Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo
nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki,
aģentūrai LETA teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA)
izpilddirektors Noris Krūzītis.
Viņš pastāstīja, ka šodien tikās ar zemkopības ministru Kasparu
Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunāja Latvijā ražotu produktu īpatsvaru
mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus
tirdzniecības jomas jautājumus.
Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie
produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā
attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir
perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā “zaļa” un ir potenciāls
audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā
bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu
kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto
produktu cenām.
Komentējot Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības
tīklos, Krūzītis teica, ka dažādās svaigo pārtikas produktu kategorijās
pašmāju produkcija patlaban sasniegusi 60-70% no sortimenta. Pašmāju
produkti Latvijas pircēju vidū ir iecienīti.
Vaicāts par to, vai svaigo pārtikas produktu piedāvājums varētu būt
plašāks, viņš norādīja uz atšķirīgo situāciju dažādās produktu
kategorijās. Piemēram, vietējie piena produkti Latvijas pircējiem ir
prioritāte, un to īpatsvars veikalos ir liels. Tikmēr vietējie gaļas
produkti konkurētspējā vēl nav līdzvērtīgi ievestajai precei –
ražotājiem jāstrādā, lai cena vairāk atbilstu kvalitātei, kaut arī
veiktas pozitīvas iestrādes. Tikmēr Latvijas augļu un dārzeņu ražotāji
ir spējuši apvienoties kooperatīvos un sekmīgi spēj konkurēt ar
piedāvājumiem no kaimiņvalstīm. Pozitīvi sektoru iespaidojis arī
samazinātais PVN. Maizes kategorijā arvien pieprasītāki kļūst dabīgi un
svaigi produkti, tāpēc šo produktu izvēlē priekšrocības ir veikaliem,
kur cep uz vietas.
Pēc Krūzīša teiktā, lai sekmētu pašmāju produktu patēriņu, ir būtiski
arī pašiem ražotājiem piedomāt pie tā, kā pozicionēt Latvijas pārtikas
produktus tirgū. Uz produktu iepakojuma jābūt vienkāršai un skaidrai
informācijai, ka produkts ir ražots Latvijā. Labs risinājums esot uz
produkta iepakojuma uzlikt Latvijas karodziņu, lai to atpazīst starp
ievestajiem produktiem.
“Efektīvas ir vienkāršas atpazīstamības zīmes, komunikācija,” sprieda
LPTA vadītājs. Pozitīvi efektu dod arī nacionālās pārtikas kvalitātes
zīmju “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte” izvietošana uz iepakojuma,
piebilda Krūzītis.
LPTA vadītājs arī pozitīvi novērēja mazumtirdzniecības nozares un
Zemkopības ministrijas līdzšinējo sadarbību. Atzinīgi vērtējams, ka
esošā ZM vadība ir pārņēmusi iepriekšējās ministrijas vadības praksi
rīkot Pārtikas nozares padomes sēdes, kurās zemniekiem, tirgotājiem un
pārtikas ražotājiem ir iespēja komunicēt ar par nozari atbildīgo
ministriju.
LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas
mazumtirdzniecības uzņēmumi “Narvesen” un “Rimi”. LPTA iestājas par
sakārtotu mazumtirdzniecības nozari, kurā par nozīmīgākajām izvirzītas
pircēja intereses iegādāties labas kvalitātes, drošu pārtiku par
atbilstošu cenu. Tādējādi LPTA darbības fokusā ir jautājumi, kas skar
pārtikas mazumtirdzniecības attīstību. Tāpat asociācija līdzdarbojas un
sniedz nepieciešamo ekspertīzi jautājumos, kas skar sakārtotu biznesa
vidi Latvijā.
