Valdība šodien plāno lemt par Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) piedāvājumu palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no
710 līdz 750 eiro ar 2019.gada 1.septembri.
Kā norāda IZM, ņemot vērā īstenotos pasākumus izglītības sistēmas
aktivitātes veicināšanai un kvalitātes uzlabošanai, algu celšanai
nepieciešami 7,66 miljoni eiro šogad un 22,97 miljoni eiro 2020.gadā.
Vakar Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pēc
koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka izglītības
nozarē pieteiktās reformas esot vērtējamas kā “iekustinātas”, līdz ar to
koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai
nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu.
Koalīcijas partijas esot konstatējušas, ka “reformas, kuras
izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) bija iecerējusi, ir
iekustinātas”. “Protams, trīs četros mēnešos nevar visas reformas
īstenot, bet ir ļoti skaidra virzība uz to, ko Šuplinska redz. Galvenais
mērķis ir celt izglītības kvalitāti, lai Latvijā neviens jaunietis, kas
izgājis izglītības sistēmu, nebūtu atstāts novārtā, varētu atrast savu
vietu darba tirgū, stāties augstskolā, turpināt savu izglītību,” pauda
premjers.
IZM jau iepriekš tika prasījusi piešķirt papildu finansējumu pedagogu
algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes
reformu īstenošanai, tomēr izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Jāņa
Reira (V) vadītā Finanšu ministrija (FM) nesaskaņoja IZM iesniegtos
grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.
FM tika saņemts IZM izstrādātais Pedagogu darba samaksas noteikumu
grozījumu projekts, par kuru sniegtajā atzinumā FM skaidroja, ka IZM
grozījumu anotācijā nav sniegusi skaidrojumu par veiktām reformām
nozarē, bet tikai prasot piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no
valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu
īstenošanai.
Grozījumu anotācijā IZM minējusi trīs dokumentus: pedagogu darba
samaksas paaugstināšanas grafiku, Izglītības attīstības pamatnostādnes,
kā arī valdības Rīcības plānu. Kā norāda FM, neviens no šiem dokumentiem
neatspoguļo paveiktās vai apstiprinātās nozares reformas.
Ja valdībā tiks skatīts projekts par pedagogu minimālā atalgojuma
paaugstināšanu, iespējams, IZM un FM ir saskaņojušas Pedagogu darba
samaksas noteikumu grozījumu projektu.
Tikmēr 12.jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrība (LIZDA) bija nosūtījusi vēstuli vairākiem Saeimas
deputātiem, lūdzot steidzami grozīt likumu, valsts nozīmes reformām
paredzētos 7,07 miljonus eiro novirzīt pedagogu zemākās mēneša darba
algas likmes paaugstināšanai.
LIZDA rosināja deputātus iesniegt attiecīgus grozījumus likumā “Par
valsts budžetu 2019.gadam”. Patlaban likuma 58.pants nosaka, ka valsts
nozīmes reformu īstenošanai valsts budžeta resorā “Gadskārtējā valsts
budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” rezervēti 7,07 miljoni
eiro, kas tiek piešķirti, balstoties uz Ministru kabinetam iesniegto
ministriju pieprasījumu. Savukārt LIZDA vēlas, lai šis rezervētais
finansējums tiktu piešķirts pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes
paaugstināšanai.
Tomēr Saeima 13.jūnijā noraidīja opozīcijas deputātu pieprasījumu
valsts nozīmes reformām paredzētos 7,07 miljonus eiro novirzīt pedagogu
zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai. Pieprasījumu
iesniedza Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Aldis Gobzems, Viktors
Valainis (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Evija Papule
(S), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) un Linda Liepiņa.
Parlamentārieši norādīja, ka līdz 16.maijam nav veikti grozījumi
valdības noteikumos par pedagogu algām, kas paredzētu darba samaksas
pieauguma grafika izpildi no 1.septembra.
