Lielākoties siltinātas tiek mājas, kur apsaimniekošanu veic pašvaldības SIA “Alūksnes nami”, bet ir arī vairākas mājas, kur to darījuši iedzīvotāji, jo mājas apsaimnieko paši.
Pērn decembrī pēc siltināšanas darbu veikšanas Alūksnē ekspluatācijā nodeva divas mājas – Tirgotāju ielā 7 un Dārza ielā 27. Pēdējos gados siltinātas arī mājas Helēnas ielā 55/3, Pilsētas bulvārī 1, Ganību ielā 1, Pils ielā 34, Torņa ielā 1 un citas.
Laurencenes ielas 2 mājā ir 56 dzīvokļi. Šī ir viena no retajām mājām Alūksnē, kurā ir arī četru istabu dzīvokļi. Šī ir arī nestandarta māja, jo izbūvēta lokveidā, nogāzē uz leju un ar vairākiem izvirzījumiem. Plānots, ka pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas mājā būs siltumenerģijas ietaupījums par 82,67 kWh uz vienu kvadrātmetru gadā, kā arī siltumnīcefekta gāzu samazinājums. Remontdarbus veica SIA “Ozolmājas”, būvuzraugs – Zoja Kazakova.
Mājai siltināti bēniņi, pamati un sienas. Logi mainīti kāpņu telpās un dzīvokļos, kur iedzīvotāji vēl to nebija veikuši. Krāsota ēkas fasāde. Iekšējie inženiertīkli netika mainīti. Darbu kopējās izmaksas ir 353 187,67 eiro (bez PVN), kur 35% finansēs ERAF (pašlaik ERAF atbalsts ir jau 50% – red.).
SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts uzsver – Laurencenes iela 2 ir pirmā siltinātā daudzdzīvokļu māja šajā pilsētas mikrorajonā, kas tam piešķir jaunu, krāsainu akcentu. Protams, galvenais ieguvums, ko iedzīvotāji tagad gaidīs, būs mazāki rēķini par siltumenerģiju ziemas mēnešos. Kredītu iedzīvotājiem jāsāk maksāt tagad, kad māja nodota ekspluatācijā.
Turpinās no 1. lappuses
Alūksnes novada pašvaldības būvvaldes būvinspektore Aina Kaukala ļoti atzinīgi izsakās par ekspluatācijā nodoto objektu Laurencenes ielā 2. “Mājas fasāde ir košos krāsās, vairākos saskaņotos toņos, ļoti skaista. Šī noteikti tagad ir māja, kas tās iemītniekus aicina atgriezties,” saka A. Kaukala.
Samērīgas izmaksas
“Uzskatu, ka remontdarbu kvadrātmetra izmaksas Laurencenes ielā 2 ir ļoti samērīgas. Kredīta maksājums iedzīvotājiem tur būs 0,52 eiro uz kvadrātmetru – par šādu summu uz kvadrātmetru tagad būtu jāsamazinās apkures rēķinam, bet par to varēsim spriest pēc nākamās apkures sezonas. Dārza ielā 27 tā arī ir – 0,72 eiro par kvadrātmetru iedzīvotāji tagad maksā kredītu un par šādu summu pēc siltināšanas viņiem ir samazinājies apkures rēķins par kvadrātmetru,” saka A. Musts.
Viņš uzsver – nākotnē Laurencenes mājas iedzīvotāji noteikti domās arī par teritorijas labiekārtošanu, autostāvvietu izbūvi. “Objektam ir trīs gadu garantija. Mājas vecākais un dzīvokļu īpašnieku kopība ir ļoti atbildīgi – nepieciešamības gadījumā tiks sastādīti akti un vērsīsies pie būvnieka,” saka A. Musts.
Iegūst “termosa modeli”
A. Musts “Alūksnes namus” vada piecus gadus. Viņš atminas – uzsākot darba gaitas, procesā bija vienas mājas renovācija Helēnas ielā 55/3. Jāpiebilst, ka šī māja šovasar ieguvusi arī pateicību konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”. “Pēc siltināšanas Helēnas ielas 55/3 māja ir ieguvusi tā saukto “termosa modeli”, tur pašlaik ir Alūksnē viena no mazākajām maksām uz kvadrātmetru par siltumu. Līdzīgi ir Ganību ielā 1 un Pils ielā 34. Tie ir piemēri Alūksnē, kā samērojama maksa par kredītu ar samazinājumu par siltuma patēriņu, kas arī ir energoefektivitātes būtība – mēnesī kredītā maksāt tik, par cik samazinājusies maksa par siltumu,” stāsta A. Musts.
Līdzīgi ir Dārza ielā 27, ko ekspluatācijā pēc siltināšanas nodeva pērn decembrī. Kopējās projekta izmaksas Dārza ielas 27 mājai ir 129 318,79 eiro (bez PVN). Tur dzīvokļu īpašnieki vēl risinās jautājumu par iekšējā siltumpiegādes tīkla tehnisku uzlabošanu, lai energoefektivitātes rādītāji vēl vairāk uzlabotos vai stabilizētos.
Salīdzina divas mājas
A. Musts norāda – iepriekšējās apkures sezonas laikā siltumtehniķis veica regulārus mērījumus divās vienādās mājās: siltinātajā Dārza ielā 27 ar ventilējamo fasādi un nesiltinātajā Dārza ielā 25. Mājas atrodas blakus un ir absolūti vienādas pēc konstrukcijas, kvadratūras. “Secinājums – maksa par siltumu Dārza ielā 27 pēc renovācijas bija par 0,70 eiro mazāka uz kvadrātmetru un arī kopējais siltuma patēriņš mājai bija būtiski mazāks. Līdz ar to energoefektivitāte ir panākta,” saka A. Musts.
Pašlaik Dārza ielas 25 mājai “Alūksnes nami” jau kārto dokumentāciju siltināšanai. Procesā par siltināšanu ir arī māja Helēnas ielā 43, kuras iedzīvotāji Alūksnē pašlaik par siltumu maksā visdārgāk – vairāk nekā divus eiro par kvadrātmetru, jo māja ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, tādēļ tai veiks pilnas komplektācijas darbus. “Ceram, ka augustā varēsim sākt remontdarbus,” saka A. Musts un piebilst: ar mājām, kur iedzīvotāji izprot darbu nepieciešamību un zina, ko vēlas, ir viegli strādāt.
Vajag starta kapitālu
Tomēr viņš uzsver – ne visas siltinātās mājas iegūst tik līdzsvarotu efektu. To ietekmē, piemēram, mājas konstrukcija, siltummezgla atrašanās vieta. Ir dažādi tehniskie risinājumi, kā vienādot siltuma padevi dzīvokļos, bet, lai to paveiktu, jāveido uzkrājums šādu darbu apmaksai.
Starta kapitāls nepieciešams arī, lai sāktu virzīt energoefektivitātes procesu. A. Musts norāda – uzkrājumam vēlams būt no 8000 līdz padsmit tūkstošiem eiro, atkarībā no mājas lieluma. Tos tērēs energoaudita veikšanai un tehniskā projekta izstrādei. “Uzkrājumus mājas var sākt veidot, palielinot apsaimniekošanas maksu un izvirzot mērķus, kam šo uzkrājumu tērēs. Energoauditā varēs pārliecinoši redzēt, kuras mājā ir vājās vietas ar lielākajiem siltuma zudumiem. Jārēķinās, ka būs jāsasauc vairākas mājas iedzīvotāju sapulces, lai vienotos par veicamajiem darbiem,” saka A. Musts.
Viņš secina – īpaši lietderīgi siltināšanu būtu veikt Apes ielas daudzdzīvokļu mājām. “Piemēram, Apes ielas 4/I mājai veiktā termogrāfija liecina, ka ēkā daudzviet ir lieli siltuma zudumi, iedzīvotāji maksā lielus siltuma rēķinus un ir neapmierināti, bet vēlmei darīt jābūt iedzīvotājiem,” saka A. Musts.
Vēl var paspēt
“Alūksnes nami” pašlaik administrē četru māju siltināšanas projektus, piesaistot arī partneruzņēmumus un būvuzraugus. “Ne visām mājām būs piemērota siltināšanas programma. Ja māja ir liela un jau līdz šim veikts pietiekami daudz ieguldījumu tehniskā stāvokļa uzlabošanai, tad no energoefektivitātes projekta nebūs tik liela ieguvuma – būs tikai nekustamā īpašuma uzlabojums, mazs energoefektivitātes atbalsta maksājums un liela pašu finansējuma daļa. Starp tām ir, piemēram, mājas, kurām jau siltināti gali. Ir arī gadījumi, kad pati ēka nav nemaz tik sena, bet primāri jāveic inženiertīklu nomaiņa, siltumplūsmas maiņa. Arī dzīvokļu īpašniekiem pašiem jāiesaistās energoefektivitātes pasākumos, piemēram, dzīvokļos vai koplietošanas telpās nomainot logus. Bet – lai kaut ko sāktu darīt, vispirms jāsasauc īpašnieku kopsapulce. Diemžēl tās tiek ļoti reti apmeklētas, vidēji parasti atnāk tikai 30- 45%,” secina A. Musts un rosina alūksniešus vēl izmantot iespēju māju siltināšanai piesaistīt ERAF finansējumu.
Īpaša valsts programma
Kopš 2016. gada rudens mājokļa renovācijai ir pieejama īpaša valsts atbalsta programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai. To realizē Attīstības finanšu institūcija “Altum”, sniedzot bezmaksas konsultācijas, ES finansējumu līdz 50% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, “Altum” garantiju līdz 80% no aizdevuma, lai nodrošinātu aizdevumu kredītiestādē, kā arī “Altum” aizdevumu, ja komercbanka atsaka finansējumu.
“Altum” energoefektivitātes eksperte Dina Kaupere norāda – Alūksne pēdējā pusgadā var lepoties ar divām renovētām mājām – Dārza iela 27 un Tirgotāju iela 7, bet vēl trīs projekti ir procesā, izmantojot “Altum” programmu un Eiropas fondu finansējumu. Piemēram, tuvākajās pilsētās, kā Valka, tiek realizēti 14 projekti, Madonā – četri projekti, Gulbenē – viens. Pieci Alūksnes projekti veido aptuveni 6% no Vidzemes reģiona darījumiem.
Kavēties nevajag
“Interese par mājas renovāciju ar ES un valsts atbalstu ir liela. Pirms pāris gadiem bija vien pāris apstiprināti pieteikumi mājas siltuma zudumu izvērtēšanai, bet pašlaik jau ir pilnībā apgūti 35% no 156 miljonu pieejamā finansējuma. Savukārt tehniskā dokumentācija jau ir sagatavota un ir izskatīšanas vai realizācijas stadijā vairāk nekā par 80% no pieejamā finansējuma. Lēšam, ka līdz 2022. gadam iedzīvotāji ar “Altum” atbalstu realizēs visu programmai paredzēto finansējumu. Kavēties ar tehniskās dokumentācijas izstrādi gan nevajadzētu. Prognozējam, ka kopumā renovēt varēsim vien apmēram 600 līdz 800 mājas, kas uz Latvijas fona – 20 000 daudzdzīvokļu mājas – nav daudz,” komentē D. Kaupere.
Galvenie ieguvumi, veicot mājas atjaunošanu
◆ par 40 līdz 60% zemāki apkures rēķini
◆ mazāks rēķins par mājas apsaimniekošanu
◆ uzlabots ēkas vizuālais izskats un mikroklimats iekštelpās
◆ būtiski pieaug arī mājokļa tirgus vērtība
Atbilstības kritēriji daudzdzīvokļu mājām, lai veiktu energoefektivitātes pasākumus
• mājā jābūt ne mazāk kā 3 dzīvokļiem;
• ja daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir vismaz 5 dzīvojamo telpu grupas, vienam dzīvokļa īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita (ja māja sadalīta dzīvokļu īpašumos) vai no domājamām kopīpašuma daļām (ja māja nav sadalīta dzīvokļa īpašumos). Ierobežojums neattiecas uz valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumiem;
• ja daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir 3 vai 4 dzīvojamo telpu grupas, vienam dzīvokļa īpašniekam pieder ne vairāk kā viens dzīvokļa īpašums (sadalītā daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā) vai ne vairāk kā 49 % domājamo daļu no kopīpašuma (nesadalītā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā). Ierobežojums neattiecas uz valstij vai pašvaldībai piederošajiem dzīvokļu īpašumiem;
• nedzīvojamo telpu platība nepārsniedz 50% no mājas kopējās platības;
• projekts ir ekonomiski pamatots – dzīvokļu īpašnieku ieguldītie līdzekļi atmaksājas 30 gadu periodā.Laurencenes ielas 2 mājas vecākais
Edgars Zalāns:
“Mūsu mājā pārvaldīšanas tiesības ir dzīvokļu īpašniekiem, bet SIA “Alūksnes nami” ir apsaimniekotājs. Māja bija diezgan kritiskā stāvoklī. Vietumis būvniecībā bija izmantoti betona bloki, vietumis – sarkanie ķieģeļi, kas sāka drupt, bija nepieciešami arī citi tehniskie uzlabojumi. Kāpņu telpās sienās gadu gaitā bija radušās plaisas – tās tagad ir aizpildītas.
Gribējās, lai ziemas mēnešos mazāk jāmaksā par siltumu un dzīvokļos ir siltāk. Ierosinājumu, ka ēku vajag siltināt, izteica paši iedzīvotāji – no tā brīža līdz mirklim, kad darbi paveikti, pagājuši divi gadi. Tiesa, pulcināt dzīvokļu īpašnieku kvorumu uz sapulcēm bija grūti. Kad bija tapis projekts mājā veicamajiem darbiem, iedzīvotāju sapulcē bija par tiem jānobalso – tas nenācās viegli. SIA “Alūksnes nami” darbinieki ir zinoši un sagatavoja visu dokumentāciju.
Kredītu mums jāmaksā 15 gadus. Tagad ēka ir arī vizuāli skaista, par ko iedzīvotājiem prieks.
Vajag mainīties – nedrīkst palikt uz vietas. Mājas ir būvētas pirms vismaz 40 gadiem, tām vajag veikt uzlabojumus.”
Ganību ielas 1 mājas vecākais
Imants Bertāns:
“Mājas siltināšanu beidzām 2012. gadā. Siltinājām sienas un pamatus, mainījām logus un radiatorus, veicām koplietošanas telpu remontu. Bankā ņēmām kredītu un bija paredzēts, ka pusi izmaksu segs Eiropas fondi. Būvnieks laikā nepabeidza darbus, tādēļ bija pagarinājums, bet būvnieks tā attaisnošanai laikus neaizsūtīja dokumentus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, tādēļ mums no paredzētās Eiropas naudas noņēma 9000 latus, tā rezultātā Eiropas finansējums mums bija tikai 63 500 latu. Kredīts mums jāmaksā līdz 2024. gadam. Šobrīd kopā ar procentiem mēnesī mājas iedzīvotāji maksā ap 1200 eiro kredītu.
Ieguvumu ir daudz. Par siltumu maksājam trešdaļu mazāk. Pēdējās ziemas vispār dzīvojam “pa nullītēm” virtuvēs. Tas nozīmē, ka maksā tikai par siltumu stāvvados un dzīvokļu radiatoros, jo pēc renovācijas dzīvokļi ir silti. Katram radiatoram ir iespēja atsevišķi regulēt siltumu, tādēļ dzīvokļu īpašnieki paši izvēlas sev vēlamo siltumu – tas ir ļoti būtiski.
Dienā māja patērē apmēram 0,7 megavatus siltuma, mēnesī – tikai 33 līdz 34 megavatus 60 dzīvokļu mājā. Īpašuma vērtība ir palielinājusies, mūsu mājā labprāt grib iegādāties dzīvokļus – pašlaik rindā gaida četri cilvēki. Turklāt parādnieki ir nomaksājuši parādus, jo rēķini tagad ir mazāki.
Siltināt ir vērts, tikai vajag rūpīgi izvēlēties būvuzraugu. Tam jābūt cilvēkam, kurš strādā atbildīgi, nevis kā mūsu gadījumā, kad ļoti pietrūka tiešās komunikācijas. Mājas vecākajam ir ļoti strikti jāseko darbu gaitai, lai viss tiktu izdarīts kvalitatīvi. Tagad es būtu gudrāks – prasītu uzrādīt visu būvsapulču protokolus.”
Lielā Ezera ielas 22 mājas
pārvaldniece Baiba Šokura:
“Māju, ko apsaimniekojam paši iedzīvotāji, siltinājām 2011. gadā. Tajā ir 18 dzīvokļi. Mēs dekoratīvā apmetuma vietā izvēlējāmies fasādes plāksnes ar dabīga granīta dekora apdari, kas ražotas Igaunijā. Tām ir 12 toņu gamma, līdz ar to var izvēlēties tīkamāko un arī arhitektam ir plašas iespējas veidot fasādes noformējumu. Rūpnīca materiālam, kas ir samērā dārgs, devusi 15 gadu garantiju.
Veicām gala sienu, fasādes siltināšanu, veco logu nomaiņu, ieejas un vējtvera durvju nomaiņu, bēniņu pārseguma siltināšanu, jumta seguma nomaiņu, cauruļvadu izolācijas maiņu. Darbu tāme bija 77 000 latu. Eiropas fondi sedza 38 500 latu, pārējo iedzīvotāji, ņemot kredītu un izmantojot mājas līdzekļu uzkrājumu. Aizņēmumu nomaksājām septiņu gadu laikā. Siltuma rēķinu samazinājums iedzīvotājiem ir par 30 procentiem. Pagājušajā apkures sezonā maksājām vidēji 0,80 eiro par kvadrātmetru.
Ja māja būtu jāsiltina tagad, ir lietas, ko darītu citādāk, jo toreiz Alūksnē bijām tikai otrie, kas šādi veica mājas siltināšanu, turklāt mēs to darījām, plāksnes piegriežot. Projekta realizācijas laikā būvuzrauga darbs bija neapmierinošs, tāpēc pēc laika sāka parādīties dažādas nepilnības un kļūdas paveiktajā darbā. Būvuzraugam ir ļoti liela nozīme.”
Līga Vīksna
