Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 27. maijā uzsāka vērienīgāko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē. Gada laikā paredzētas aptuveni simts sapulces, kurās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce līdz pat nākamā gada maijam uzklausīs novadu domes vadību, pašvaldību deputātus, tiksies ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un vietējām kopienām, lai veidotu dialogu par iecerēto administratīvi reģionālo reformu Latvijā.
Laikrakstā jau rakstījām, ka 3. jūnijā VARAM ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (“Attīstībai/Par!”) tikās apenieši un iesniedza 222 Apes pilsētas un Apes pagasta iedzīvotāju parakstītu vēstuli. Tajā daļa apeniešu pauda savu attieksmi par administratīvi teritoriālās reformas plānojumu pēc publiskotās reģionu kartes.
Iesniegumu novērtē atzinīgi
Pēc vēstules iesniegšanas pie sarunu galda ministra kabinetā, lai pārrunātu administratīvi reģionālo reformu Apes novadā, ar vēstules iesniedzējiem Ilzi Sproģi, Jāni Popu un viņu pavadītāju, partijas “Latvijas Attīstībai” Alūksnes nodaļas priekšsēdētāju Jāni Sadovņikovu, sēdās J. Pūce, partijas “Latvijas Attīstībai” valdes locekle Ilze Krēsliņa, ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa un ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.
J. Pūce atzina, ka viņš saprot apeniešu rūpi par atrašanos vienā vai otrā novadā. “Pašlaik vēl nav izstrādāta gala versija, kuram novadam tiks pievienots Apes novads. Publiskotā karte ar Apes atrašanos pie Smiltenes novada ir jāuztver vienīgi kā viens no iespējamajiem variantiem, kas tagad jāapspriež. Tas, ka jums ir cits viedoklis un sagatavoti priekšlikumi, ir ļoti labi, par to man ir liels prieks. J. Sadovņikovs, kas ir mūsu partijas balsts tur, pie jums uz vietas, mani ir aktīvi informējis par apvienošanās procesu un ar jūsu viedokli jau esmu iepazinies. Vēlreiz uzsveru – es tikai priecājos, ja jums ir cits, objektīvs redzējums par to, kā jūsu pusē varētu veikt reformu, un labprāt to uzklausīšu arī turpmāk,” teica ministrs.
Apvienojoties jāievēro
dažādi aspekti
Ministrs arī norādīja, ka, apspriežot jauno Latvijas karti pa novadiem, jāņem vērā dažādi aspekti. Ļoti svarīga ir ne tikai ģeogrāfiskā atrašanās vieta, būtiski ir iedzīvotāju ikdienas paradumi, piemēram, attālums, darba vietas, iepirkšanās paradumi, pakalpojumu saņemšanas vietas un citi. Daži dati par šiem aspektiem ministrijā jau ir pieejami esošā novada robežās, kā arī dati, kas saņemti par mazākām vienībām – novadā ietilpstošajiem pagastiem, piemēram, ministrijā ir zināma apeniešu nodarbinātība, vietas, kur cilvēki ved bērnus iegūt interešu izglītību un citi. Ministrs uzskata, ka pašlaik, vadoties pēc tām, Apes novada iedzīvotāju iespējas būtu vienādas, pievienojoties gan Smiltenes, gan Alūksnes novadam.
Pieļauj novada sadalīšanu
J. Pūce arī zināja to, ka vēsturiski Ape jau savulaik ietilpusi kādreizējā Alūksnes rajonā, un arī pašlaik tai ir daudz kopēja ar šo novadu. Tagad, veicot jauno reformu, valstī pēc iespējas jāizvairās no līdzšinējo novadu dalīšanas. “Tomēr jebkad varam atkāpties un izvēlēties citu reformas variantu. Piemēram, Apes novadu praktiski ir iespējams sadalīt rietumniekos un austrumniekos, kad Virešu un Gaujienas pagastus pievieno Smiltenes novadam, pārējo daļu – Alūksnei. Par to visu jārunā, jālemj, jāspriež objektīvi. Tādēļ no savas puses apsolām 222 apeniešu parakstīto iesniegumu ņemt vērā, izvērtēt un par reformas gaitu noteikti informēt novada iedzīvotājus,” teica J. Pūce.
Savu izvēli pamato
argumentēti
J. Pops vēlmi pievienoties Alūksnes novadam pamatoja ar to, ka Apes novada pašvaldība novārtā atstājusi novada nomali – Apes pagastu. “Esmu dzimis Jaunlaicenes pagastā, kas no manis tagad atrodas četru kilometru attālumā, Ape – deviņi kilometri, bet Smiltene, ja tas būs mana novada centrs, 63 kilometru attālumā. Stūris, kas atrodas ceļa pagriezienā no Alūksnes uz Jaunlaiceni, pašlaik ir pilnībā pamests. Tas ir pretēji tam, kā saka Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju, nav Apes novada sākums, ar ko lepoties, tas ir kauna traips visam novadam. Turpat blakām esošā Alūksnes novada teritorija ir sakopta, bet, lai gan vairākkārtīgi Apes novada domes deputātiem esmu norādījis uz nepieciešamību sakārtot šo pagasta vietu, tas netiek darīts,” teica J. Pops. Tas gan ir tikai viens no aspektiem, kādēļ apvienoties ar Alūksnes novadu, tomēr ļoti būtisks.
Savukārt J. Sadovņikovs ministrijas pārstāvju uzmanību vērsa uz to, kādu ūdeni pašlaik uzturā ir spiesti lietot Gaujienas pagasta iedzīvotāji, kas nu jau vērsušies pēc palīdzības pie viņa Alūksnē. “Tā ir neizdarība, tas ir jāsakārto, alūksnieši nekad kaut ko tādu nepieļautu,” teica J. Sadovņikovs.
Alūksnes novads neizrāda iniciatīvu
“Visas nelaimes mūspusē sākās tad, kad Valmierā tika nodibināta Vidzemes attīstības aģentūra. Tā publicēja Vidzemes attīstības plānu – karti, kurā bija norādīts, ka Vidzemes attīstība beidzas 35 kilometrus no Valmieras – pie Grundzāles, un tajā nebija minēti ne Vireši, ne Gaujiena, ne Ape, nemaz nerunājot par Alūksni vai Liepnu,” norādīja J. Pops.
“Mēs 40 gadus esam bijuši Alūksnes rajona sastāvā, nesaprotu, kādēļ tagad jādala savādāk,” teica arī I. Sproģe un pastāstīja par Alūksnes un Apes sadarbību kultūras, izglītības, aizsardzības, medicīnas un citās jomās, ko viņa kā atbildīgā darbiniece un deputāte savos ilgajos darba gados piedzīvojusi.
Noklausoties apeniešu stāstījumu, J. Pūce norādīja: “Atklāti sakot, mēs ministrijā no Alūksnes novada domes puses neesam novērojuši augstu motivāciju apeniešiem kaut ko darīt, iestāties par to, lai šie novadi apvienotos!”
Pašvaldības viedoklis
zināms
Apes iedzīvotāju iesniegums ministru nepārsteidza, jo šāda diskusija notiek visos Latvijas novados, kurus skar reforma. Ministrs atklāja, ka pie viņa jau vizītē bijuši arī Apes novada domes vadības pārstāvji un pauduši savu viedokli, kas gan atšķiras no iedzīvotāju iesniegtā – viņi vēlas, lai Apes novads tiktu pievienots Smiltenei. Apes iedzīvotāju pārstāvji ministram norādīja, ka Apes novada domes vadība savus iedzīvotājus par šādu nostāju nav informējusi.
Sarunas noslēgumā I. Sproģe atklāja, ka viņa savu protestu, ja Apes novads tomēr tiks pievienots Smiltenei, paudīs strikti – izdeklarēsies no Apes novada un lūgs to darīt arī saviem domubiedriem, lai maksātā deklarēto iedzīvotāju nodokļu nauda nonāktu Alūksnes novadā, no kura tiek saņemti visi nepieciešamie pakalpojumi.
Gala lēmumu pieņems
Saeima
J. Pūce, atbildot par to, kā tiks izlemts šis jautājums, ja vienlīdz svarīgs ir iedzīvotāju un pašvaldības amatpersonu viedoklis, laikrakstam apstiprināja, ka šajā administratīvi reģionālās reformas sabiedriskās apspriešanas gaitā ministrijai patiešām svarīgs ir ikviena iedzīvotāja viedoklis.
“Šis nav jautājums, kas jāizlemj novada domei. Atbilstoši likumam un Satversmes tiesībām tas ir lēmums, kas jāpieņem maksimāli iedzīvotāju interesēs. Mēs vēlamies sagatavot uz datiem balstītu lēmumu, tādēļ ministrijas darbinieki rūpīgi strādā pie tā, lai datus apkopotu un izpētītu Apes pilsētā un ikvienā Apes novada pagastā. Uzklausot visus viedokļus, ņemot vērā visus aspektus un datus, gala lēmumu šajā jautājumā pieņems Saeima,” atbildēja J. Pūce.
Apeniešu iesniegtās vēstules teksts
“Mēs, zemāk parakstījušies Apes novada Apes pilsētas un Apes pagasta iedzīvotāji, darām jums zināmu atšķirīgu viedokli par līdzšinējo Apes novada vadības pieņemto lēmumu par reģionālās attīstības plānojumu, kas paredz Apes novada apvienošanu ar Smiltenes novadu.
Kartē iezīmētā paredzamā jaunā teritorija ir veikta, neizzinot visa novada iedzīvotāju domas un neņemot vērā viņu intereses, tajā skaitā Apes pilsētas un Apes pagasta iedzīvotāju. Vēršam uzmanību uz to, ka Apes novadam ir deviņi deputāti, bet Api un pagastu (1400 iedzīvotāju) pārstāv tikai divi – domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju un pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” vadītāja Iluta Apine. Kādos apstākļos un kad tika pieņemts domes lēmums par Apes novada pievienošanu Smiltenes novadam, Apes pilsētas un Apes pagasta iedzīvotāji netika informēti.
Apes pilsētas un Apes novada iedzīvotāju viedokli, kurš nesakrīt ar Apes novada domes pieņemto lēmumu par veicamo administratīvi reģionālo reformu Apes novadā, izsakām ar apkopotiem parakstiem, kas ir 20% no balsstiesīgo iedzīvotāju (1084) skaita. Iedzīvotāju paraksti ir apkopoti divos sarakstos: vienā 144 paraksti, otrā 78 paraksti uz septiņām lapām, kuri apliecina, ka vairāk nosliektos atrasties Alūksnes novadā nekā attālajā Smiltenes novadā. Kopā savu atšķirīgo viedokli pauduši 222 Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji. Šie skaitļi norāda to, ka, iespējams, arī Apes novada Gaujienas, Trapenes, Virešu pagastā ir cits iedzīvotāju viedoklis, kurš nebūt nesakrīt ar Apes novada deputātu pieņemto lēmumu.
Lūdzam izvērtēt sniegto informāciju un pieņemto galējo lēmumu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, ņemt vērā iedzīvotāju paustās intereses, kuras reizēm nesakrīt ar ievēlēto tautas pārstāvju interesēm vai nākotnes skatījumu.
Uzklausot daudzu iedzīvotāju ierosmi un lūgumu, šo aptauju brīvprātīgi, ieguldot savus personīgos līdzekļus, veica: Ilze Sproģe, dzīvo Apes pilsētā (Apes pilsētas un pagasta deputāte no 1985. līdz 2005. gadam un lauku attīstības konsultante no 2005. līdz 2009. gadam), Jānis Pops, dzīvo Apes pagastā (pensionārs, bijušais Apes pilsētas un Apes pagasta deputāts).”
