Cilvēki ne tikai mūsu novadā, bet visā Latvijā izsaka līdzjūtību 13. jūlija Alūksnes autoavārijā cietušajiem, spriež par to, kā un kādēļ tas varēja notikt, iesaka variantus, ko darīt, lai iedzīvotāji uz ielām tomēr varētu justies droši.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda, ka, lai pašvaldība šajā jautājumā paustu fundamentālu viedokli, par avārijas cēloņiem nepieciešams kompetentu iestāžu atzinums, tādēļ tas pašlaik izpaliek. Domes priekšsēdētājs pats personīgi vērsies pie transportbūvju speciālistiem, lai skaidrotu iedzīvotāju drošību uz ielām no viņu viedokļa, un saņēmis atbildi, ka ielu nožogojuma barjeras, pretēji tam, kā sabiedrībā izskanējis viedoklis, šajā vietā nelaimi nenovērstu.
Pils iela Alūksnē tika rekonstruēta pirms četriem gadiem. Tās rekonstrukcijas plānu izstrādāja SIA “Vertex projekti” pārstāvis, transportbūvju inženieris un novadnieks Oskars Koemecs, tādēļ arī laikraksts vēlējās noskaidrot viņa redzējumu par iespējamajiem avārijas cēloņiem un to, kā, izstrādājot ielu rekonstrukcijas plānus, turpmāk šādus negadījumus varētu novērst.
Apstākļu sakritība
“Uzzinot par šo ceļu satiksmes negadījumu, arī es vēlējos par notikuma iemesliem uzzināt tuvāk. Atvēru toreizējo Pils ielas rekonstrukcijas plānu, lai labāk situāciju izprastu. Kā zināms, minētajā ceļu satiksmes negadījumā transportlīdzeklis, pārvietojoties pa Pils ielu, vispirms ietriecās ielas apgaismes stabā un elektrības sadales skapī, rezultātā tika mainīta automašīnas trajektorija, aizskarot pa trotuāru pārvietojošos gājējus. Brauktuve uz Pils ielas šajā vietā ir astoņus metrus plata, taisna, labi apgaismota naktī, pārredzama. Ja pa to pārvietojas ar atļauto ātrumu – 50 kilometri stundā – teorētiski šādai nelaimei nevajadzēja notikt. Taču šeit ir apstākļu sakritība – trotuārs ir tieši pie apmales, kā arī turpat izbūvēta uzbrauktuve, nav barjeras un zaļās zonas, kas norobežotu ietvi no brauktuves, jo šajā posmā ietvei tuvumā ir esoša apbūve. Jāņem vērā dažādi aspekti, piemēram, autovadītāja iespējamās veselības problēmas, transporta līdzekļa ātrums un tehniskais stāvoklis, kādi tie tobrīd bija,” vērtējot radušos situāciju, laikrakstam saka O. Koemecs.
Gājēju barjeras nelaimi nenovērstu
O. Koemecs domā, ka gājēju barjera, ja tāda nelaimes gadījuma vietā uz Pils ielas būtu izbūvēta, automašīnu negadījuma brīdī noteikti nebūtu aizturējusi. “Gājēju barjeras atsevišķos ielas posmos pilsētā tiek izvietotas tādēļ, ka tur ir lielāka gājēju plūsma nekā ārpus centra. Tās tur nepieciešamas, lai ierobežotu nekontrolētu gājēju ielu šķērsošanu vietās, kur ir arī liela satiksmes kustība. Pils iela ir tranzītiela, taču šeit, tāpat kā citur pilsētā, atļautais ātrums ir 50 kilometri stundā. Iela ir pārredzama, tādēļ pēc projektēšanas noteikumiem papildu barjeras šajā vietā nebija paredzēts uzstādīt. Tāpat arī, ņemot vērā, ka iela ir tranzītiela, šeit nav iespējams izvietot ātrumu ierobežojošos tā sauktos “gulošos policistus”,” viņš saka.
Koks ar diviem galiem
Jautāts par to, ko vajadzētu darīt, lai iedzīvotāji uz ielām tomēr justos droši, O. Koemecs atzīst – konkrētas atbildes ir grūti minēt. “Iespējams, uz tranzītielām jāizvieto transporta barjeras, tādas, kā šajā pašā vietā ielas pretējā pusē. To tolaik ieplānojām tādēļ, lai aizsargātu autovadītājus no ietriekšanās pārlieku tuvu ielai esošajā mājā gadījumos, ja transportlīdzeklis virzās no pilsētas centra puses un notiek ceļu satiksmes negadījums. Transporta barjerām jāatbilst diviem galvenajiem transportlīdzekļu norobežošanas kritērijiem, ko raksturo barjeru veiktspējas līmeņi: noturēšanas un deformēšanas līmenis, kas noteikts ar darba platumu, kurā katra no tām darbojas. Ja autotransports brauc un ietriecas barjerā, tā deformēsies noteiktajā darba platumā un negadījums, aizskarot uz ietves esošos cilvēkus, notiks tāpat. Lai tas nenotiktu, būtībā gar ielas malu jābūvē stingas barjeras, piemēram, betona transporta barjeras, taču, automašīnai ietriecoties tajā, tā tiks aizsviesta atpakaļ uz brauktuves pretējo pusi, kur tā, iespējams, sadursies ar citiem transporta līdzekļiem, kas tobrīd šajā vietā atradīsies, un atkal notiks ceļu satiksmes negadījums. Tā kā tas ir koks ar diviem galiem,” domā O. Koemecs.
Viņš gan atzīst, ka transporta norobežojošās barjeras ir drošākas, taču Pils ielā ir daudz pieslēgumi uz blakus pieguļošajām teritorijām, īpašumiem, šādās vietās tāpat būs barjeru pārtraukumi un gājēji nebūs aizsargāti. Tāpat, ja pieslēgumi ir pārāk tuvu viens otram, tad atkal var neizpildīties barjeru noteiktie minimālie garumi, lai varētu realizēties to iedarbība un tiktu nodrošināts nepieciešamais transporta barjeras noturēšanas līmenis. Tādēļ visi šie aspekti ir ļoti uzmanīgi jāvērtē.
Ļoti svarīgi visiem satiksmes dalībniekiem ievērot noteiktos braukšanas ātruma ierobežojumus, jo kā rāda šis notikums, tad nelaimes gadījums var notikt visnegaidītākajās vietās.
