Nezāģē zaru, uz kura pati sēdi, jau bērnībā bieži vien mēdza man teikt vecmāmiņa. Tolaik man šie vārdi bija ne visai saprotami, taču pieaugot to patiesumu arvien vairāk izprotu, lai gan to nozīmību ne vienmēr ievēroju. Attopos vien tad, kad zāģis ir nomests malā, zars nolūzis un es, no tā nokrizdama, esmu saņēmusi kārtējo punu.
Bet ne es tāda vienīgā. Tas, šķiet, ir cilvēka dabā – zāģēt, krist, sasisties, piecelties un pēc laika atkārtot savas kļūdas. Daudzas no tām skar tikai mūs pašus, un tikai paši sev varam pārmest stulbumu un, kožot pirkstos, smilkstēt par kārtējo rētu, taču pārdzīvojam un aizmirstam, lai pēc laika atkal iekļūtu līdzīgā situācijā.
Tomēr nepiedodamas ir globālās kļūdas, ko cilvēks savā darbībā pieļauj apzināti. Tā sakot – zāģē zaru, uz kura sēž visas pasaules cilvēki. Vislielākais drauds planētai Zeme pašlaik ir saprātīgās būtnes radītie kodolieroči. Tie, kas domāti sevis iznīcināšanai.
Klimata pārmaiņas patlaban ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, vēsta ASV raidorganizācija CNN, un arī tās ir cilvēka radītās sekas. Eksperti iespējamos scenārijus plānojuši, balstoties uz pieņēmumu, ka gaisa temperatūra pasaulē līdz 2050. gadam palielināsies par trīs grādiem pēc Celsija un tādēļ ik gadu pasaulē būs desmit letāla iznākuma dienas. Tam piepildoties, sabruktu daudzas ekosistēmas, tostarp Arktika un Amazones mūžameži. Tikmēr Rietumāfrikā, Dienvidamerikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā letāla karstuma periodi gadā ilgtu pat simts dienas. Tas nozīmē, ka vairāk nekā miljards šo reģionu iedzīvotāju būs spiesti pamest savas mājas, aprēķinājuši speciālisti. Piedzīvojot insektu populācijas kritumu, ūdens trūkumu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību samazināšanos, pasaule cietīs arī no pārtikas ražošanas krituma un citām neatgriezeniskām sekām.
Ja runājam par pārtikas ražošanu, tad jau sen arī šajā nozarē cilvēks ir tendēts uz sevis pašiznīcināšanu. Lai tikai tūlīt un tagad nopelnītu naudu, lauksaimniecībā un lopkopībā pielietojam ķīmiskas vielas. Bez sirdsapziņas pārmetumiem esam gatavi citiem piedāvāt sliktas kvalitātes pārtikas produktus, neveselīgus dzērienus, tabaku, alkoholu, narkotikas, naivi cerot, ka mūs pašus tas neskars. Un tas viss turpinās, kaut redzam un saprotam, ka arvien vairāk mūsu līdzcilvēku mirst no vēža un citām neārstējamām slimībām. Tādēļ tā vien gribas teikt – cilvēk, attopies! Nezāģē zaru, uz kura pats sēdi!
