Lai svētki nepārvērstos par traģēdiju

Novada kapsētās sācies kapusvētku laiks. Pirmie no tiem notiek jau šīs nedēļas nogalē, līdz citiem vēl neliels laiciņš gaidāms. Tuvojoties tiem, arvien vairāk cilvēku apmeklē kapsētas, lai sakoptu savu tuvinieku apbedījuma vietas. Mediķi novērojuši, ka tieši pirms kapusvētkiem gados vecie cilvēki nevērīgi izturas pret savu veselību, – dodoties strādāt kapos, nereti aizmirst iedzert vai līdzi paņemt ikdienā lietojamās zāles, steigā aizmirstas arī mobilais tālrunis, ūdens, ko padzerties. Šī vasara izceļas ar karstiem laika apstākļiem, tādēļ nereti cilvēki, intensīvi strādājot, pārkarst, ģībst, krīt, sasitas, lauž kājas vai rokas, pašu spēkiem nespēj vairs nokļūt mājās. Tas pārsvarā attiecas uz vecākā gadagājuma cilvēkiem, senioriem pēc 70 gadiem, par kuru veselību mediķi īpaši uztraucas.

Brokastis, galvassega, rīta zāles un ūdens

Jānis Žīgurs, ģimenes ārsts Alūksnē:

“Pēdējo divu gadu laikā pirmskapusvētku laikā pie mediķiem vēršas arvien lielāks gados vecu cilvēku skaits ar lūzumiem. Ja krītam dārzā, zālītē pie mājas, paguļam, ceļamies un ejam tālāk, kapos jebkurš kritiens beidzas ar lūzumiem, īpaši senioram. Kapos ir pieminekļi, kapu kopiņu apmalītes, pret kurām krītot mēdz pārsist galvu, lauzt kaulus. Tādēļ vēlos atgādināt elementārus padomus senioriem, kuri dodas kopt kapus.

Alūksnē pirms kapusvētkiem laiks vienmēr ir karsts, tādēļ, no rīta pieceļoties, vispirms jāpaēd brokastis. Nedrīkst aizmirst iedzert savas rīta zāles – asinsspiedienam, sirsniņai – kas nu kuram nepieciešams. Pošoties uz kapiem, jāņem līdzi galvassega. Pirms somā vai kabatā līdzņemšanai ieliekam tālruni, jāpārliecinās, vai tas ir pielādēts. Tās ir elementārās lietas, par kurām no rīta, pirms došanās strādāt, ir jāpadomā.

Kapos ar darbiem nevajadzētu steigties. Senioriem laika pietiek, visas piederīgo kapu kopiņas nav jāsteidz sakopt vienā dienā. Ja tomēr kļūst slikti, nevajag uzreiz steigties uz autobusu vai mājām. Atsēdieties uz soliņa ēnā. Soliņš var arī nebūt pie jūsu tuvinieku kapu kopiņas, bet tas noteikti būs pie kāda no blakām esošajām, izmantojiet to. Iedzeriet ūdeni, atpūtieties, lietojiet tā saucamās “avārijas” asinsspiediena zāles, ko mediķi mēdz izrakstīt saviem pacientiem. Mierīgi paņemiet tālruni un piezvaniet kādam no tuviniekiem, draugiem vai kaimiņiem. Arī tas ir ļoti vienkārši, tik jāatceras. Tomēr katru gadu daudzi pirmskapusvētku stresā to aizmirst, un tas noved pie sabojātiem svētkiem, smagiem lūzumiem. Parastais stāsts, ko ārsts dzird tad, kad nelaime jau ir notikusi, ir – pārkarsu, sareiba galva, nokritu.

Gadījumā, ja tomēr cilvēks ir nokritis un jūt, ka paša spēkiem mājās vairs netiks, jāzvana tuviniekiem vai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Tādēļ vienmēr, ne tikai dodoties uz kapiem, jāņem līdzi mobilais tālrunis. Arī tuviniekiem jāparūpējas par savu vecāka gadagājuma radinieku un jāiemāca viņam veikt vismaz ātros zvanus, jo arī mobilā tālruņa prasmju līmenis cilvēkiem ir dažāds. Nevajadzētu gan bez vajadzības zvanīt operatīvajiem dienestiem, bet nodrošināties vismaz ar diviem tuvinieku tālruņa numuriem ir obligāts nosacījums. Ja tuvinieki nav sazvanāmi vai sajūtas ir pavisam nelāgas, jāzvana 113, un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ar auto cilvēku nogādās slimnīcā. Ar šo pacientu ģimenes ārsts satiekas tikai pēc atgriešanās no tās, tad arī dzirdu stāstām smago traumu iemeslus.

Minētās problēmas parasti novēroju cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma, 80 gadus un vecāki seniori pret savu veselību izturas atbildīgāk. Latvijā vasaras kļūst arvien karstākas, bet cilvēki dzīvo ilgāk. Diemžēl viņu jaunāka gadagājuma tuvinieki tagad pārceļas uz dzīvi arvien tālāk, bet mirušo radinieku kļūst vairāk, un kapiņi ir jāsakopj. Tādēļ aicinu padomāt par savu veselību, lai pilsētas svētki un kapusvētki nepārvērstos par traģēdiju. Senioriem kapos gūtās traumas ir vissmagākās.”

Kā pasargāt sevi no karstuma?

• Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē, nesporto laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no pulksten 11 līdz 15); • Velc cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma; • Uz ielām turies vairāk ēnas pusē, paņem līdzi pietiekamu daudzumu ūdens; • Palielini izdzertā šķidruma daudzumu un padzeries, pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus dzer vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Atceries, alkohols, stipra kafija un tēja pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos; • Ja uz ielas paliek pārāk karsti, meklē atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās un citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām; • Lieto saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu āda; • Lai atvēsinātos, ej vēsā dušā, vannā vai norīvējies ar slapju dvieli. AVOTS: LATVIJAS SARKANAIS KRUSTS