Latvijas reģioni specializējas dažādās eksporta nozarēs un kontrasti
starp tiem pēdējo piecu gadu laikā arvien vairāk palielinās, liecina
pirmdien prezentētais “Luminor” ekonomista Pētera Strautiņa pētījums par
reģionu eksportspēju.
Pētījumā secināts atšķirīgāks kļūst gan reģionu eksporta produktu klāsts, gan to radīto ienākumu līmenis.
Strautiņš pētījuma prezentācijā atzīmēja – nav pamata cerēt, ka
novados, kuros līdz šim nekas nav attīstījies, nākotnē varētu būt kāda
attīstība. Tāpat viņš norādīja, ka atbilstoši pētījuma datiem Latvijā
attīstība galvenokārt notiek aptuveni 25 kilometrus uz abām pusēm no
šosejas Saldus-Smiltene.
Pētījumā secināts, ka pēdējo piecu gadu laikā notikušās izmaiņas
reģionu eksportā iezīmē skaidru pretnostatījumu starp Rīgu un pārējo
Latviju. “Galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne arvien vairāk
specializējas pakalpojumu eksportā – informācijas tehnoloģiju (IT) un
biznesa pakalpojumos, tūrismā un aviācijā, kamēr pārējā Latvijā attīstās
preču ražošana. Vidzemē arvien vairāk pieaug jau tā lielais meža
nozares (mežsaimniecība un kokapstrāde) īpatsvars, Kurzemes un Latgales
rūpniecības attīstību pirmkārt virza metālapstrāde un mašīnbūve,” sacīja
Strautiņš.
Viņš piebilda, ka reģionu specializācija sniedz priekšrocības –
nozaru uzņēmumi arvien labāk viens otru papildina, aug darba tirgū
pieejamo prasmju un zināšanu klāsts, taču arī rada riskus.
Pētījumā eksporta devums novadu, pilsētu un reģionu ekonomikā ir
vērtēts galvenokārt caur algu izmaksu prizmu, proti, vērtēts, kā spēja
radīt pārējā pasaulē pieprasītas preces un pakalpojumus ietekmē vietējos
ienākumus. Pētījumā aptverto uzņēmumu valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi, kas izmantoti kā indikators to algu
kopsummai, Rīgā pēdējo piecu gadu laikā (no 2014.gada līdz 2018.gadam)
ir pieauguši par 53%, Pierīgā – par 51%, Vidzemē – par 48%, Zemgalē –
par 38%, Kurzemē – par 35%, bet Latgalē – par 30%. Latvijas vidējais
rādītājs ir 46%.
Rīgas panākumi saistīti ar pilsētas augošo specializāciju IT un
biznesa ārpakalpojumu eksportā, kas pērn bija divas straujāk augošās
eksporta nozares, skaidroja Strautiņš. Vidzemes ekonomikai palīdzēja
pārsteidzoši sekmīgā meža nozares attīstība šajā laikā, tiesa, šīs
nozares īpatsvars jau sen pārsniedz 50% no reģiona eksporta devuma.
Strautiņš skaidroja, ka Pierīgas sekmes nodrošināja tās izteikti
diversificētā ekonomika, strauji augot ienākumiem plašā te pārstāvēto
rūpniecības nozaru spektrā. Kurzemes un Latgales vājāko dinamiku noteica
šeit sākotnēji ļoti lielais ar austrumu-rietumu tranzītu saistīto
uzņēmumu īpatsvars, šajā nozarē ienākumi pērn pat nedaudz samazinājās.
“Ja skatāmies, kur Latvijā tiek veidoti jauni rūpniecības uzņēmumi,
tad tie ir divi pusmēness loki Rīgai abās pusēs, ne tālāk par 25
kilometriem no galvaspilsētas. Tas ir tāpēc, ka ar šādu lokāciju ir
iespējams piesaistīt gan augsti kvalificēto darbaspēku no Rīgas, gan
mazāk kvalificētu no apkārtējiem novadiem – tās ir vietas, kur satiekas
divi darba tirgi,” skaidroja Strautiņš.
Pētījums liecina, ka eksportā, tāpat kā ekonomikā kopumā vadošu lomu
spēlē lielās pilsētas, tomēr visu pašvaldību reitinga augšgalā ar
lielākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju ir spēcīgākie novadi –
Mārupe, Kocēni, Stopiņi, Olaine, Ķekava un citi. “Atšķirība starp
pirmajās un pēdējās vietās esošiem novadiem ir aptuveni 80 reizes,”
sacīja Strautiņš.
Lielās pilsētas 2018.gadā radīja 64% no pētījumā aptvertajiem
eksporta ienākumiem. Starp pilsētām pirmo vietu ieguva Valmiera,
palielinot pārsvaru pār Ventspili. Divu lielāko Kurzemes pilsētu, kā arī
Rīgas līmenis ir līdzīgs.
Ar lielu pārsvaru spēcīgākais novads ir Mārupe, ko nodrošina gan
lidosta, gan attīstīta ražošana, gan intelektuālie pakalpojumi. Ļoti
spēcīgi ir arī Mālpils un Kocēnu novadi ar to attīstīto kokapstrādi un
Stopiņi ar būvmateriālu rūpniecību. Starp lielajiem novadiem (šajā
gadījumā – 12 un vairāk tūkstoši iedzīvotāju) vadošajās pozīcijas bez
Mārupes ir arī Olaine ar tās attīstīto farmāciju, Smiltene ar meža
nozari un pārtikas pārstrādi, kā arī Dobele ar tās daudzveidīgo eksporta
ienākumu bāzi.
“Reģionālā reformā var paaugstināt pārvaldes efektivitāti, tāpēc tā
ir atbalstāma. Attīstības kontrastu galējības Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reformas piedāvājumā ieskicēto
teritoriju starpā būs mazākas nekā starp pašreizējiem novadiem. Taču
tās joprojām būs ļoti ievērojamas. Piemēram, kartē ieskicētajā Mārupes
rajonā eksporta ienākumi uz cilvēku vairāk nekā trīskārt pārsniedz
Latvijas vidējo līmeni, bet Ludzas un Balvu rajonā no tā atpaliek
apmēram četras reizes. Turklāt teritorijās ar zemāku ienākumu līmeni
mēdz būt lielāka lēnāk augošu nozaru daļa,” sacīja Strautiņš.
Viņš prognozēja, ka cilvēki Latvijā turpinās pārvietoties uz
attīstītākām teritorijām. Arī nākotnē plašas teritorijas būs ar zemu
iedzīvotāju blīvumu un zemiem eksporta ienākumiem uz iedzīvotāju.
Ekonomisko aktivitāti šajās vietās lielā mērā veido primārās nozares, kā
arī dažāda veida ienākumi no valsts budžeta, tāpēc par nākotnes
prioritāti te būtu jābūt pārvaldes efektivitātei.
“Dažos gadījumos reformas plāns paredz jau šobrīd spēcīgu
eksportētāju – Mārupes un Babītes, Valmieras un Kocēnu apvienošanu.
Cituviet plānota kontrastu apvienošana, piemēram, Smiltene ar Api un
Raunu, Ķekava ar Baldoni. Taču dažos gadījumos tiktu apvienotas vairākas
salīdzinoši vājas teritorijas, piemēram, plānotajā Ludzas rajonā,”
komentēja Strautiņš.
Pētījumā izmantoti dati par 1575 uzņēmumiem, kā arī zemes
izmantošanas statistika, kas ļauj netieši novērtēt lauksaimniecības
radītos ienākumus. Pētījumā galvenais mērķis ir noskaidrot dažādu
pilsētu un novadu spēju radīt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus,
gūstot ienākumus gan pārējā Latvijā, gan pasaulē. Iegūtie rezultāti
aptuveni atspoguļo arī dažādās pašvaldībās izvietoto uzņēmumu devumu
Latvijas eksportā.
