Jūnijs visnotaļ ir svētki – ne vien līgošana un Jāņi, bet arī izlaidumu laiks. Jau ar pagājušo nedēļu sācies lielais drudzis, kad tirgus laukumu un ziedu veikalus “gāž no kājām”. Puķes, dāvanas, frizūras, nagi, kleitas, uzvalki, kurpes un ne tikai pašiem abiturientiem, arī radiem, viesiem, draugiem. Šis process rada ne vien priecīgas izjūtas, bet arī pietiekami lielu spriedzi. Izlaidums ir laikietilpīgs un nogurdinošs process. Drūzmēšanās, lielie ziedu klēpji, gaidīšana…
Šogad biju ļoti pārsteigta, ierodoties12. klašu izlaidumā. Atskārtu – vairs nav, kā agrāk. Atminos, ka uz savu 12. klases izlaidumu piekodināju vecākiem, radiem, lai ierodas ātrāk, jo nebūs, kur sēdēt. Šogad pavērās pavisam citādāks skats – nedz drūzmēšanās, nedz lielo cilvēku masu, pat pa kādai brīvai vietai solu rindās. Agrāk sveicamo pulkā bija A, B, C, D, E un pat F klases, kad izlaidums šķita viens nebeidzams pasākums. Tagad mēs tiešām esam maz. Lai arī tas skumdina, neviltotu prieku radīja vecāku sejas, kuri gandarīti vēroja savas atvases. Katra vecāka sejā bija manāms – jā, tas ir mans bērns! Prieks bija vērot staltus puišus uzvalkos, meitenes skaistos tērpos. Saprotams, ka arī pedagogiem šis ir saviļņojuma brīdis, arī viņi palaiž prom kādu daļiņu no sevis, kas bijusi blakus dienu no dienas vairākus gadus.
Mūsu absolventiem šis būs jauns sākums. Kas nebijis un pavisam citādāks ne vien pašiem audzēkņiem, bet arī vecākiem, vecvecākiem, jo jūsu putniņam ir jāizkāpj no ligzdas. Jāpārlido ceļi, jāpārvar šķēršļi un jākļūst stipriem savā būtībā. Absolventiem gribētos vēlēt izturību. Tāpat arī savu sapņu piepildījumu. Vaicājot 12. klases abiturientēm, ko viņas plāno savā dzīvē, atbilde ir visai neskaidra, jo pašas vēl nezinot, bet tas ir tikai saprotams. Savs dzīves ceļš jāveido, liekot ķieģelīti pie ķieģelīša, nekad nebūs zināms, vai ir pieņemts pareizais lēmums, taču spēju un vēlmju apzināšanās būs stabils pamats mērķu sasniegšanai. Jācer, ka absolventi, kuri dosies studēt, apgūs zināšanas un pēcāk tās pilnveidos paši savā zemē, arī savā Alūksnē.
Saka, ka biežāk cilvēki tiekas bērēs un kāzās, bet arī izlaidums ir mirklis, kad satikties un priecāties. Ja vēl māc šaubas par kāda abiturienta sveikšanu – aizej! Mēs esam tik, cik esam un neaizmirsīsim, ka mīlestība ir sīkumos. Bet, ja mēs aizdomāsimies, tad sapratīsim, ka tie nav sīkumi, tā ir sajūta, apziņa, ka cilvēks domā par tevi un tu viņam rūpi. Tā ir pati svarīgākā sajūta.
