Pēdējās nedēļās Latvijā ik pa brīdim ir nokrišņi un brāzmains vējš, bet pirms tam laika apstākļi izcēlās ar karstumu un ilgstošu sausumu. Jūnijā lauksaimnieki prognozēja, ka šī gada raža tādēļ būs zemāka par pērno, bet pirmās Eiropas Komisijas prognozes par 2019. gada graudaugu ražu liecina, ka kopējais tās apmērs Eiropas Savienībā šogad tomēr prognozējams virs vidējā līmeņa – par sešiem procentiem lielāks nekā 2018. gadā, pamatojoties uz platību un ražības palielinājumu.
Par to, kā šajos mainīgajos laika apstākļos veicas Alūksnes un Apes novadu lauksaimniekiem, uz sarunu aicināju Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja vadītāju Violu Aiju Kaparšmiti.
– Ņemot vērā mainīgos laika apstākļus, kādas graudaugu ražas šogad prognozē mūspuses lauksaimnieki?
– Ziemājiem šogad tiek prognozētas labas ražas. Gan ziemas rapsis, gan ziemas kvieši saauguši ļoti labi. Pēc lielā vēja un lietavām nedaudz veldrē sagūluši rudzi, tomēr, domāju, ka sūdzēties nevar.
Ar vasarājiem situācija ir savādāka – daudziem zemniekiem tie ir padevušies labi, citiem, kuri, iespējams, tos iesēja vēlāk vai darbam izmantoja sliktas kvalitātes sējmašīnas, tie ir ne tik kvalitatīvi. Kā būs vēlāk, rudenī, ar nokulšanu un kaltēšanu, kāds būs graudu mitruma procents, grūti prognozēt, tas atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem. Tomēr, domāju, ka graudaugu audzētāji vismaz pašlaik nevar žēloties.
– Kā sokas ar lopbarības sagatavošanu?
– Izbrīnu raisīja tas, ka pirms Jāņiem, kad bija ideāli laika apstākļi lopbarības sagatavošanai ziemai, daudzi lauksaimnieki nepļāva sienu. Tad, kad vai ik dienu lija, ķērušies pie lopbarības gatavošanas. Tagad, kad būtu jāpļauj jau otrais atāls, citi nav vēl nopļāvuši pat pirmo reizi! Tas, kuram uz lauka ir šāda situācija, un tam nav attaisnojoša iemesla, skarbi teikt, bet nav saimnieks. Nesaprotu, ko gaidīja! Vai tad zāle nebija izaugusi? Bija!
– Nokrišņiem bagātos laika apstākļos iespējams gādāt cita veida lopbarību, tādu kā, piemēram, skābbarību un skābsienu.
– Domāju, ka jebkādas lopbarības sagatavošana šogad raizes tomēr nesagādā. Iespējams vākt zāli un gatavot gan skābsienu, gan skābbarību, kā arī vākt sienu. Laika apstākļi tam bija pietiekami labvēlīgi.
– Zāle augusi labi, tātad arī gaļas lopiem un piena govīm barības ganībās pietiek?
– Ganībās zāle ir. Ja saimnieki ir kārtīgi un tās arī kopj, appļauj, zāles ir pietiekami, ganības ir labas lopu izbarošanai.
– Ganības svarīgi noganīt vai nopļaut arī tiem saimniekiem, kuri tās pieteikuši platību maksājumu saņemšanai?
– Jā, lai saņemtu platību maksājumus, noganītiem vai nopļautiem un novāktiem zālājiem jābūt līdz 15. augustam. Šis noteikums attiecas uz tiem zālājiem, kas nav Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi un kas nav zālāji, kurus izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai. Cerēt uz to, ka Lauku atbalsta dienesta speciālisti neizdarību nepamanīs, nevajadzētu. Tagad tehnoloģijas ir attīstījušās, un ir iespēja caur satelītu novērot katru lauku elektroniski, neapmeklējot to klātienē, ko dienesta darbinieki arī dara.
Savukārt 15. septembris ir termiņš, kad jānogana vai jānopļauj un jānovāc zālāji, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem vai Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm, kā arī jānopļauj un jānovāc zālāji, ko izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai.
– Ja ganībās zāles pietiek, lopi ir labi paēduši, tad arī izslaukumi ir labi. Vai pašlaik piena govju audzētājiem pārdot pienu ir izdevīgi?
– Piena cena pašlaik ir stabila, domāju, par to sūdzēties nevar. Piena cena ir normāla.
– Bet kādas ir gaļas lopu iepirkuma cenas, vai tām ir tendence kristies vai kāpt?
– Gaļas lopiem gan cenas pašlaik ir ļoti svārstīgas, tādēļ lopu audzētājiem ļoti jāseko līdzi tam, kur un kam pārdot. Cena par kilogramu svārstās no trīs eiro kilogramā līdz pat zemākajai – drusciņ virs eiro. Rūpīgi sekojiet līdzi tam, kas ir pircējs un ko viņš sola!
– Kā veicas kartupeļu audzētājiem? Kartupeļiem, šķiet, arī vairāk patīk sausums. Vai pēdējā laika nokrišņi nav veicinājuši kartupeļu puvi?
– Arī kartupeļu audzētāji sūdzēties nevar. Tiesa, daudz būs plaisājošo kartupeļu, tādēļ tie nebūs tik kvalitatīvi. Pēc ieilgušā sausuma, kad beidzot uznāca lietus, kartupeļi sāka strauji augt, tādēļ tajos veidojās plaisas.
– Lauksaimniekiem, šķiet, šis gads būs ražām bagāts. Kā veicies ogu audzētājiem, augļukoku dārzu saimniekiem?
– Dārzkopības un augļkopības jomā situācija nav tik spīdoša. Kā atceramies – pavasarī lielu ļaunumu dārzkopjiem nodarīja salnas. Avenēm jūnijā, kad tās zied un aizmetas ogas, ļoti nepieciešams mitrums, bet jūnijs šogad bija karsts un sauss. Tāpat arī salnas un sausums ietekmēja ābeļdārzus, kas ir svarīgs nosacījums, lai rudenī būtu āboli.
– Vasarā darba uz lauka daudz. Vai šajā laikā lauksaimnieki raksta arī kādus projektus, lai saņemtu finansiālu atbalstu savām nākotnes iecerēm?
– Jā, 18. jūlijā beidzās pieteikšanās atbalsta saņemšanai uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības. Savukārt rudenī būs vēl viena kārta programmā, kur būs iespēja saņemt atbalstu lauku saimniecību modernizācijai – paplašināšanai, būvniecībai un citam. Pēc pēdējām ziņām, nākamās projektu naudas no Eiropas Savienības būs pieejamas varbūt tikai 2021. gada beigās vai 2022. gada sākumā, tādēļ tagad ir laiks kārtīgi izplānot savu turpmāko darbību.
– Paldies par sarunu!
Fakti
◆ 2018. gadā graudu kopraža Latvijā bija 2,1 miljons tonnu, kas ir par 635,2 tūkstošiem tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā gadu iepriekš.
◆ Pērn izaudzēja 139,1 tūkstoti tonnu dārzeņu, ieskaitot siltumnīcās audzētos, un tas ir par 18 tūkstošiem tonnu jeb 11,5 % mazāk nekā 2017. gadā.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes statistisko datu krājums “Latvijas lauksaimniecība, 2019”.
