No valsts budžeta Saeimas izdevumiem nākamajam gadam plānots prasīt
par aptuveni 2,6 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, un lielāko daļu no
papildu līdzekļiem paredzēts izlietot balsošanas sistēmas nomaiņai,
drošībai un būvniecības lietām.
Nākamajam gadam Saeimas darbības nodrošināšanai paredzēti aptuveni
25,93 miljoni eiro, kurus segt paredzēts ar dotāciju no valsts budžeta,
kas paredzēta apmēram 25,15 miljoni eiro, un pašas Saeimas ieņēmumiem,
kas paredzēti aptuveni 280 000 eiro. Izdevumu sadaļā iekļauta arī
pozīcijas – negatīva finansiālā bilance 500 000 eiro apmērā un
finansēšana 500 000 eiro apmērā.
Salīdzinoši šogad Saeimas darbības nodrošināšanai piešķirti 23
miljoni eiro, no kuriem dotācija no valsts budžeta ir 22,56 miljoni un
pašas Saeimas ieņēmumi ir paredzēti ap 450 000 eiro. Līdz ar to valsts
budžeta dotācija nākamgad paredzēta par aptuveni 11,5% jeb 2,6 miljoniem
eiro lielāka nekā šogad.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, budžeta projektā
paredzēts finansējums “vairākiem būtiskiem un neatliekamiem
ieguldījumiem parlamenta infrastruktūrā”, kas arī pamatā izraisot
plānotā budžeta pieaugumu salīdzinājumā ar 2019.gadu.
Lielākos papildu izdevumus veidos elektroniskās balsošanas sistēmas
nomaiņa Saeimas Sēžu zālē, Saeimas nama Jēkaba ielā 11 būvniecības darbu
projektēšana un parlamenta drošības risinājumu ieviešana – katra no šīm
trim iecerēm izmaksās 600 000 eiro.
Kā norāda Saeimā, viena no galvenajām prioritātēm ir novecojušās
elektroniskās balsošanas sistēmas nomaiņa, lai nodrošinātu Saeimas sēžu
norises pārvaldības un vadības procesu nepārtrauktību. Parlamentā
skaidro, ka pašreizējās iekārtas ir kalpojušas kopš 1997.gada, un
ražotājs vairāk nekā 10 gadus tām nenodrošina tehnisko atbalstu.
Pašreizējās balsošanas pultis vairs netiek ražotas un tām nav
pieejamas rezerves detaļas, tāpēc pēdējo gadu laikā sabojājušās pultis
nomainītas ar aparatūru, kas sakomplektēta no iepriekšējos gados
nolietoto pulšu detaļām. Plānotās izmaksas aparatūras maiņai (balsošanas
pultis, tulkošanas iekārtas, mikrofoni, tīklu komunikācijas u.c.) un
programmatūras salāgošanai ar jauno balsošanas iekārtu ir 600 000 eiro,
informēja parlamentā.
Attiecībā uz Saeimas namu Jēkaba ielā 11 parlamentā skaidro, ka tā ir
ne tikai deputātu darbavieta, bet arī valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis un ka būtiski ieguldījumi ēkā pēdējā laikā nav veikti.
Pēdējais kapitālais remonts daļā no Saeimas nama bijis pirms 40 gadiem,
taču ne visā ēkā un ne visām konstrukcijām.
“Veicot Saeimas nama tehniskos apsekojumus, konstatēts, ka atsevišķi
ēkas inženiertehniskie elementi ir sliktā stāvoklī, tādēļ jāveic to
padziļināta izpēte, lai noskaidrotu problēmas apmērus un vai tas
neapdraud ēkas turpmāku drošu ekspluatāciju. Tiek veiktas padziļinātas
ekspertīzes, bet jau pašlaik var teikt, ka ēkas pagrabstāvā nākamajos
trīs gados būs jāveic būtiski kapitālieguldījumi, tostarp jāveic ēkas
pamatu hidroizolācija,” norāda Saeimas Preses dienestā.
Parlamentā skaidro, ka ēkas pamatiem trūkst gan horizontālās, gan
vertikālās hidroizolācijas. Līdz ar to grunts mitrums brīvi migrē pa
sienām un bojā tās. Tāpat tiek bojāta cokola apdare, kurai tādēļ ļoti
bieži jāveic kosmētiskais remonts. Iekštelpās uz pagraba sienām mitruma
ietekmē rodas izsāļojumi, kā arī sairst un atslāņojas apdares kārta.
Bojājumus pastiprina arī neefektīva ventilācijas sistēma, kas nespēj
izvadīt esošo mitrumu.
Saeimā norāda, ka nepieciešams arī atjaunot inženiertehniskās
komunikācijas, piemēram, kanalizāciju, siltumtrases un elektrotīklus.
Atsevišķi šo sistēmu elementi ir kritiskā stāvoklī, kas ir iemesls
biežiem un neplānotiem remontdarbiem, kas, veicot kapitālus
ieguldījumus, vairs nebūtu nepieciešami, prognozē likumdevēja pārstāvji.
Tāpat atsevišķās vietās nepieciešams rast konstruktīvu risinājumu
bojāto pārsedžu funkcionalitātes saglabāšanai.
“Kritiskā stāvoklī ir arī ēkas ziemeļu fasāde, kuru nepieciešams
atjaunot. Tajā ir caurejošas plaisas, un šie bojājumi katru gadu arvien
vairāk ietekmē ēkas konstruktīvos elementus. Ārsienas bojājuma dēļ
sienās iekļūst mitrums, kas bojā sienas mūri. Tas var ietekmēt pārsegumu
stiprību,” norāda parlamentā.
Saeimas nama būvniecības darbu projektēšanai paredzēti 600 000 eiro,
bet kopumā ar ēkas Jēkaba ielā 11 uzturēšanu, tostarp kapitālajiem
remontiem, nepieciešamās izmaksas plānotas 1,23 miljonu eiro apmērā.
Tāpat papildu izmaksas 350 000 eiro apmērā paredzētas nozīmīgiem
kapitāliem ieguldījumiem, lai nodrošinātu citas Saeimas ēkas Jēkaba ielā
16 atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām darba vides prasībām. No
minētās kopsummas 150 000 eiro nepieciešami atbilstošu darba vietu
nodrošināšanai, pilnveidojot vēdināšanas un izbūvējot kondicionēšanas
sistēmu. Pašlaik karstā laikā atsevišķās telpās ir neatbilstošs
mikroklimats un tiek pārsniegta pieļaujamā plus 28 grādu temperatūra, kā
arī pieļaujamais oglekļa dioksīda daudzums telpā.
Ēkai Jēkaba ielā 16 no minētās kopsummas vēl 200 000 eiro nepieciešami būtiski novecojušās ugunsdrošības sistēmas nomaiņai
Papildu līdzekļi 600 000 eiro apmērā nākamgad paredzēti, lai nozīmīgi
pilnveidotu parlamenta drošības risinājumus. Šie būs ilgtermiņa
ieguldījumi drošības infrastruktūrā uz vismaz tuvākajiem 10 gadiem,
norāda Saeimā.
Vienlaikus nākamgad plānots finansējums svinīgajiem pasākumiem par
godu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas trīsdesmitgadei, kuru
laikā 2020.gada 4.maijā tiks rīkota arī Saeimas svinīgā sēde, kas
plānota Latvijas Nacionālās operas un baleta namā.
Tāpat ik gadu saskaņā ar likumu, pieaugot vidējai algai, nākamgad
pieaugs arī deputātu atalgojums un 2020.gada Saeimas budžetā tam plānoti
papildu 268 000 eiro.
Bez Saeimas darbības nodrošināšanas izdevumiem vēl aptuveni 142 000 eiro paredzēti iemaksām starptautiskajās organizācijās.
Saeimas budžeta pieprasījums 2020.gadam ir apstiprināts Saeimas
Prezidijā un nodots Finanšu ministrijai iekļaušanai nākamā gada valsts
budžeta projektā.
