Šodien Latvijā atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu,
aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils
Zariņš.
Viņš norādīja, ka šīs dienas aizsākumi meklējami 1925.gadā, kad
Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950.gada
šo dienu lielā daļā pasaules valstu atzīmē 1.jūnijā, tostarp Latvijā.
Sagaidot Bērnu aizsardzības dienu, labklājības ministre Ramona
Petraviča (KPV LV) aicina patiesi rūpēties par ikvienu bērnu. “Kad jaunā
dzīvība nākusi pasaulē, tā vienkārši jāmīl. Tāda ir pasaules kārtība.
Nav pieļaujams nekas, ārpus mīlestības ietvara. Ar bērnu nedrīkst pelnīt
naudu, viņu nedrīkst izmantot par ieroci politiskām cīņām, bērns
nedrīkst būt vardarbības objekts. Lai kas vai kādi būtu bērna radītāji,
mums, Latvijas sabiedrībai ir patiesi jāmīl ikviens tās klāt pienācējs –
jaundzimušais, veltot viņam vislielāko uzmanību un patiesas rūpes,”
pauda ministre.
LM atgādina, ka katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu
bērnu drošību. Tāpēc situācijās, kad konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi,
ir pienākums ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību
aizsardzības institūcijai.
Ministrija atgādina, ka bērniem arī ir iespējams bez maksas
sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un
saņemt konsultāciju par bērnus interesējošajiem jautājumiem.
Kā skaidroja ANO Bērnu fonds (UNICEF), bērni ir ar tādām pašām
vispārējām cilvēka tiesības apveltītas personas kā pieaugušie. Fondā
uzsvēra – tikai bērniem papildu šīm vispārējām cilvēka tiesībām ir
piekritīgas arī noteikta veida speciālas tiesības, aizsargājot īpašas
tikai bērniem raksturīgas vajadzības. Tomēr, kā atzīmēja UNICEF, lai gan
bērniem ir paredzētas īpašas tiesības, bērni nav uzskatāmi par vecāku
īpašumu un nav uzlūkojami kā nevarīgas, žēlsirdības dāvanas gaidošas
lietas.
UNICEF norādīja, ka bērniem nākas paļauties uz pieaugušo rūpēm un
gādību, kāda bērniem nepieciešama, lai tie izaugtu par patstāvīgām
personībām. Bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties
kā personības, jāaug ģimenē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē.
Valstij un pašvaldībai ir pienākums visādos veidos palīdzēt ģimenei
rūpēties un gādāt par bērnam labvēlīgiem apstākļiem, palīdzēt ģimenei
novērst radušās krīzes situācijas, piesaistīt nepieciešamos resursus,”
pauda organizācijā.
LM tikmēr uzsvēra, ka, pēc pētījumos paustā, bērnībā gūtās pieredzes
būtiski ietekmē bērnu tālāko attīstību. Tiek arī atzīmēts, ka bērnībā
nospraustais attīstības virziens nosaka to, kādu ieguldījumu sabiedrībā
vai, tieši otrādi, izmaksas sabiedrībai bērns savā dzīves ceļā radīs.
Šī iemesla dēļ, LM ieskatā, izšķiroši svarīgi, lai valsts ikvienam
bērnam radītu augšanai un attīstībai vislabākos apstākļus, aktīvi,
krīzes situācijas apsteidzoši, iesaistoties un palīdzot tām ģimenēm, kam
šāda palīdzība nepieciešama bērna audzināšanā.
Šogad ANO Bērnu tiesību konvencijai apritēs trīsdesmitā gadadiena
kopš tās pieņemšanas ANO Ģenerālajā asamblejā 1989.gada 20.novembrī.
Konvencija ir starptautisks cilvēka tiesību dokuments, kurā
nostiprinātas tiesības, kuras bērniem ir jānodrošina, lai tie varētu
pilnvērtīgi attīstīties.
