Alūksnes novada domes jūlija finanšu komitejā un domes sēdē deputāti noteica ēdināšanas pakalpojumu maksu pašvaldības skolās un bērnudārzos nākamajam mācību gadam. Šādus lēmumus pašvaldība pieņem ik gadu pirms 1. septembra, bet šoreiz starp deputātiem raisījās diskusija par to, cik daudz pašlaik pašvaldība līdzfinansē Alūksnes novada skolēnu un bērnudārzu audzēkņu ēdināšanu, vai un kā to vajadzētu darīt turpmāk.
Pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina skaidro – šovasar veikti grozījumi Ministru Kabineta noteikumos, svītrojot punktu par to, ka pašvaldībai jānodrošina ēdināšana speciālajās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs. “Jāuzsver gan, ka šis pienākums pašvaldībai paliek tāpat, jo to paredz Izglītības likums. Savukārt tas, vai pārējiem skolēniem līdzfinansēt ēdināšanu, ir pašvaldības izšķiršanās un brīvā griba,” skaidro E. Ņedaivodina.
Privātajam nerentabli
Alūksnes novada pašvaldība izrāda labo gribu un no budžeta līdzekļiem līdzfinansē skolēnu ēdināšanu visā novadā. Tas nozīmē, ka pašlaik audzēkņu vecāki maksā daļu par ēdināšanu, bet otru daļu sedz pašvaldība un valsts. Pašlaik daļā izglītības iestāžu ēdināšanu organizē pašvaldība, daļā – privātuzņēmums. Deputāte Līga Langrate rosināja nākotnē izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu nodot privātuzņēmumam, lai pašvaldībai tas nav jādara.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins atzīst – pašvaldība ar lielāko prieku to izdarītu, bet mazās skolās, kur ir maz audzēkņu, neviens uzņēmums neuzņemsies to darīt, jo tas ir nerentabli. “Mēs šajā virzienā jau esam meklējuši un darījuši – 20-30 ēdājiem neviens uzņēmējs nevēlas organizēt ēdināšanas pakalpojumu. Piemēram, Vācijā skolēniem ved klāt porcijas, iefasētas vakuumā, bet cena tām ir augsta,” saka A. Fomins.
Deputāts Ainars Melders interesējās par darbinieku ēdināšanu izglītības iestādēs. E. Ņedaivodina atzīst: ja skola par ēdināšanu gādā pati un baro savus darbiniekus, tad tam nepiemēro Pievienotās vērtības nodokli, bet darbiniekam ir jāmaksā pilna maksa, bez atlaides. Savukārt Darba likums paredz: ja darbinieks nevar pamest savu darba vietu, tad darba devējs var nodrošināt viņam ēdināšanu.
Lai paši maksā
A. Melders rosināja domāt par to, vai pašvaldībai vispār vajadzētu līdzfinansēt ēdināšanu novada skolēniem. “Eiropā skolēni uz skolu iet ar no mājām līdzpaņemtām sviestmaizēm. Mēs te, Latvijā, uzturam vecās tradīcijas. Bet tad, kad skolēni pēc tam kafejnīcās ēd frī kartupeļus, pērk dārgus hamburgerus vai bulkas, tad viss ir labi un dzīve ir skaista! Cilvēkiem vajag skaidrot, ka viņiem palīdz pašvaldība un valsts, apmaksājot ēdināšanu izglītības iestādēs, nevis viņiem tas vienkārši pienākas, jo tā pierasts. Pašlaik gadā pašvaldība ēdināšanai atvēl ļoti lielu summu – nākotnē varētu domāt par to, ka pašvaldība atsakās no ēdināšanas apmaksāšanas izglītības iestādēs. Lai paši maksā,” domā A. Melders.
Arī domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis piekrīt, ka summa gadā, ko pašvaldība atvēl ēdināšanai, ir ļoti liela: vairāki simti tūkstoši eiro. “No padomju laikiem ir iegājusies tradīcija, ka visa sabiedrība maksā par bērnu ēdināšanu. Ja sabiedrībā aizskars bērnu tēmu šādā kontekstā, tad būs liela ažiotāža, un visi sāks raudāt,” pauda A. Dukulis.
Šādi atbalsta vairāk
L. Langrate gan uzskata, ka pašvaldībai nevajag atteikties no visiem palīdzības veidiem sava novada iedzīvotājiem. “Tā ir nabadzības pazīme pie mums, Latvijā, līdzfinansēt ēdināšanu, bet ar mērķi, lai bērni būtu kaut nedaudz paēduši. Ne visi vecāki ir spējīgi iedot līdzi uzsmērētu sviestmaizi. Ieēst pēc tam frī vai bulku bērniem ir mazais prieciņš,” saka L. Lagrate.
A. Fomins vērsa uzmanību, ka šādi, caur līdzmaksājumu ēdināšanai, pašvaldība atbalsta visus novada iedzīvotājus, kuru bērni apmeklē skolas vai bērnudārzus. “Nav noslēpums, ka nereti izskan viedoklis: pašvaldība jau visu laiku atbalsta vienus un tos pašus, piemēram, piešķirot sociālos pabalstus. Šādi tomēr atbalstām arī citus novada iedzīvotājus,” saka A. Fomins.
Jāpārskata kritēriji
L. Langrate rosināja arī pārskatīt pašvaldībā 2017. gadā noteiktos kritērijus bērnu ēdināšanai izglītības iestādēs, jo valstī vērojams cenu palielinājums. “Kritērijus jāsalāgo ar reālo situāciju – arī skolēnu skaita samazināšanos. Ir jau jūlijs – nākamā gada budžetu plānot jāsāk laikus,” domā L. Langrate.
A. Dukulis iebilst, norādot, ka pašlaik nav skaidrības, kādi valstī būs nosacījumi pašvaldību budžetu plānošanai 2020. gadam, tādēļ vēl ir pāragri plānot jauno budžetu. “Iekšēji kā deputāti noteikti varam diskutēt par saviem pieprasījumiem, vēlmēm nākamā gada budžetam, bet šā gada pieredze rāda, ka arī gada vidū var nākties mainīt budžetu, jo valsts pēkšņi maina spēles noteikumus kredītu saņemšanai pašvaldībām,” saka A. Dukulis. L. Langrate gan tam nepiekrīt, norādot, ka jābūt aprēķiniem par tā dēvēto nulles budžetu jeb finansējuma apmēru minimālā sastāvā, lai pašvaldība varētu veikt savas funkcijas. “Nu nav jāgaida tikai valdības lēmumi par summu, kāda novadam tiks piešķirta,” uzskata L. Langrate.
Uzziņai
• Pašlaik Alūksnes novada izglītības iestādēs, kur ēdināšanas pakalpojumu nodrošina izglītības iestāde, pašvaldība apmaksā ēdiena sagatavošanas izmaksas, kas ir atšķirīgas katrai iestādei, ka arī sedz produktu izmaksas 0,60 eiro dienā katram skolēnam. Savukārt izglītības iestādēs, kur par ēdināšanu gādā privātuzņēmums, pašvaldības līdzmaksājums dienā vienai ēdienreizei vienam skolēnam ir 0,90 eiro.
• Savukārt 1. līdz 4. klašu skolēniem par vienu ēdienreizi dienā maksā valsts 1,42 eiro, bet pašvaldība sedz starpību, un vecākiem nav vispār nekas jāmaksā. Līdz ar to – ja 1. – 4. klases skolēns ēd tikai pusdienas, tad visu ēdināšanas maksu nosedz valsts un pašvaldība, savukārt, ja viņš grib ēst arī brokastis vai launagu (ja iestāde to piedāvā), tad vecākam jāapmaksā produktu vērtība, bet ēdiena sagatavošanu apmaksā pašvaldība.
