Par tradīciju veidojas Alūksnes novada muzeju un vēstures krātuvju darbinieku tikšanās vasaras ieskaņā, kurā prezentē iepriekšējā gada pētniecisko darbu tēmas. To iedibinājis Alūksnes muzejs, lai popularizētu novada muzeju un vēstures krātuvju pētniecisko darbu. Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova iepazīstināja, kā muzejā notikusi 7. Siguldas kājnieku pulka vēstures izpēte, Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska akcentēja tā darbu malēniešu izloksnes un rakstu valodas pētniecībā, bet Viktora Ķirpa Ates muzeja vēsturniece Aiva Lielbārde stāstīja par Kalncempju pagasta skolu vēsturi.
Alūksnes lepnumsPrezentācijā par 7. Siguldas kājnieku pulku Z. Pavlova akcentēja, ka šī tēma bijusi aktuāla otrās Latvijas brīvvalsts laikā un tāda ir joprojām. Muzejā vairākkārt veidotas izstādes, publikācijas, vākti un apkopoti pētniecības materiāli. Īpaši nozīmīga šī tēma ir šogad, jo 20. jūnijā apritēs 100 gadi kopš pulka dibināšanas. Speciāliste stāstīja par pulka vēsturi, dalību Latvijas Neatkarības karā, ieguldījumu pilsētas attīstībā – sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē, Alūksnes labiekārtošanā.
Alūksnes muzejs vairākus gadus ir sadarbojies ar NBS Kājnieku skolu un plānojis godināt pulka simtgadi ar dažādām aktivitātēm. Kopīgais pasākumu cikls aizsācies 2016. gadā ar piemiņas brīdi pulka pieminekļa kalnā un vēsturnieces Lindas Safranovičas lasījumu par pulka vēsturi. Sadarbībā ar Kājnieku skolu muzeja darbinieki devušies pieredzes apmaiņas braucienos “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”, kuru laikā ciemojušies Rīgā, Latvijas Kara muzejā, apmeklējuši pilsētas un pagastus, kuros pulks dislocēts vai cīnījies. Redzētais fiksēts fotogrāfijās, kā arī uzklausīts vēsturnieku stāstījums par pulka vēsturi konkrētajā vietā. Pieredzes braucienos vāktā informācija, kā arī vēsturiskie materiāli izmantoti kataloga “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām” izveidei.
Paralēli risinājies arī pētnieciskais darbs. Tā gaitā apkopota informācija par pulka formēšanu, cīņām Latvijas Neatkarības kara laikā, dislokācijas vietām un ieguldījumu Alūksnē. Vēsturniece uzsver – lai arī muzejā ir diezgan daudz apkopoto pētniecības materiālu, tomēr neizzinātā materiāla vēl ir daudz. Latvijas Valsts vēstures arhīva fonds 1495 glabā 2787 lietas par 7. Siguldas kājnieku pulku, kuras varētu pētīt nākotnē. 20. jūnijā Alūksnē atklās izstādi, kas veltīta pulka 100. gadadienai. “Tās saturiskais pamats ir minētās dokumentārās liecības, kā arī Alūksnes muzeja, Latvijas Kara muzeja krājuma un kolekcionāru glabātie eksponāti. Ar savos arhīvos glabātajām fotogrāfijām, dokumentiem, priekšmetiem uz izstādes laiku bija aicināti dalīties arī alūksnieši. Lai arī neliela, bet atsaucība tomēr ir – alūksnieši atnesuši fotogrāfijas, dokumentus. Kataloga un izstādes dizainu veido novadniece dizainere Nadīna Dudare, ar kuru muzejam ir laba sadarbība. Izstādes atklāšana būs neliela daļa no pulka jubilejas pasākumiem,” stāsta Z. Pavlova.
Malēnieši ir modē!“Viss notiek organiski. Pētījumu tēmas mums piesakās pašas,” saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja S. Jankovska. Tā kā muzejam nav vēsturnieka, tad pētniecisko darbu veic vadītāja un izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.
2018. gadā muzeja pētnieciskās tēmas bija “Malēnieši, raksturs, valoda un cits”, “Opekalna draudzes teritorija 1918. – 1940”, “Latviešu gadskārtu svētki”, “Latvijas valsts veidošana”, “Latvijas brīvības karš” un “1940. – 1960. gads Opekalna draudzē”. Atbilstoši izvēlētajām tēmām tapušas izstādes “Mana Latvija – Malēnija mana”, kā arī pagalma izstāde “Malēnieša raksturs, jeb, ak, prieki, ak, lustes, ak, borģele”, izglītojošās programmas. Tēmas “Latvijas brīvības karš” un “1940. – 1960. gads Opekalna draudzē” turpinātas arī šajā gadā un maijā muzejā tika atklāta izstāde “Daudz zābaku pa manu zemi staigā”.
Taču nozīmīgākais notikums pērn muzejam un tā vadītājai bija grāmatas “No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad” iznākšana. Savā prezentācijā viņa atklāja, ka tās tapšanai ir septiņus gadus gara priekšvēsture. Kad viņa izlasījusi Daces Markus un Jēkaba Raipuļa grāmatu “Radošie malēnieši un viņu valoda”, sapratusi, ka tajā ir valodas materiāls, ar kuru var strādāt. Tā tapusi izglītojošā nodarbība “Malēniešu vārdu spēle”, kas ir populāra joprojām. Apzinoties, ka pati runāt malēniski nevar, S. Jankovska izveidojusi malēniešu valodas skolu, un radusies cilvēku grupa, kurai šis darbs interesējis. Uzsākot darbu ar malēniešu valodu, par grāmatu vēl sapņa nav bijis, taču gribējies saglabāt materiālus, kas savākti un pierakstīti, bijusi vēlme izveidot malēniešu valodas gramatiku un malēniešu leksikas vārdnīcu.
“Malēnieši ir modē!” tagad teic S. Jankovska. Muzeja piedāvājums, kas skar vietējos iedzīvotājus, viņu raksturu un valodu, radījis interesi žurnālistos un raidījumu veidotājos, tā bijusi kā bezmaksas reklāma, radot interesi citu novadu iedzīvotājos. Muzeja publicitāti vairojuši LTV 1 raidījumi “Province”, “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku, LNT raidījums “Atklāj Latviju”, dzirdami Latvijas radio 1 radījumi “Latvijas pērles”, “Tādi esam”, ”Talantu galerija”, LR 2 raidījumi “100 no mums” un “Zaļumalle mūsu pusē”.
Kad ieceres konkretizējušās, S. Jankovska uzrunājusi novadnieci Daci Marku, kura devusi padomu, bet sadarboties nav piekritusi. Izlasot Sarmītes Balodes “Kalnienas grāmatu”, Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja uzmeklējusi viņu un S. Balode uzņēmusies grāmatas redaktores pienākumus. Jāpiebilst, ka viņa ir dialektoloģe un vairāk nekā 20 gadus pētījusi malēniešu izloksni.
“Par to, kā mēs mācījāmies un veidojām savu rakstību, varētu stāstīt un stāstīt…” teic S. Jankovska. Taču tagad, kad grāmata iznākusi, varam būt lepni, ka tapis sirdsdarbs, kas veltīts Malienai, tās cilvēkiem, vēsturei un valodai.
Skolu vēsture KalncempjosViktora Ķirpa Ates muzeja vēsturniece Aiva Lielbārde savā prezentācijā iepazīstināja ar Kalncempju pagasta skolu vēsturi un uzsvēra, ka tas ir ievads pētījumam par skolām Kalncempju, bijušā Kalnamuižas, pagasta teritorijā, kurā vēsturiski ietilpusi arī Kalniena, tagadējā Gulbenes novada Stāmerienas pagasta teritorija.
Senākā no tām – Kalnamuižas pagasta Cempu skola Kalncempju teritorijā. Cempu skolas ēka uzcelta jau 1865. gadā, bet sākotnēji tajā atradusies pagasta valde un dzīvojis pagasta rakstvedis. Skola ēkas apakšējā stāvā iekārtota 1880. gadā. Ap 1900. gadu skolā bijušas 4 klases, ar 1920. gadu tās nosaukums – sešklasīgā Cempu pamatskola. Skola darbu turpinājusi līdz 1969. gadam. Vēlākajos gados ēka pārbūvēta un ierīkots kolhoza “Pirmais Maijs” kantoris.
Priednieku I pakāpes pamatskola jeb Gizelas skola Kalnienas teritorijā darbu sākusi 1891. gada rudenī ar nosaukumu “Gizelas skola”. Kalnamuižas barons Gastons Volfs dāvājis Kalnamuižas pagastam ap piecas pūrvietas zemes un materiālus skolas celšanai, ko pagasta ļaudis šķūts kārtā saveduši. Tā uzcelta gada laikā. Latvijas Republikas laikā pārdēvēta par Priednieku I pakāpes pamatskolu un darbojusies līdz 1945. gadam, kad visā savā sastāvā pārcēlusies uz remontēto ēku Kalnienā, ko jau pirms kara pārbūvēja skolas vajadzībām. Līdz ar to Gizelas skolas ēka kļuvusi nevajadzīga un laika gaitā nojaukta.
1939. gadā skolas vajadzībām Kalnienā sākts pārbūvēt barona fon Volfa dzimtai piederējušo, ap 19. gadsimta vidu celto pili. 1941. gadā uz to pārcelta Priednieku skola, kas pilī darbojusies līdz 1944. gadam. Kara rezultātā pils stipri cietusi un mācības atsākušās Priednieku skolā. Tomēr jau 1945. gadā Priednieku skola pilnībā pārcēlusies uz pili, kurā mācības turpinājušās līdz pat 2004. gadam, kad skolēnu skaita samazināšanās dēļ Stāmerienas pagasta padome pieņēmusi lēmumu par Kalnienas pamatskolas likvidāciju.
Laika posmā, kad Kalncempju pagastā skolas nebija, Kalnienas pamatskolā mācījusies arī lielākā daļa Kalncempju pagasta skolas vecuma bērnu. Uz Kalnienas pamatskolu devušies arī tie kalncempieši, kas beiguši Cempu sešklasīgo pamatskolu un Kalncempju pamatskolas 7. klasi.
1987. gadā Kalncempjos no jauna durvis vērusi skola bērnudārzs jeb skoldārzs “Rūķītis”, kas paredzēts 95 vietām. Darbojušās divas grupas, un jau 1988. gada 1. septembrī 10 pirmklasnieki uzsākuši mācības Kalncempju skolas 1. klasē. 1993. gadā bērnudārzs jau “izaudzis” līdz pamatskolai. 1997. gadā skolas septiņās klasēs mācījušies 43 skolēni. Skolēnu skaitam sarūkot skola slēgta 2001. gadā.
