“Mani vecāki vēlējās, lai dzimtā būtu pēctecība, šī vārda turpinājums, tādēļ arī esmu Jānis. Mammas brālis bija Jānis, un tā sauca arī manu vecvectēvu,” stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents, kora diriģēšanas katedras vadītājs, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas kora diriģēšanas nodaļas vadītājs, Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora “Atzele” un Siguldas novada jauktā kora “Atvars” diriģents Jānis Baltiņš.
Līgo vakars – atelpas brīdis
Viņš atklāj, ka Jāņi lielākoties svinēti ģimenes lokā, piebilstot, ka nav pubiskas šo svētku svinēšanas piekritējs, jo visas sezonas laikā ir jāpiedalās daudzos publiskos pasākumos, tādēļ negribas saulgriežos būt lielā cilvēku pulkā. “Vienīgais gadījums, kad svinējām Jāņus publiskā pasākumā Zosēnos, bija, kad uz Latviju atbrauca radi no Amerikas. Bija jāparāda viņiem, kā tas notiek. Ir bijis arī tā, ka ar kori kādreiz Jāņos jādzied, bet tas ir vairāk darbs nekā atpūta,” stāsta J. Baltiņš.
Taču viņš nav pret publisku Jāņu svinēšanu, jo ne visiem ģimenē, draugu vai radu lokā ir kāds Jānis. Cilvēki vēlas sajust prieku, svētku noskaņu, tādēļ šādi pasākumi, viņaprāt, ir vajadzīgi. “Mums, kultūras cilvēkiem, notikums seko notikumam, tādēļ Līgo vakars ir neliels atelpas mirklis, ko ar prieku pavadu savu tuvāko cilvēku lokā. Šis laika posms allaž ir saspringts, jo ir saistīts ar mācību procesu Mūzikas akadēmijā un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Pirms Jāņiem ir beigu eksāmeni, pēc Jāņiem – iestājeksāmeni,” saka J. Baltiņš.
Kopš 1998. gada viņš ir koru kustības koordinators Dziesmu svētku noslēguma koncertā, tādēļ reizi četros gados ap Jāņu laiku norit aktīvs darba process, gatavojoties svētkiem, kas to dalībniekus Rīgā pulcē jau nedēļu pēc tam.
Skatīsies “Skroderdienas Silmačos””
“Man Jāņi ir ģimenes svētki, kas tiek svinēti radu un draugu pulkā.Kad vecāki bija dzīvi, tos svinējām Alūksnē. Mamma brūvēja alu. Arī kaimiņos bija Jānis un tad viņi nāca pie mums līgot. Bija ugunskurs, dziesmas, siers un alus. Vienmēr tiku arī pie Jāņu vainaga. Satikšanās vieta bija pie mums – ārā, dārzā. Arī “Atzeles” dziedātāji kādreiz ir bijuši līgotāju pulkā. Lielāka līgošana sanāca manā 50 gadu jubilejā,” atceras J. Baltiņš.
Šogad viņš kopā ar dzīvesbiedri Inetu Jāņus pavadīs Siguldā. “Siguldas estrādē 23. jūnija vakarā rādīs “Skroderdienas Silmačos”, ko ar Dailes teātra aktieru piedalīšanos ir iestudējis režisors Intars Rešetins. Abi ar kundzi esam nolēmuši, ka iesim to skatīties. Man patīk šī luga un ceru, ka būs jauki. Piedzīvosim atkal citādākus Jāņus,” teic J. Baltiņš.
Visiem līgotājiem Jāņos viņš novēl jauku laiku, jo tas šajos svētkos esot pats galvenais. “Visu pārējo jau var “saveidot”. Ir bijis tā, ka Alūksnē viss ir sagatavots svētku svinēšanai, bet pēkšņi sāk līt tā, ka ir jāslej nojume un pat ugunskuru nevar iekurināt! Tādēļ jābūt gataviem dažādām situācijām. Mēdz teikt – līst kā pa Jāņiem! Paldies Dievam, reizēm laika prognozes mēdz būt arī kļūdainas,” saka J. Baltiņš.
