Tā sanācis, ka rakstot un rediģējot publikācijas par visiem Alūksnes jaunajiem un atjaunotajiem tūrisma objektiem, pašai līdz šim nebija izdevies nesteidzīgi tos apskatīt un gūt priekšstatu, tā teikt, ar tūrista acīm.
Šajā gadījumā ekskursija notika vēlīnā vakarā un naktī, tieši pirms saulgriežu saules saukšanas pasākuma peldvietā “Vējiņi”, kulminējot līdz ar saules izniršanu virs Alūksnes ezera. Jābūt dzejniekam vai drīzāk plosta “Kaija” gidei Ilonai Riekstiņai, lai redzēto ietvertu vārdos, tāpēc pateikšu tikai to, ka tikai nakts braucienā ar plostu jums būs izdevība redzēt jauno gaismojumu, kādā šosezon iemirdzējusies “Kaija”, nemaz nerunājot par to, cik krāšņi izskatās visi izgaismotie objekti Alūksnes ezera krastā. Gide arī zinās pastāstīt tālāku viesu iespaidus par mūsu pilsētu, kas noteikti uzlabos alūksniešu pieticīgo pašapziņu. “Parādiet to pasaules līmeņa balvu, ko Alūksne ieguvusi!” – tagad jau prasot tūristi. Tātad esam izskanējuši.
Ceļojuma pa ezeru iespaidotiem ir vērts doties pastaigā gar ezera malu līdz iecienītajai atpūtas vietai “Līkais bērzs”. Gluži kā pēc pasūtījuma krastmalā viens pēc otra “iedegās” jāņtārpiņi, kurus pēdējo reizi, šķiet, esmu redzējusi vien kādā lauku ainavā. Kā kulminācija tiem ir izgaismotā rotonda, kas nu pavisam majestātiski slienas Tempļa kalna virsotnē, savukārt atceļā var atpūsties uz globāli godalgotā makšķernieku soliņa. Futūristisku iespaidu sagādā multifunkcionālā servisa ēka, uz kuras jumta var sajusties gluži kā uz “Titānika” priekšgala. Bez grimšanas, protams.
Ceļojumu ieteicams turpināt Alūksnes muižas parkā, kur nesen izgaismotos objektus ietver vien lapu čaboņa un silts vasaras vējš, līdz kādā brīdī tevi, vēlams nesagatavotu, pārsteidz čukstošā laterna, stāstot par ēnu spēlēm, vai nakts kino Fītinghofu mauzolejā. Un tas nebūt nav viss.
Tajā visā ieguldīts darbs, un, protams, arī liela naudiņa no mūsu pašu nodokļu maksātāju kabatām, tādēļ nudien pārņem dusmas par to, ka es vēl neesmu paguvusi spert kāju uz laivu piestātnes pie Aleksandra paviljona, kad kāds jau ir paguvis no tās izlauzt dēļus! Un pat salauzt, manuprāt, nudien grūti salaužamo jauno informatīvo planšeti pie Pomonas tempļa. Ceru, ka izdosies atrast vainīgos. Bet, ja ne, acīmredzot uz šī sarūpētā skaistuma altāra ir arī kaut kas jāziedo stulbuma un ļaunprātības dievam.
