnīcas “Sala”, kas atrodas Alūksnes Pilssalas teritorijā, tualetes pakalpojuma maksu. Viesiem, apmeklējot labierīcības, jāveic maksājums 0,50 eiro apmērā, savukārt 0,25 eiro – kafejnīcas klientiem. “Ļoti neierasti, ka klientiem ir jāmaksā, skaidrs, ka tualeti apmeklē visādi cilvēki. Saprotu, ir noslogojums, ka maksa noteikta, lai nenāk visādi cilvēki no malas. Bet kāpēc klientiem ir jāmaksā par tualeti? Tas mazliet atgādina padomju laikus,” vaicāja alūksniete.
Šādas ērtības nav svarīgas
Papētot sabiedriskās ēstuves Alūksnē, tur atrodam gan bērnu krēsliņus un galdiņus, gan dažādas rotaļu iespējas – klučus, tāfeles, mantu kastes. Taču astoņās ēdināšanas iestādēs Alūksnē nav nedz bērnu pārtinamā galdiņa, nedz podiņa mazākajiem bērniem. Tikai vienā no sabiedriskajām tualetēm Alūksnē, kas ir par maksu (pie autoostas), ir pārtinamais galdiņš, bet nav podiņa. Nevienā no trīs degvielas uzpildes stacijām nav nodrošinātas iepriekšminētās vajadzības zīdaiņiem vai vecākiem bērniem. Tāpat šādas opcijas nav tirdzniecības veikalā “Maxima”, kur pieejama sabiedriskā tualete. Vēl viena ie-stāde, kur šādas ērtības tiek nodrošinātas, – Alūksnes Kultūras centra sabiedriskā tualete, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (ieejot Kultūras centrā, pirmās labierīcību durvis pa labi).
Maksa par kārtību
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pāsa skaidro, ka tualetes maksu var noteikt: “Ja uzņēmējs, kas nomā telpas, ir nolēmis ieviest šādu maksas pakalpojumu, to drīkst darīt. Pie tam, ņemot vērā, ka netālu ir arī bezmaksas publiskā tualete.” Kafejnīcas īpašniece Jolanta Arāja stāsta: “Tualetes maksas ieviešana ir aizgūta prakse no ārzemēm. Braukājot pa pasauli, konkrēti Vācijā – tie, kas apmeklē tualeti, maksā, bet tiem, kas dzer kafiju, tualetes apmeklējums ir par puscenu. Šādu maksu ieviesām, jo tualete ir uzbūvēta skaista, tīra. Nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai to visu uzkoptu un saglabātu sākotnējo tīrību. Kad atvēršanas pirmsākumos labierīcības nebija par maksu, nācās vilties apmeklētāju kultūrā. Tad, kad cilvēks samaksā, tas nesolīdu uzvedību ierobežo. Protams, tas nenozīmē, ka var samaksāt un darīt jebko. Mēs paši ceļojot maksājam ārzemēs par tualetes apmeklējumu, tādēļ tas šķiet normāli.”
Jābūt tīrībai
Viņa uzsvēra, ka liela problēma ir tā, ka cilvēki tualetēs mēdz būt ļoti nekārtīgi. “Visa kultūra sākas no tualetes, es, piemēram, ejot sabiedriskā vietā tualetē, kur viss ir netīrs, vienalga satīru, lai nākamais aiz mani nedomā, ka es to esmu darījusi. Manuprāt, tualetei vienmēr jābūt tīrai un kārtīgai. Un aiz sevis ir jāsavāc. Taču ne visi tā domā, ir gadījumi, kad ruļļi tiek pa zemi izmētāti un vēl dažādas neiedomājamas izdarības tiek veiktas tieši tualetē. Ja runājam par Pilssalu, tad turpat netālu ir arī sabiedriskā tualete, ko iespējams apmeklēt bez maksas. Tāpat mums ir arī iespēja apmeklēt dušu par 2 eiro, taču arī šī pakalpojuma cenu nākamgad noteikti paaugstināsim. Jo pēc “Stirnu buka” skrējiena cilvēki bija pat nolauzuši pašu dušu. Valdīja ļoti liela nekārtība, bet uzkopšana prasa laiku, lai uzturētu spodrību un tīrību,” uzsver J. Arāja.
Ideja nav slikta
Vaicājot par ērtību nodrošināšanu zīdaiņiem hotelī “Jolanta”, “Bahnhofs hotel” un kafejnīcā “Sala”, bērnu pārtinamo galdiņu šajās iestādēs nav. “Pašlaik vēl nav. Domāju, ka mums ir bērniem draudzīga vide. Reiz arī bija gadījums, kad nosalis bērniņš ienāca kafejnīcā, pacienājām ar siltu tēju. Esam ļoti elastīgi šādos jautājumos. Tā nav slikta ideja, jāskatās vietas pieejamība mūsu iestādēs. Kā risinājumu kafejnīcā “Sala” pagaidām varam ieteikt trešo dušas telpu, kura netiek izmantota. Tur atrodas krēsls, uz kura var uzlikt bērniņu. Par to, protams, ir vērts padomāt. Ja kādam ir kas piedāvājams, droši sakiet, izskatīsim visus variantus,” aicina īpašniece.
Kur izlietota draudzīgās pašvaldības balva?
Bērnu labsajūta ir svarīga. Jāatgādina, ka 2017. gadā uzsāktās VARAM iniciatīvas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” ietvaros 2018. gada jūnijā Alūksnes novads saņēma 4000 eiro balvu kā viena no ģimenei draudzīgām pašvaldībām Latvijā. Visas konkursā piešķirtās naudas balvas paredzētas izmantošanai atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai vai vides veidošanai ģimenēm ar bērniem. Alūksnes novads saņēma arī konkursa atbalstītāja “Omniva” simpātijas balvu – 200 atlaižu kodus 99% apmērā sūtījumiem ar pakomātu Baltijā, kā arī konkursa atbalstītāja “Amigo” īpašo balvu – iespēju organizēt izglītojošu lekciju par digitālo viedierīču veselīgu lietošanas paradumu veidošanu.
Alūksnes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka skaidro, ka konkursā saņemtais finansējums 4000 eiro apmērā vēl nav izlietots. Paredzēts, ka to pašvaldība izmantos, lai veiktu uzlabojumus aiz Alūksnes Jaunās pils esošā bērnu rotaļu laukuma labiekārtojumā. Šobrīd pašvaldība gatavo nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju un plānotā laukuma skici. Plānots, ka par konkursā piešķirto finansējumu šogad tiks izgatavotas, piegādātas un uzstādītas šūpoles. Tādējādi var secināt, ka bērnu pārtinamo galdiņu ierīkošana sabiedriskajās tualetēs nav paredzēta. Taču pārtinamais galdiņš renovētajā administratīvajā ēkā ir ieplānots.
Tiek izmantots pārtinamais galds
Iegriežoties sabiedriskajā tualetē pilsētas centrā, blakus pilsētas autoostai, ērtības zīdaiņu pārtīšanai tiek nodrošinātas. Vaicājot par podiņu mazākiem bērniem, darbiniece skaidro, ka par šādu vajadzību nebija iedomājusies. Taču, viņasprāt, tas ir visai loģiski, jo arī pašai esot mazbērns trīs gadu vecumā, kurš nokārtojas uz mazāka podiņa. Tā kā vadība esot ļoti pretimnākoša, jau tuvākajā laikā arī šāda iespēja būs pieejama. “Pārtinamais galdiņš tiek izmantots. Būs arī podiņš, jo tiešām mazāki bērni uz lielā poda neiet, līdz šim nebiju līdz tam aizdomājusies,” min Ingrīda.
Atbrīvo no maksas
Šajā sabiedriskajā tualetē maksa ir 0,35 eiro. Taču no maksas atbrīvoti bērni līdz septiņu gadu vecumam, personas ar pirmās grupas invaliditāti un personas līdz 18 gadu vecumam ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm. Tāpat personas, kas pavada personas ar pirmās grupas invaliditāti, vai personas līdz 18 gadiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm. Darbiniece atzīst, ka zīdainīšu pārtīšanas gadījumā arī neprasa samaksu par apmeklējumu un arī grūtniecēm tāda netiek ņemta.
Latviešiem nav kultūras
Alūksnes sabiedrisko tualeti dienā apmeklē no 50 līdz 100 cilvēkiem. “Viesojas ļoti daudz igauņu. Igauņu grupas glābj mūs. Bet vispār gribas teikt – latviešiem nav kultūras. Cilvēki nezina, kāpēc pie poda stāv tā saucamais “ezis”, ar ko tīrīt podu. Šķiet, solīdi cilvēki, nāk ar augsti paceltu galvu, bet paliek vienkārši cūcības.”
Protams, ne par visiem to var teikt.
“Novērots, ka cilvēki nezina pat vienkāršākās pieklājības frāzes, kā – labdien. Ir viena kategorija, kas laikam nav audzināta, jo vēlas izdarīt ko ļaunu. Piemēram, iemet tualetes papīra pusrulli podā vai izvalkā pa zemi. Tādiem visu laiku gribas izdarīt ko riebīgu. Izvācu visu, sakārtoju un nelamājos, tāds mans darbs,” stāsta darbiniece.
Zog un dzer tualetē
“Mēdz būt apmeklētāji, kas zog arī tualetes papīru, izņem visu rulli, bet vēl joprojām nesaprotam, kādā veidā. Aizejam paskatīties – tukšs. Iznesot atkritumus, no vīriešu tualetēm šad tad tiek izvāktas skārda alus bundžas, bet sieviešu pusē katru dienu atkritumu tvertnēs atrodam stiprā alkohola pudeles.
Tāpat higiēnas lietas jaunām meitenēm ir zem jebkādas kritikas. Varbūt skolās tas netiek mācīts vai vecāki neiemāca, bet būtu vajadzīgs.
Taču jāuzslavē jaunās paaudzes puiši, kas atnāk, – novēl labu dienu, atvadās. Pēc viņiem viss tīrs un kārtīgs. Tas ļoti priecē. Protams, ir prieks, ka arī paslavē. Kāda kundzīte reiz teica: “Braukšu uz Cēsīm un mēram teikšu, lūk, tādām tualetēm jābūt.” Jauki, ka pasaka, ka ir labi, ka bijuši vairākās tualetēs, bet Alūksnē ir, kā nākas,” savu redzējumu pauž sabiedriskās tualetes darbiniece.
