Latvijā alu nedzer 46,3% iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un
kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo
paradumu pētījums par 2018.gadu.
SPKC dati liecina, ka alu nedzer 26,7% vīriešu un 64,2% sieviešu.
Dažas reizes gadā alu lieto 17,7% iedzīvotāju, divas līdz trīs reizes
mēnesī – 13,3%, vienu reizi nedēļā – 10%, divas līdz trīs reizes nedēļā
– 11,5%, bet katru dienu alu dzer 2,4% iedzīvotāju.
Visbiežāk iedzīvotāji dod priekšroku vidēji stipram alum, proti, šādu
alu dzer 43% iedzīvotāju. Tikmēr 7,5% iedzīvotāju dzer vidēji stipru un
stipru alu apmērām vienādā daudzumā, 1,2% iedzīvotāju dzer stipru alu,
bet vēl 2% – bezalkoholisku alu.
Iepriekšējā nedēļā 65,1% iedzīvotāju nebija lietojuši nevienu pudeli
alus, 15,4% iedzīvotāju bija lietojuši vienu līdz divas pudeles alus,
10,1% – trīs līdz četras pudeles, 9,4% iedzīvotāju iepriekšējā nedēļā
bija lietojuši piecas un vairāk pudeles alus.
Kopumā pēdējā gada laikā alkoholu lietojusi lielākā daļa jeb 79,2%
iedzīvotāju, tomēr 20,8% iedzīvotāju gada laikā alkoholu nav lietojuši
ne reizi.
Iepriekšējā nedēļā alkoholu ne reizi nebija lietojuši 79,5%
iedzīvotāju, tikmēr 6,7% bija lietojuši vienu līdz divas glāzes, 7,2% –
trīs līdz četras glāzes, 6,5% iedzīvotāju iepriekšējā nedēļā bija
lietojuši vairāk nekā piecas glāzes alkohola.
Labprātāk nekā alu iedzīvotāju izvēlas stipros alkoholiskos
dzērienus, jo tos nelieto 30,5% iedzīvotāju. Visbiežāk jeb 43,2%
gadījumu gan iedzīvotāji stipros dzērienus lieto dažas reizes gadā,
vienlaikus divas līdz trīs reizes mēnesī šos dzērienus lieto 19,4%
iedzīvotāju, vienu reizi nedēļā – 5,4%, divas līdz trīs reizes nedēļā –
1,4%, bet katru dienu stipros alkoholiskos dzērienus lieto 0,1%
iedzīvotāju.
Vīnu nelieto 33,7% Latvijas iedzīvotāju, bet dažas reizes gadā to
lieto 43% iedzīvotāju. 16,5% no iedzīvotāji vīnu lieto divas līdz trīs
reizes mēnesī, 5,7% – vienu reizi nedēļā, 1% – divas līdz trīs reizes
nedēļā, bet katru dienu vīnu lieto 0,1% iedzīvotāju.
Pēdējā gada laikā 15,9% iedzīvotāju kāds ieteicis samazināt alkohola
patēriņu veselības apsvērumu dēļ, tostarp 5,8% to ieteicis ārsts, 0,6% –
ārsta palīgs, 0,4% – medicīnas māsa, 0,1% – zobārsts, 1,6% – citi
veselības darbinieki. Vēl 10,6% iedzīvotāju samazināt alkohola patēriņu
ieteikuši ģimenes locekļi, bet 4,6% – citi cilvēki.
SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar
iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā analizēta Latvijas
pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp
smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes
higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme
mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas
ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības
pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.
