Apes novada sociālās aprūpes centrā “Trapene” pašlaik ir 61 iemītnieks, kurus aprūpē 32 darbinieki. Lai gan šogad martā tika atvērts jauns sociālās aprūpes centrs tepat kaimiņos – Alūksnes novada Mālupē, no Trapenes uz turieni pārcēlušies vien divi iemītnieki. Sociālā centra vadītāja Dina Jāņekalne stāsta, ka trapeniešiem te tiek nodrošinātas jēgpilnas vecumdienas, lai nebūtu jāskumst un jāilgojas pēc senajiem laikiem.
– Ar ko klienti pie jums ikdienā nodarbojas?
– Domāju, klientiem pie mums klājas labi. Rūpējamies gan par viņu labsajūtu, gan par veselīgu dzīvesveidu. Papildu visam divreiz nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās – nu jau regulāri pievēršamies nelielai vingrošanai, kas notiek kopā ar dziedāšanu. Savulaik pansionātā bija izveidojies pastāvīgs ansamblis, kas tagad gan nedaudz sarucis, bet dziedāt patīk visiem. Trapeniete Ina Java jau vairākus gadus darbojas pie mums pansionātā, sniedzot muzikālo pavadījumu un tagad arī vadot šīs nodarbības. Tās ir ļoti iecienītas un klientiem patiešām patīk. Pēc nodarbībām vēl visi neizklīst, bet iesaistās kopīgās pārrunās, palasa kādu grāmatu. Šādi klientu starpā notiek lielāka socializēšanās, kas vairo pozitīvismu.
– Tātad sportojat savu spēju robežās?
– Jā, katrs pēc savām spējām. Ja nemaldos, jau sesto vasaru pēc kārtas rīkojam arī sporta dienu klientiem un darbiniekiem. Sadarbojamies ar fizioterapeitu Artūru Grīnbergu – arī šonedēļ, 13. jūnijā, pie mums būs Kustīgā diena, kad Artūrs rādīs, kā pareizi vingrot.
– Teicāt, ka klienti labprāt lasa. Vai jums pansionātā ir sava bibliotēka?
– Jā ir, bet pansionātam izveidojusies arī laba sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas mums sūta diskus ar pasaku un stāstu ierakstiem gan latviešu, gan krievu valodā. Tie ir ļoti noderīgi tiem cilvēkiem, kuri ir neredzīgi vai kuru redze ir slikta. Tad darbinieki, izzinot iemītnieku vēlmes, uzliek šo disku, lai klausītos istabās.
– Kādi ir jūsu novērojumi – vai istabās dzīvojošajiem intereses sakrīt?
– Cenšamies sadzīvi iekārtot tā, lai istabās kopā dzīvotu cilvēki ar līdzīgām interesēm. Ja sākumā to nav izdevies novērtēt – pamainām. Protams, cik cilvēku, tik viedokļu, bet vēlamies, lai mūsu iemītniekiem vecumdienas ir saturīgas un jēgpilnas.
– Vai ir iespēja arī skatīties filmas?
– Klientiem visās istabā ir televizors, taču mūsu sadarbības partneri ir arī Nacionālais Kino centrs Rīgā. No viņiem saņemam pārsvarā latviešu filmas. Tās atpūtas zālē uz lielā ekrāna skatāmies kopīgi, kas atkal ir tāda jauka kopā būšana. Vismīļākās klientiem ir vecās latviešu filmas, bet interesē arī jaunās.
– Pie jums ir aktīva sabiedriskā dzīve!
– Tā tas ir noteikti – bieži ciemiņi pie mums ir Trapenes un visa Apes novada amatiermākslas kolektīvu pārstāvji, tāpat nereti viesojas arī skolēni, iepriecinot ar dziesmām un dejām. Pie mums pansionātā regulāri notiek arī dievkalpojumi visām konfesijām – gan luterāņiem, katoļiem, gan pareizticīgajiem. Tagad gatavojamies Līgo svētkiem un Jāņu dienai, jo mums pansionātā starp visiem klientiem ir trīs Jāņi un viena darbiniece vārdā Līga.
– Vai klienti mēdz iesaistīties arī radošajās darbnīcās?
– Radošajās darbnīcās vairāk strādā, sākot no rudens. Tad paši jubilāriem gatavo apsveikuma kartītes, sienas dekorus, rīkojam nelielas izstādītes. Mūsu klients Antons Plešs no nevajadzīgiem auduma gabaliem darina lupatu segas, ko sākumā bijām iecerējuši dāvināt mājdzīvniekiem “Astēs un ūsās” Alūksnē. Tagad šīs sedziņas un paklājiņi tā iepatikušies klientiem pašiem, ka daudziem tie ir pie gultas vai tiek izmantoti kā pledi. Pleša kungs ir ilzenietis, pēc rakstura ļoti pozitīvs un gaišs cilvēks, bet pēc amata – skroderis, tādēļ viņam līdzi ir šujmašīna. Lai gan mums iestādē ir sava šuvēja, klienti bieži vien kaut ko salāpīt, atšūt vai piešūt lūdz tieši viņam, jo saprot, ka Antonam tas sagādā gandarījumu un prieku.
- Jauki, ka iemītniekiem ir kopīga ikdiena un arī svētki.
– Vienmēr īstajā dienā svinam dzimšanas dienas, arī citas svētku dienas. Katru mēnesi rīkojam arī klientu sapulces, kad kopīgi pārrunājam to, kas patīk un to, ar ko tomēr neesam apmierināti. Iespēju robežās kopīgi dodamies arī ekskursijās. Tālu aizbraukt veselības stāvokļa dēļ nevaram, tādēļ izvēlamies tuvākas apmeklējuma vietas. Nesen bijām zoodārzā “Rakši”, pabijām arī Veclaicenes Medus muzejā un citur.
– Ar kādām problēmām ikdienā saskaraties?
– Pēdējā laikā lielākā problēma ir karstais laiks. Istabiņās klientiem nav kondicionieru, tādēļ pēc iespējas ilgāk visi cenšas uzturēties ārā. Iekšpagalmā no rītiem parasti ir ēna, tad darbinieki palīdz klientiem tur nokļūt, lai baudītu svaigo gaisu un priecātos par putnu čivināšanu. Tur arī vienojamies kopīgās nodarbībās.
– Kā sastrādājaties ar klientu piederīgajiem?
– Tas ir atsevišķs darbs, bet problēmas vienmēr atrisinām. Piemēram, Sociālo pakalpojumu un palīdzības likums nosaka, ka piederīgie savu cilvēku vienreiz gadā vienu mēnesi var paņemt pie sevis, mēs sakām – atvaļinājumā. Šajā laikā, pretēji tam, kā domā cilvēki, pensiju “uz rokas” klientam neizmaksā. No piederīgo līdzmaksājuma šajā laikā tiek atņemta vien klienta ēdināšanas maksa. Tas ir jāsaprot, jo cilvēki, lai varētu dzīvot pansionātā, gaida rindā, bet turēt to tukšu, izmaksājot vairākus mēnešus pensiju cilvēkam, kurš viesojas pie radiem, iestāde nevar atļauties, tas nestu tikai zaudējumus. To skaidrojam visiem, lai nebūtu pārpratumu.
– Stāstījāt vairāk par klientiem, bet zinu, ka šomēnes pie jums notiks arī visas Latvijas sociālo centru darbinieku sporta spēles. Lūdzu, pastāstiet arī par tām tuvāk!
– Darbinieku sporta spēles jau ir tradīcija, kas notiek ik gadu citā Latvijas vietā. Pērn tie bija Rugāji, šogad – mēs kā vieni no sporta spēļu uzvarētājiem. 28. jūnijā pie sevis uzņemsim viesus. Jau pieteikušās 24 komandas – interesi izrādījuši valmierieši, talsinieki, skrundenieki, kārsavieši, jūrmalnieki un citi. Sporta spēles parasti izvēršas vispusīgi jaukos pasākumos, kad varam ne tikai sportot, bet arī dalīties pieredzē, atpūsties. Tiksimies Zigurda Safranoviča senlietu muzeja “Fazāni” pagalmā, bet disciplīnas jau ir izdomājuši un palīgā vērtēt mums nāks zemessargi. Pēc tam paredzēta arī kultūras programma ar Apes novada amatiermākslas kolektīvu uzstāšanos, bet noslēgumā – balle. Darba vēl ir daudz, tādēļ esam izveidojuši darba grupu, kurā bez iestādes darbiniekiem, domājot par to, lai sporta diena izvērstos par īstiem svētkiem, strādā arī Trapenes pagasta pārvaldes, kultūras nama, senlietu muzeja un Trapenes skolas darbinieki.
– Paldies par sarunu! Novēlu labvēlīgus laika apstākļus un – lai izdodas!
