17. Eiropas Savienības Dabaszinātņu olimpiāde norisinājās Almadā (Portugāle) no 4. līdz 11. maijam, un tajā piedalījās jaunieši vecumā līdz 16 gadiem. Abas Latvijas skolēnu komandas mājās atgriezās ar medaļām.
Parādot savas zināšanas bioloģijā, ķīmijā un fizikā, spēju darboties praktiski un strādāt komandā, skolēni olimpiādē sacentās ar 50 komandām (kopā 150 skolēni) no 24 Eiropas Savienības valstīm. Latviju olimpiādē pārstāvēja divas komandas, katrā trīs skolēni – A komanda un B komanda. R. Brahmanis bija B komandas sastāvā, kas izcīnīja bronzas medaļu, savukārt A komanda guva 2.vietu komandu kopvērtējumā. Jāuzsver, ka no sešiem skolēniem četri bija no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, viens – no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, tādēļ vēl jo lielāks lepnums, ka viens skolēns – no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas! Dabas dots talants, paša interese, neatlaidība un vecāku atbalsts ir atslēgas vārdi Rūdolfa panākumiem – ne tikai olimpiādē Portugālē.
-Pastāsti, kā sākās tava aizraušanās ar dabaszinībām?
R. B.: – 8. klasē, kad jāsāk mācīties ķīmiju un fiziku. Gribēju vairāk izprast apkārt notiekošos procesus.
I. L.: – iepriekšējā mācību gadā, piedaloties projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstīšanai”, ģimnāzijā paredzējām iespēju talantīgajiem bērniem veikt eksperimentus, jo ķīmija ir eksperimentu zinātne. No 8. klasēm apmēram 10 skolēni veica eksperimentus, lai gan astotajiem vēl nav pamatzināšanu ķīmijā. Viss strauji attīstījās, skolēniem bija “āķis lūpā”. Starp viņiem bija ļoti labi laboranti un tādi kā Rūdolfs, kurš “rok arvien dziļāk”. Ap Ziemassvētkiem jūtot, ka Rūdolfam ir liela interese, piedāvāju startēt konkursā “Skolēni eksperimentē”. Bija jāizveido magnētiskais ezis – viņš ļoti aizrāvās. Rīgā konkursā “Skolēni ekperimentē” Rūdolfs ieguva gan 1.vietu, gan skatītāju simpātiju balvu!
Pavasarī bija Alūksnes novada 4. klašu dabaszinātņu pasākums – visus eksperimentus ķīmijas sekcijai izdomāja un vadīja minētie 8. klašu skolēni. Jāuzsver, ka viņi reizi mēnesī sestdienās ģimnāzijā apmeklē Jauno ķīmiķu skolas nodarbības, kad pie mums brauc Latvijas Universitātes pasniedzējs. Jau 8. klasē Rūdolfs piedalījās atklātajā ķīmijas olimpiādē un guva Atzinību.
Kad Rūdolfs mācījās jau 9. klasē, rudenī viņi vadīja arī dabaszinātņu pasākumu Smiltenes novada skolēniem. Tā vējdzirnavas sāka griezties arvien straujāk.
-Šajā mācību gadā Rūdolfs ir ieguvis arī 1.vietu Latvijas valsts ķīmijas olimpiādē! Kurā laikā paguvi gatavoties vēl arī olimpiādei Portugālē?
R. B.: – Vispirms bija Alūksnes novada ķīmijas olimpiāde, kas notika dienu pirms pirmās atlases kārtas olimpiādei Portugālē, kurā no ģimnāzijas pirmajā kārtā startēja arī citi skolēni, bet no visas Latvijas – ap 800. Tiešsaistē bija jāatbild uz teorijas jautājumiem. No 800 skolēniem tikai 50 uzaicināja uz otro kārtu Rīgā, kur bija jāveic praktiski uzdevumi. No 50 dalībniekiem man bija devītais labākais rezultāts. Mums iedeva karstu ūdeni, lineālu, sieru un mīklu – izmantojot bioloģijas, ķīmijas un fizikas metodes, bija jānosaka staipīgums, porainība, blīvums, jākausē siers un jāveic citi uzdevumi.
I. L.: – Starp 50 otrās kārtas dalībniekiem bija arī Strautiņu pamatskolas skolēns Kristaps Āboliņš. Trešajā kārtā iekļuva 12 skolēni – arī Rūdolfs.
R. B.: – 3. kārtas laikā bija trīs dienu nometne. Bija jāizvēlas novirziens – es izvēlējos ķīmiju. Komplektēja dažādas komandas un lika veikt uzdevumus. No 12 skolēniem atlasīja sešus un izveidoja divas Latvijas komandas – katrā trīs skolēni: biologs, fiziķis un ķīmiķis. 3. kārtas laikā man šķita, ka tālāk netikšu, jo pārējie skolēni lielākoties bija no 10. klasēm, pat 11. klases, bet es – no 9. klases. Tomēr tiku, par ko ir liels prieks un gandarījums!
-Kā norisinājās olimpiāde Portugālē?
R. B.: – Dienas Portugālē bija ļoti saspringtas – cēlāmies rītā sešos, numuriņos atgriezāmies vakarā pulksten 23.00. Bija arī plaša sociālā un kultūras programma – iepazinām Almadas vecpilsētu un Lisabonu, kur bijām Zinātnes centrā un citviet.
Olimpiādē bija jāveic divi apjomīgi laboratorijas darbi, kas saistīti ar Portugāles dabas resursiem – korķi un okeānu. Mums bija jāpēta korķa kā siltumizolatora īpašības, tā ķīmiskās īpašības. Datorā ar aplikācijas palīdzību mērījām korķa plaisas, analizējām struktūru, noteicām fenola daudzumu. Otrā laboratorijas darbā bija jāpēta viļņu ģeneratora darbība – cik efektīvs ir tā radītais enerģijas daudzums, jānosaka baktēriju daudzums, mērījām aļģu spēju absorbēt smago metālu jonus.
-Uzdevumi kā zinātniekiem!
R. B.: – Jā, tā var teikt. Tie, kuri piedalījušies iepriekš Eiropas Savienības dabaszinību olimpiādē, atzina, ka šogad uzdevumi bijuši ļoti grūti. Ar katru gadu tie kļūstot arvien grūtāki. Nenoliedzu – saņemot pirmo uzdevumu, bija neliels šoks, jo kopā ar angļu valodas tekstu tas bija uz 120 lappusēm! Bet uzdevumi jāveic četrās stundās… Pirmo uzdevumu es izpildīju veiksmīgi, otro īsti nepaspēju, jo bija jāizmanto vairākas analītiskajā ķīmijā visbiežāk lietotās metodes, lai sasniegtu rezultātu – titrēšanu un spektrofotometriju. Bija jāizmanto jaunas formulas, kādas līdz tam nezināju. Strādājot komandā, katrs veicām savas nozares uzdevumus, bet drīkstējām arī viens otram palīdzēt.
I. L.: – Jāpiebilst, ka titrēšanu ķīmijas mācību saturā mācām 10. klasē, spektrofotometriju – tikai 11. klasē, bet, gatavojoties Latvijas ķīmijas olimpiādei, Rūdolfs to bija mācījies. Izrādījās, ka Portugālē šīs zināšanas lieti noderēja!
-Rūdolf, kas tevi tik ļoti saista dabaszinībās?
R. B.: – Man ļoti patīk ķīmija, patīk eksperimentēt, izdomāt risinājumu. Domāt par ikdienišķām lietām un rast tam izskaidrojumu.
I. L.: – Man liels pārsteigums bija pērn, kad sarunās ar Rūdolfu uzzināju, ka mums abiem ir akvāriji. Bet – Rūdolfs savam mājas akvārijam ir uzbūvējis ogļskābās gāzes ieguves iekārtu! Es viņam centos oponēt, jo zivīm taču nevajag ogļskābo gāzi – viņām vajag skābekli. Izrādījās, ka ogļskābo gāzi Rūdolfs nodrošina akvārija augiem. Atkal centos oponēt, ka ogļskābā gāze pārāk lielā koncentrācijā zivīm var kaitēt, bet tad Rūdolfs sāka stāstīt par paša izgudroto iekārtu, kas dozē gāzes daudzumu, līdz ar to zivīm it nemaz nekaitē, bet augiem palīdz!
-Tu gūsti atzīstamus rezultātus arī citu mācību priekšmetu olimpiādēs un katru gadu esi starp teicamniekiem. Kā tu to panāc?
R. B.: – Pats cenšos visu domāt un risināt. Piemēram, ja kāds uzdevums nav saprotams, es nevis vienkārši atmetu to malā un aizmirstu, bet domāju par to, meklēju risinājumu – arī ārpus stundām.
I. L.: – Manuprāt, Rūdolfam ļoti palīdz vizuālā iztēle. Viņš ir absolvējis arī Alūksnes Mākslas skolu. Rūdolfs ļoti kaligrāfiski, skaisti uz tāfeles vizualizē ķīmiskā eksperimenta vai sintēzes darba gaitu Ķīmiķu skolas nodarbībās! Viņš gara acīm visu redz, iztēlojas. Tas palīdzēja arī mājturības olimpiādē.
R. B.: – Man patīk arī precizitāte un paredzēt iepriekš, ko man vajadzēs, piemēram, veicot eksperimentus. Šajā mācību gadā esmu piedalījies matemātikas, bioloģijas, fizikas, vēstures, ķīmijas un ģeogrāfijas olimpiādēs, pērn – arī mājturības.
-Tavuprāt, cik tev ir dabas dots talants un cik – paša ieguldītais darbs?
R. B.: – Tās ir savstarpēji saistītas lietas. Klasē esmu novērojis, ka diemžēl ne visi skolēni attīsta savu talantu, lai gan varētu to izdarīt, ja pacenstos. Viņi drīzāk padodas, nevis cenšas, domā un dara, jo vieglāk ir necensties.
I. L.: – Olimpiādēs tikai 30 procenti panākuma ir skolotāja ieguldījums, pārējais – skolēna talants un darbs, vecāku ieguldījums un atbalsts. Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Jāzeps Logins par Rūdolfu ir teicis, ka Alūksnē ir viens tīrradnis. Rūdolfs šogad sāka strādāt arī ar nanodaļiņām un gatavot to šķīdumus, tādēļ, lai padziļinātu zināšanas, sāka braukt uz nodarbībām pie LU ĶFI Nanotehnoloģiju nodaļas vadītāja Donata Erta. Rūdolfs tiešām ir īpašs. Abi runājām, ka nedrīkst koncentrēties tikai uz ķīmiju – līdztekus jāapgūst arī fizika, matemātika un bioloģija, kas arī viņam interesē.
-Šogad tu absolvē 9. klasi. Kādi ir nākotnes plāni?
R. B.: – Turpināšu mācības ģimnāzijā Alūksnē, lai gan pārdomas bijušas visādas. Un turpināšu braukt uz nodarbībām LU un Rīgas Tehniskajā universitātē. Paldies maniem vecākiem, kuri mani vienmēr atbalsta un aizved, kur nepieciešams. Paldies klasesbiedriem, kuri vienmēr seko manām gaitām. Un, protams, manai ķīmijas skolotājai Inesei!
I. L.: – Rūdolfam ir liels vecāku atbalsts – tas ir ļoti nozīmīgi. Viņš būs ieguvējs, vēl paliekot savā vidē. Ir fantastisks prieks strādāt ar šādiem skolēniem kā Rūdolfs, kuram acis mirdz. Šobrīd man Rūdolfs saistās ar nepiepildāmu trauku, kurā var likt un viņš visu tik viegli akumulē sevī. Viņā ir tik daudz iniciatīvas! Es arī mācos no Rūdolfa.
R. B.: – Mani priecē olimpiādē Portugālē sasniegtais, bet nākamgad noteikti atkal piedalīšos šajā olimpiādē, lai sasniegtu vēl labāku rezultātu. Atzīstu – šobrīd gaidu vasaras brīvlaiku, lai arī nedaudz atpūstos.
Līga Vīksna
