Pēc 13. jūlija traģiskās autoavārijas Alūksnē sabiedrībā ir daudz diskusiju par to, kādi ir iemesli tam, ka autovadītāji pēkšņi izraisa ceļu satiksmes negadījumus. Kā viens no iemesliem šādos gadījumos tiek minētas veselības problēmas. Taujājam viedokļus ārstam un Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Valsts policijas dati liecina, ka laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. jūnijam Vidzemē uz pirmstermiņa veselības pārbaudēm nosūtīti seši autovadītāji.
Nav sakārtota likumdošanaJānis Žīgurs, ģimenes ārsts Alūksnē, ārstu komisijas priekšsēdētājs:
“Veselības pārbaude, kas nepieciešama, lai varētu vadīt transporta līdzekli, tiek veikta vienīgi tad, kad cilvēks pats vēršas pie ārsta ar šādu lūgumu, lai iegūtu apliecību vai to atjaunotu.
Ja cilvēks bijis reģistrējies pie sava ģimenes ārsta kā pacients ilgāk par pusgadu, ģimenes ārstam ir tiesības transporta līdzekļa vadīšanai nepieciešamo izziņu izsniegt vienpersoniski. Tomēr tas nav pienākums, ģimenes ārsts pacientu var arī nosūtīt pie citiem speciālistiem pēc saviem ieskatiem. Ja cilvēks pie ģimenes ārsta ir reģistrēts mazāk kā pusgadu vai arī nevēršas pie sava ģimenes ārsta, viņam jāiziet pilnā ārstu komisija. Tad Alūksnes poliklīnikas reģistratūrā viņš saņem apgaitas lapu, kurā norādīti speciālisti, kuru atzinums par viņa veselības stāvokli nepieciešams – psihiatra, narkologa, acu ārsta, LORa, ķirurga un kā pēdējo viņš apmeklēs ārstu komisijas priekšsēdētāju, dakteri Rūtu Vanagu vai mani.
Pēc Ministru kabineta noteikumiem transporta līdzekļi ir sadalīti divās grupās, un katrai no tām ir publiski pieejams slimību saraksts, ar kurām sirgstot, cilvēks nedrīkst šo transporta līdzekli vadīt. Piemēram, ja cilvēks mēdz pēkšņi iekrist miegā, tas nozīmē, ka viņam ir sirdsdarbības, sirds ritma un elpošanas traucējumi – smadzenēm netiek nodrošināta skābekļa piegāde, un šādu sava pacienta saslimšanu ģimenes ārsts visticamāk zina. Taču būtībā problēma ir globāla – ārstam likums neparedz ziņot Ceļu satiksmes drošības departamentam par to, ka pacientam ir slimība, ar kuru slimojot viņš nedrīkst vadīt transporta līdzekli. Cits piemērs – autovadītājs ir saņēmis medicīnisko atzinumu, ka drīkst vadīt transporta līdzekli piecus gadus, taču pēc gada, iespējams, viņš dodas pie psihiatra un saka, ka viņam rādās murgi. Ja cilvēks pie psihiatra nav devies ar mērķi pārbaudīt veselību šoferu medicīniskajai izziņai, tad psihiatram nav pienākums kādam par to ziņot. Tieši otrādi – ārsts pat nedrīkst to nevienam izpaust. Tad par to tomēr ir atbildīgi līdzcilvēki, kas var ietekmēt šī cilvēka izvēli sēsties pie stūres. Ja pacients pie psihiatra ar šādu saslimšanu vērsies, lai iegūtu atzinumu šoferu medicīniskajai izziņai – ārsts ziņo CSDD, ka šis autovadītājs nedrīkst vairs vadīt transporta līdzekli.
Likumiski sakārtot šīs nianses ir ļoti problemātiski, jo otrā galējībā ārstam nāksies par katru slimnieku, kam ir kaut vai augsta temperatūra un drudzis, ar ko viņš vērsies pie ārsta, tūlīt ziņot, lai liegtu viņam vadīt transporta līdzekli.”
Apstājies, pirms atslēdzies!Ieva Bērziņa, Ceļu satiksmes drošības direkcijas sabiedrisko attiecību speciāliste:
“Atgādinām, ka AM, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem veselības pārbaude jāveic ik pēc 10 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – maksimāli ik pēc trīs gadiem. Savukārt C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ik pēc pieciem gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – arī maksimāli ik pēc trīs gadiem.
Direkcija vienmēr ir aicinājusi līdzcilvēkus sekot līdzi savam un tuvinieku veselības stāvoklim, īpaši vecākā gadagājuma cilvēkiem, kuri vēl joprojām ir arī transporta līdzekļu vadītāji. Ja ir kādas aizdomas vai indikācijas par veselības stāvokļa pasliktināšanos vai saslimšanu, būtu tomēr jāaicina senioru ar atbildību izturēties kā pret sevi, tā arī citiem satiksmes dalībniekiem un nesēsties pie stūres sliktas pašsajūtas gadījumā.
Nesen Valsts policija ar kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas” pievērsa uzmanību senioru drošībai ceļu satiksmē. Tiesa gan, šajā gadījumā uzsvars tika likts uz gājēju drošību. Savukārt direkcija nesen organizēja kampaņu pret braukšanu dzērumā “Ballējam – izguļam!”, piesacījām cīņu arī nogurumam pie stūres ar kampaņu “Apstājies, pirms atslēdzies!” un citas, bet konkrēti attiecināmu kampaņu uz transporta vadītāja veselības stāvokli gan nav un arī tuvākajā laikā tādu neplānojam.”
