Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nav gatavs palielināt deficītu, lai apmierinātu ministriju budžeta pieprasījumus.
Intervijā aģentūrai LETA premjers stāstīja, ka sarunās par 2020.gada
budžetu katra ministrija sniegusi argumentus par labu savai nozarei,
tomēr ir skaidrs, ka visus pieprasījums nevarēs apmierināt.
“Šobrīd 2020.gada budžetā tiek prasīti papildus 600 miljoni eiro, bet
2021.gadā jau pāri par miljardu eiro. Es nepalielināšu budžeta deficītu
vai nodokļus tikai tāpēc, ka ministru apetīte ir pārāk liela,” uzsvēra
Kariņš.
Viņš gan norādīja, ka budžeta izstrādes process ir tikai sācies un
tas turpināsies visu vasaru, tāpēc risinājums noteikti tiks atrasts.
Vienlaikus tiks turpināts darbs pie nozaru sistēmiskas sakārtošanas,
pārskatot to politiku kopumā, stiprinot nozaru sazobi, tā padarot valsts
pārvaldes sistēmu daudz efektīvāku.
Vaicāts, vai ir zināmas prioritārās jomas, kurām noteikti tiks rasts
finansējums 2020.gada budžetā, Kariņš apstiprināja, ka prioritātes ir
skaidras, tomēr jebkurš budžeta izstrādes process ir politisks, tāpēc
sagaidāmas sarežģītas sarunas.
“Katrs ministrs uzstāda savas prasības, proti, viņš vēlas palielināt
finansējumu konkrētās jomās. Bet mana kā premjera prasība ir samazināt
budžeta deficītu. Visas šīs vēlmes un prasības tiks ieliktas kopīgā
katlā un redzēsim, kas no tā iznāks. Es nevienam ministram nepārmetu
vēlmi ieguldīt konkrētās jomās, jo saprotams, ka jāiegulda ir visur, bet
vajadzības ir jāsamēro ar iespējām,” pauda Ministru prezidents.
Viņš arī atzina, ka ir izskanējusi vēlme paaugstināt budžeta
deficītu, tomēr, premjera vērtējumā, “tas ir ekonomisks neprāts
palielināt valsts parādu laikā, kad pasaules ekonomika aug”. Kariņš
uzskata, ka patlaban nav īstais laiks deficīta palielināšana, jo tagad
ir jāuzkrāj nedienām.
Kā ziņots, Ministru kabinets 15.aprīlī atbalstīja Latvijas
Stabilitātes programmas projektu 2019.-2022.gadam, kurā 2020.gada
fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. Programma
tika iesniegta Eiropas Komisijai.
Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda, ka
izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžeta fiskālā telpa var būt
pozitīva. Viņš norādīja, ka gada sākumā izstrādātajā stabilitātes
ziņojumā fiskālā prognoze gandrīz vienmēr ir bijusi negatīva.
“Valdība vienmēr ir spējusi rast papildus līdzekļus vai nu mainot
programmas, vai arī pārskatot izdevumus. Parasti liela daļa no
līdzekļiem tiek iegūta izdevumu pārskatīšanas rezultātā,” skaidroja
finanšu ministrs.
Tomēr Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklis par valdībā
apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem bija
skarbāks, jo viņuprāt 2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3
miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro.
FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo
nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā
nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.
FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.
“2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz
būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu
straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata
lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās
disciplīnas prasības,” pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.
Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus
piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam,
sašaurinot iespējas 2020.gadam.
