Alūksne ik gadu pilsētniekus un viesus priecē ar košu apstādījumu rotu. Arī šī vasara nav izņēmums. Gan pilsētas centrā, gan citviet acis piesaista krāšņas puķu dobes, dekori un košumkrūmi. Par tiem ikdienā rūpējas Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitekte Madara Sildega – Mieriņa un pašvaldības aģentūras “Spodra” darbinieki darbu vadītājas Ingrīdas Ribozolas vadībā. Par to, kā tam visam rodas idejas, kā top, veido un uztur kārtībā, pilsētas svētku priekšvakarā jautāju M. Sildegai – Mieriņai.
– Katra nākamā gada pilsētas apstādījumu koncepciju izstrādājam jau rudenī. Tas ir laiks, kad uzņēmumiem jāpasūta stādi iecerētajām puķu dobēm. Pagājušajā rudenī, domājot par šo sezonu, izvēlējāmies pilsētu ietērpt dzelteni violetos toņos, kas tagad stādījumos arī redzami. Vietām tas izdevies, citviet atkal varbūt nē, bet tā bija mana ideja, ko esmu realizējusi, strādājot kopā ar “Spodras” darbu vadītāju Ingrīdu Ribozolu. Kopš tā laika, kad sāku strādāt Alūksnē par ainavu arhitekti, sajutu, ka šie toņi pilsētai varētu piestāvēt. Tagad, vērojot sastādītās dobes, analizēju un mēģinu saprast, vai manas sajūtas bijušas pareizas.
– Dzelteni violeto apstādījumu toņu gamma vispirms ieraugāma visiem tiem, kuri Alūksnē iebrauc no Rīgas puses, Miera un Rīgas ielas krustojumā. Kā šī dobe tapa?
– Par šīs dobes stādīšanu ar dzelteni violetām puķēm mēs jau pērn vienojāmies ar zemnieku saimniecību “Sprogas”, rudenī pasūtot pie viņiem nepieciešamos stādus. Pavasarī, kad tie jau izauguši, uzņēmuma darbinieki, sniedzot ārpakalpojumu, tos tur arī sastāda, jo “Spodrai” nav tik lielu resursu, lai izaudzētu un sastādītu tik daudz stādu šai lielajai dobei.
– Kur pašvaldība iegādājas pārējos stādus pilsētas apzaļumošanai?
– Puķu jaunstādus savā siltumnīcā Alūksnes pierobežā audzē aģentūra “Spodra”. Par to iegādi slēdzam līgumu arī ar “Sprogām”, bet vēl mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar SIA “Onava”, kur jau vairākus gadus iepērkam jaunstādus. Kad nopirkti, tie tiek paaudzēti lielāki “Spodras” siltumnīcā un tikai tad izstādīti dobēs. Taču “Spodra” savā siltumnīcā apzaļumošanai sēj arī vienkāršākas puķes, kuras iespējams izaudzēt no sēklām.
– Krāšņa ik gadu ir arī puķu dobe pie Pilssalas tilta. Vai to joprojām Alūksnei dāvina zemnieku saimniecība “Sprogas”?
– Jā, tā jau ir tradīcija, ka šo dobi apstāda un pilsētai dāvina “Sprogas”.
– Bez jau ierastajām dobēm šogad pilsētā ir arī jauni krāšņumaugu akcenti. Kā tapa tie?
– Šogad izveidota jauna apstādījumu dobe pie strūklakām pilsētas parkā. Tur aug molīnijas un lilijas. Pašlaik gaidām, kad lilijas uzziedēs, lai spriestu, kā tās tur izskatīsies.
Tāpat būsiet ievērojuši lielos puķu podus pie autobusu pieturām. Tas bija kādreizējā “Spodras” direktora Gunta Kozilāna sapnis – pie pieturvietām izveidot ko krāšņu. Šo ieceri sākām realizēt jau pagājušā gada rudenī, kad iegādājāmies sešus puķu podus. Šogad iegādāti vēl četri. Pašlaik izvietoti 10 lielie puķu podi, kuros zied petūnijas, verbenas, augstās samtenes, graudzālītes, tūja, rudbekijas, bet vēlāk, ievērojot tos pašus dzelteni violetos toņus, priecējot pilsētniekus, tajos uzziedēs kāršrozes. Podu skaitu vēl papildināsim, lai gan pie visām autobusu pieturvietām tie nebūs, jo ne visur tam ir piemērotas vietas. Pret šādiem lielajiem puķu podiem vēl ir iecere jau nākamgad nomainīt puķu kastes Lielā Ezera ielā, kas savu laiku jau nokalpojušas.
– Pilsētas apstādījumus tagad papildina ne tikai puķu, bet arī košumkrūmu – hortenziju stādījumi. Kurās vietās un kādēļ izvēlēts šāds risinājums?
– Hortenzijas pilsētā redzamas daudzviet. Pils ielā iepretim pastam starp pīlādžiem tās nācās iestādīt, lai cilvēki neveidotu taciņu tur, kur to nevajadzētu. Daudzi uz to raudzījās skeptiski, bet mums izdevās – taciņas tur vairs nav. Hortenzijas tur ļoti labi izskatās, tādēļ ar I. Ribozolu esam iecerējušas turpmāk pamazām pa posmiem hortenzijas sastādīt starp pīlādžiem visa šī ielas posma garumā.
Projekta ietvaros tika apzaļumota arī Pilssalas jaunā apbūve. Tur gan apstādījumu kopšanas laikā mums traucēja ūdensžurkas, kas vienu daļu hortenziju stādu apēda – tagad plānojam, ko iestādīt to vietā. Pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere vēl ieteikusi sastādīt košumkrūmus starp sporta laukumu un netālu esošo dīķi, kas būtu gan skaistumam, gan tīri praktiski sportistiem aizsargātu bumbas iekrišanu dīķī. Pārējā Pilssalas teritorija ir diezgan piepildīta, tādēļ tuvākajā laikā jauni stādījumi tur nav paredzēti.
– Šķiet, ka pilsētas centrā ielu malās pie margām palicis mazāk puķu maisiņu. Kādēļ tā?
– Tos mēs patiesi samazinām un to darīsim arī turpmāk, mēģinot rast citu risinājumu puķēm pie margām. Pavasarī uzliekot šos dekorus, kamēr puķes tajos saaug, pārāk daudz redzama tieši maisiņa tukšā daļa. Tāpat arī to apkopšana ir darbietilpīga, jo puķes maisiņos jāsastāda un sausajā laikā tos nepieciešams laistīt.
– Veicot ielu un ēku rekonstrukciju, pilsētā izzāģē diezgan daudz koku, uz ko iedzīvotāji raugās skeptiski. Vai tie tikpat daudz tiek stādīti arī vietā?
– Vecie koki pilsētā kļuvuši nedroši un bīstami, tādēļ tos vajag izzāģēt. Ja redzam, ka koku iespējams saglabāt, maksimāli cenšamies to arī darīt, izkopjot vainagu. Tomēr visbiežāk nākas nozāģēt. Pilsētā zem zemes izvietotas dažādas komunikācijas, tādēļ ir samērā grūti kokus iestādīt vietā. Tāpat Latvijā ir grūti iegādāties jau lielu koku stādmateriālu, tas ir arī ļoti dārgs. Tomēr mēģinām saprast, kuras ir prioritārās ielas, kur būtu nepieciešami jauni koki. Pie tā strādājam.
– Kā ieauguši tie koki, kas tika iestādīti Pils, Rūpniecības un citu rekonstruēto ielu malās?
– Ar tiem viss ir kārtībā. Pirmos divus gadus tie bija intensīvi jālaista, bet tagad redzam, ka pīlādži Pils ielā, pateicoties siltajai un mitrajai vasarai, bagātīgi ziedējuši un pašlaik jau priecē ar sārtu, sulīgu ogu ķekariem. Problēmas sagādāja koku stādījumi Pilssalā, kur īsti nevarēja saprast, vai tie gribēs ieaugt, bet tagad arī tie lielas bažas vairs nerada.
– Vides pārbūve notiek arī pie Bānīša stacijas. Kādas ieceres apstādījumiem ir tur?
– Pie Jāņkalna un Tālavas ielas krustojuma, lai norobežotos no autostāvlaukuma un bānīša sliedēm, tiks izveidoti jauni koku un košumkrūmu stādījumi, kas sasauksies ar vēsturisko vidi. Tāpat pagājušā gada rudenī tika atklāts piemiņas akmens somu kritušajiem karavīriem, pie kura sakopām daļu esošo stādījumu un šogad, kad pie akmens būs brīva piekļuve, stādījumus papildināsim ar jauniem kokaugiem. Bet projekta ietvaros gar Jāņkalna ielu blakus stacijas ēkām stādīs fizokarpu dzīvžogu.
– Plašs darba lauks pavērsies arī administratīvās ēkas laukumā, ko pārbūvē.
– Tur tika nozāģēts daudz koku, jo egles bija patiesi pāraugušas un lielā vējā tām jau lūza galotnes un zari. Šajā teritorijā no jauna iestādīs melnās priedes, kļavas ar tumši sarkanām lapām, Himalaju bērzus un hortenzijas, kur daļa jau ir sastādīta. Tuvāk pie ēkas būs arī apstādījumu dobes.
– Vai pēc remontdarbu pabeigšanas Pleskavas ielā, Alūksnes ezera krastā atgriezīsies arī kokā griezto malēniešu dekors?
– Kad iela būs sakārtota, domāsim, kur tos izvietot. Vecajā vietā pie zirgu dzirdinātavas tie vairs neiederēsies, jo, paceļot ielas brauktuvi, tie vairs neizcelsies, nebūs tik labi redzami.
– Kur vēl pilsētā ir problemātiskas vietas, pie kurām, lai tās apzaļumotu, nācies īpaši piestrādāt?
– Ļoti grūti kopt ir gadiem ilgi augušās puķu dobes Lielā Ezera ielas skvērā. Tiek plānota bērnu rotaļu laukuma pārbūve Ojāra Vācieša ielā, tad daļu augu no šīm puķu dobēm ceram vēlāk pārcelt uz turieni, bet šeit ieviest ko jaunu. Vēl ir doma pārveidot senioru stādīto dobi parkā, to pilnveidojot vai izmainot, lai tā izskatītos pievilcīgāka.
– Cik lielus līdzekļus pilsēta tērē apstādījumiem?
– Alūksnes novada pašvaldība gadā pilsētas apzaļumošanai stādu materiālam tērē vidēji 6500 eiro. Salīdzinot ar citām pašvaldībām, tas nav daudz. Taču par šo naudu nopērkam arī ziemcietes un košumkrūmus, kas ir ieguldījums nākotnē, jo tie ir daudzgadīgi. Žēl, ka vienmēr atrodas arī cilvēki, kuri vēlas apstādījumus izpostīt. Taču tas mūs neattur no īpašu puķu dobju izveides un īpašu puķu stādīšanas pilsētā.
