“Ir tikai viena brīvība, un tomēr tā mums katram ir sava. Par to jau ir samaksāts, mums tagad atliek vien to godā turēt un pieminēt. Augsti godātie viesi, šodien esmu pagodināta Alūksnes muzejā atklāt izstādi “7. Siguldas kājnieku pulkam pa pēdām”, kas veltīta pulka simtgadei, 7. Siguldas kājnieku pulka simtgades svinību turpinājumā,” uzrunājot klātesošos, teica Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka.
Atstāts kultūrvēsturisks mantojums
7. Siguldas kājnieku pulks, kas bija dislocēts šeit, Alūksnē, pēc spraigām cīņām Neatkarības karā ir atstājis nozīmīgu kultūrvēsturisku mantojumu. Tādēļ pat pēc simts gadiem tas tiek godināts, to atceramies un pieminam. Tāpat izstāde skatāma Alūksnes muzejā arī tādēļ, ka pulks zināmu laiku mājojis arī Jaunajā pilī. Tā veltīta pulka dibināšanas simtajai gadadienai un tajā apskatāmas Alūksnes muzeja, Latvijas Kara muzeja, privātkolekcionāru, kā arī alūksniešu deponētās vēstures liecības par pulka dibināšanu, cīņām Latvijas Neatkarības karā un miera gadiem Alūksnē.
Pateicas par līdzdalību un sadarbību
Izstādes par 7. Siguldas kājnieku pulku tapšanā ieguldīts liels un pamatīgs darbs. Tās nebūtu bez koncepcijas izstrādāšanas un sadarbības ar Kājnieku skolu, uzsvēra D. Pelaka, par kopējo sadarbību vispirms pateicoties Kājnieku skolas komandierim majoram Oļegam Dubovam. Šajā nozīmīgajā brīdī dāvanā no muzeja O. Dubovs saņēma simbolisku fotogrāfiju, kura uzņemta 1919. gada 25. jūlijā, kad tikko dzimis kājnieku pulks, kas no Tallinas atgriežas Latvijā, Ventspilī. Pateicība arī Kājnieku skolas pārstāvei Inese Janevičai, kas izstādes ekspozīcijas radīšanas laikā bija kā nenogurstošs ziņnesis starp muzeju un Kājnieku skolu. Savu artavu snieguši arī Alūksnes muzeja ilggadējā sadarbības partnere dizainere Nadīna Dudare un meistars Artūrs Mollers, kas izgatavoja stendus.
“Izstāde nebūtu tapusi arī bez sabiedrības, Alūksnes novada pašvaldības un muzeja darbinieku līdzdalības,” uzsvēra D. Pelaka un par deklamējumiem un dāvinājumiem, ko muzejs, veicot šo darbu, ir ieguvis, pateicās Anitai Rutkai, Aivaram Puzulim, Velgai Podniecei, Vizmai Supei, Gintam Bērziņam, Andrim Āboliņam, Ivaram Mednim un Georgijam Rozem – Jumiķim. Muzeja direktore priecājas arī par Jāņa Vigupa vērtīgo dāvinājumu muzejam – grāmatām “Latvijas armijas krūšu nozīmes 1918 – 1940” un “Latvijas valsts apbalvojumi 1918 – 1940”.
Īsteno projektu un izdod katalogu
“Kājnieku pulka vēstures pētīšanā un apkopošanā ieguldīts darbs divu gadu garumā. Šajā laikā Kājnieku skola īstenoja projektu “7. Siguldas kājnieku pulkam pa pēdām”, tā rezultātā tapa ne tikai izstāde, bet arī katalogs ar informāciju par pulku, NBS kājnieku bataljonu un Kājnieku skolu ar šādu pašu nosaukumu,” atklāja Kājnieku skolas komandieris. O. Dubovs pateicībā katalogu ar ierakstu “Būsim lepni par 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru ieguldījumu Latvijas veidošanā un karavīriem, kas turpina viņu tradīcijas” un savu parakstu dāvināja Kājnieku skolas sadarbības partneriem, visiem tiem, kas atbalstīja simtgades svinību un kataloga tapšanu.
Svinīgajā brīdī Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte uzsvēra, ka arī viņai bijis liels prieks, plānojot svētkus, strādāt vienā komandā ar Kājnieku skolas pārstāvjiem un muzeja darbiniekiem. “Tas ir interesants un radošs process, kuru vērts piedzīvot, jo no daudzām idejām, kas ienāk prātā cilvēkiem, rodas svētki, kas arī vēlāk būs vēsturiski nozīmīgi Latvijas armijai. Liels paldies par sadarbību Dubova kungam un visai Kājnieku skolas komandai par to, jo šie svētki nav tikai armijas, bet arī visas sabiedrības, Alūksnes svētki! Tāpat arī pateicos muzeja komandai, kas pašlaik ir ārkārtīgi profesionāla un sirdsgudra, es ar to lepojos,” teica S. Eglīte.
